Lai arī veselīga dzīvesveida jomā ir vērojamas pozitīvas izmaiņas – arvien vairāk cilvēku interesējas par to, ko un kā darīt savas veselības un labsajūtas uzlabošanai – kopējie rādītāji joprojām atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji par maz kustas, ir mazaktīvi un piekopj neveselīgas ēšanas ieradumus. Kā palīdzēt sev pievērsties veselīgākam dzīvesveidam un mainīt esošo situāciju – par to "BENU" Aptiekas rīkotajā diskusijā sprieda savu jomu speciālisti un eksperti.

Svētku ēdiens ir domāts svētkiem!

Kā savā praksē novērojusi uztura speciāliste Liene Sondore, cilvēki arvien vairāk interesējas par veselīgu dzīvesveidu, cenšas ēst vairāk dārzeņu un domāt par to, kā uzlabot savu ēdienkarti, tomēr kopējā situācija aizvien atklāj būtiskas problēmas – joprojām ēdam par daudz sāļus un žāvētus produktus, kas Latvijā ir tik iecienīti. Viņa atzīst, ka noteiktos daudzumos tos ēst būtu pieļaujams, bet, ja tas notiek katru dienu vai pat vairākas reizes dienā, tas ir par daudz. Tāpat izteikta problēma ir saldumi – pacientu dienasgrāmatas uzrāda – kārumi tiek ēsti katru dienu, stāsta speciāliste, uzsverot, ka mums ir jāsaprot – svētku ēdiens ir domāts svētkiem! Ikdienas ēdienam ir jābūt vienkāršam, gardam, enerģiju nesošam, bet kūciņu vai citu kārumu var apēst nedēļas nogalē vai kādā īpašā reizē.

Tāpat eksperte norāda uz pētījumiem, kas atklāj, ka 70–90% dažādu saslimšanu senioru gados izraisa ilgstošā laika posmā nepareizi izvēlēts uzturs. Tādēļ viņa iesaka izvērtēt savu ēdienkarti un meklēt sev piemērotus un pieejamus risinājumus, kā to uzlabot, kā arī vērsties pēc padoma pie speciālistiem.

Ieradumu maiņa

Viens no ielu vingrošanas un "crossfit" pamatlicējiem Latvijā Kaspars Zlidnis atzīst: "Mana galvenā veselīga dzīvesveida tēze ir vairāk kustēties un mazāk ēst. Manuprāt, šajā teikumā ir pateikts visbūtiskākais. Mēs varam uzreiz padomāt par sevi – vai ir tā, ka mēs vairāk kustamies un mazāk ēdam, vai tomēr otrādi?" Vienlaikus eksperts uzsver, ka visiem nav jākļūst par sportistiem – vienkāršas ikdienas aktivitātes ir tās, kas būs noderīgas ikvienam. Katram ir iespēja padarīt savu ikdienu aktīvāku, vajag tikai izvērtēt, ko un kā Jūs varat darīt. Jāsāk ar mazumiņu, lēnām mainot ikdienas ieradumus un pieradinot ķermeni pie kustēšanās. Jāsaprot, kādas ir Jūsu iespējas – vai ir iespēja iziet regulārās pastaigās, varbūt ir sporta klubs ērtā vietā netālu no mājām vai darba. Motivēt var daudzi apstākļi - jauna sporta tērpa iegāde, laba kompānija, piemēram, sportojot ar draugiem vai ģimeni, mūzika, dažādas akcijas. Tomēr vislabāk ir apzināti saprast, kādēļ kustība ir svarīga. Daba mums parāda priekšā, cik svarīgi ir kustēties, – bērni ir ļoti aktīvi, kustīgi, taču ar laiku mēs aizmirstam šo kustību prieku un nezinām, kā to atgūt. Tas mums ir jāatrod no jauna!

Ūdens nozīme uzturā

Šad un tad mums sāp galva, parādās asins spiediena svārstības vai vēdera aizcietējumi – lietas, kuras mēs ikdienā nesaistām ar izdzertā ūdens daudzumu, taču iemesls var būt tieši šāds, skaidro uztura speciāliste. Vispārējais ieteikums ir izdzert vismaz pusotru litru šķidruma dienā, dzerot tad, kad gribas. Daudzi cilvēki ikdienā to aizmirst. Protams, ja ir kādas saslimšanas, piemēram, kardioloģiskas, vienmēr šādos jautājumos ir jākonsultējas ar savu ārstu.

Standarta formula ir dzert 30–35 ml šķidruma uz vienu kilogramu ķermeņa masas – tā mēs katrs varam izrēķināt, cik šķidruma dienā mums ir nepieciešams. Protams, katra situācija var būt individuāla un šī formula nenozīmē to, ka cilvēkam ar lielu svaru jādzer piecus līdz sešus litrus dienā. Ir cilvēki, kas saka: "Man negaršo ūdens, es dzeru limonādi!" Taču jāsaprot, ka ikviens saldināts dzēriens ir papildu cukurs, ko uzņemam. Labāk varam ūdenim pievienot citrona šķēli vai zaļumus, iesaka uztura speciāliste.

Trīs ēdieni ēdienreizē – vai nav par daudz?

Abi speciālisti novērojuši – daudziem par ikdienu kļuvuši komplekso pusdienu piedāvājumi ar trīs ēdieniem. Taču šāds komplekts sēdoša darba darītājiem ikdienai var būt par lielu. Tādēļ, pirms iegādāties šādu piedāvājumu, izvērtējiet, vai šajā dienā būsiet pietiekami aktīvi, vai pietiks laika arī kādām fiziskajām aktivitātēm? Ja nē, labs risinājums ir šādu piedāvājumu sadalīt uz diviem vai vienu no ēdieniem paņemt līdzi vakariņām, vai vienkārši izvēlēties vieglāku maltīti.

Mūžīgais jautājums par ēšanu pēc sešiem vakarā

Uztura speciāliste atzīst – kopumā aizliegums ēst pēc sešiem vakarā ir mīts, jo patiesībā ieteikums ir neēst divas stundas pirms miega, attiecīgi šis ieteikums ir jāpielāgo dzīves ritmam, jāatrod sava formula. Svarīgi ir, ko tieši ēdat pēc sešiem un cik daudz? Kā arī – cik daudz kustaties?

Arī otrs eksperts uzsver – svarīgi ir mūsu individuālie ieradumi. Vakaros ļoti daudz laika mēdzam veltīt televīzijas seriāliem un ziņām, jūtamies tik noguruši pēc darba dienas, kas pavadīta sēdošā darbā, ka nejūtamies pietiekami enerģiski, lai izkustētos. Tomēr ķermenis ir jāradina pie kustības – kaut vai vakara pastaiga ar suni var būt ļoti labs risinājums, kā pavadīt vakaru veselīgāk.

Kā pārbaudīt savu ķermeņa sastāvu?

Ķermeņa sastāva pārbaudes tiek veiktas ar speciāliem svariem vairākās aptiekās Rīgā, kā arī Jelgavā, Salaspilī, Liepājā, Aizkrauklē un Cēsīs. Pārbaude tiek veikta, basām kājām nostājoties uz svariem. Kopā ar konsultāciju tā ilgst nepilnu pusstundu. Šo pārbaudi nedrīkst veikt grūtnieces un cilvēki, kuriem uzstādīts kardiostimulators.