Eksperte: VM izstrādātie veselības organizēšanas noteikumi nerisina pakalpojumu pieejamības vai to apmaksas lietderības jautājumus
Rīga, 23.jūl., LETA. Veselības ministrijas (VM) izstrādātais noteikumu projekts "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" pēc būtības nerisina jautājumus saistībā ar pakalpojumu pieejamību, apmaksas lietderību vai ekonomisko pamatojumu, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane.
Pēc viņas paustā, kaut arī jaunie noteikumi lielā mērā replicē iepriekšējos pēc to mērķa, proti, detalizēti aprakstīta pakalpojumu organizācija un kārtība un to, kā Nacionālais veselības dienests (NVD) sadala un pārdala veselības aprūpes budžeta līdzekļus, joprojām atklāts paliek jautājums par principu un kritēriju caurspīdīgumu pakalpojumu groza veidošanā un uz efektivitāti vērstu samaksas metožu nodrošināšanu.
Behmane skaidroja, ka ar jaunajiem noteikumiem paredzēts, ka samaksas apmēru iestādei nosaka līgumā ar NVD, pamatojoties uz kādām vidējām izmaksām pa pakalpojumu veidiem, kas nav pieejama informācija. Eksperte uzskata, ka, novirzot lēmumu pieņemšanu zemākā jeb tehniskā līmenī, Ministru kabineta līmenī būtu jānodrošina skaidri tarifu veidošanas un lēmuma par samaksu pieņemšanas principi un kritēriji, kā arī procesa caurspīdīgums.
Vienlaikus Behamani satrauc, ka joprojām nav skaidrs, cik plānotā divu veselības aprūpes pakalpojumu grozu administrēšana izmaksās NVD, ārstniecības iestādēm un ārstu praksēm. "Laba valsts pārvaldība nozīmē, ka jebkuras sistēmas ieviešana tiek vērtēta arī no sloga uzņēmējiem un racionālas publisko līdzekļu izlietošanas viedokļa. Katra pacienta identificēšana pēc tā piederības kādai no 21 grupām un tai atbilstoša pakalpojuma groza monitorēšana noteikti būs pietiekami dārgs process, par ko šobrīd trūkst publiski pieejamas informācijas," skaidro asociācijas valdes priekšsēdētāja.
Kopumā, runājot pat divu pakalpojumu grozu ieviešanu no nākamā gada, Behmane pauž negatīvu nostāju. "Nav pareizi izmantot piekļuvi veselības aprūpes sistēmai kā piespiedu mehānismu, lai iedzīvotāji maksātu sociālo nodokli. Tam ir nodokļu likumdošana un citi mehānismi," uzsver eksperte, kura uzskata, ka valstij būtu uzdevums vispirms noteikt vienlīdzīgu iedzīvotāju iesaisti sociālā nodokļa nomaksā, nosakot, ka to maksā no jebkādiem ieņēmumiem un iesaistes jebkurā valstī leģitīmā uzņēmējdarbības formā.
Savukārt, pēc Behmanes paustā, ja ir vēlme piekļuvi saistīt ar sociālā nodokļu nomaksu, tad valstij no savas puses jānodrošina tikai tās grupas, kuras pēc būtības nav nodokļa maksātājas - bērni, pensionāri, bezdarbnieki un citi, nejaucot kopā ar atbalstu pēc saslimšanas principa vai vēl kādiem citām sociālām pazīmēm. "Nav skaidrs, kāpēc atsevišķas slimības, piemēram, onkoloģiskas vai kardioloģiskas, tiek vērtētas kā nozīmīgākas attiecībā pret citām slimībām. Tādējādi, tiek pārkāpti Pasaules veselības organizācijas rekomendētie vienlīdzīguma un taisnīguma principi, kas nosaka, ka valstij pēc vienādiem kritērijiem jānodrošina pieeja veselības pakalpojumiem katram iedzīvotājam atbilstoši katra vajadzībām," atgādina eksperte.
Viņa norādīja, ka, liedzot daļai iedzīvotāju piekļuvi pie plānveida veselības aprūpes pakalpojumiem, pastāv risks, ka slimības bez savlaicīgas ārstēšanas tiks ielaistas un nonāks vissmagākajā un visdārgākajā fāzē - neatliekamajā palīdzībā.
Pēc Behmanes teiktā, visā pasaulē reformas tiek orientētas uz to, lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu maksimāli efektīvi - sākotnēji izmantojot ambulatoro un plānveida palīdzību, tādējādi samazinot pieprasījumu pēc dārgās neatliekamās un stacionārās palīdzības. Jau šobrīd Latvijā nepamatoti daudz ir neatliekamās medicīnas palīdzības dienesta izsaukumi gadījumos, kas nav tikusi risināti ambulatorā etapā, norāda Behmane.
Viņa norādīja, ka pakalpojumu grozu saturs lielā mērā arī atspoguļo Veselības aprūpes finansēšanas likumā ietvertos nosacījumus, par kuriem asociācija iepriekš sniegusi negatīvu viedokli, un šie noteikumi pēc būtības nerisina jautājumu ne par pakalpojumu pieejamību, apmaksas lietderību vai ekonomisko pamatojumu.
Behmane norādīja, ka ir vairāki aspekti, kas ietekmē racionāla pakalpojuma groza veidošanu, tostarp Latvijā joprojām nav izveidota veselības aprūpes pakalpojumu klasifikācijas sistēma, kas veidojas kā pakalpojumu koks to grupēšanai un atbilstošai uzskaitei. Šādas sistēmas var izmantot gan starptautisku, gan arī katra valsts var veidot savu. "Ja ir šāda klasifikācija, tad ir iespējams saprast, kādi tieši pakalpojumu veidi un tiem atbilstoši pakalpojumi tiek apmaksāti. Šobrīd pakalpojumu grozā ietvertie pakalpojumi nosaukti ļoti vispārīgi, bez tālāka atvasinājuma. Ir arī manipulāciju saraksts, bet tā jau ir galīgā detalizācija, bez piesaistes pakalpojuma veidam," stāsta eksperte.
Vienlaikus viņa skaidroja, ka, paralēli pielietojot Veselības tehnoloģiju novērtēšanas pieeju, parasti valstis izvērtē, kuri pakalpojumi un kādā apmērā būtu apmaksājami no publiskiem līdzekļiem atkarībā no to klīniskās nozīmības un ekonomiskās lietderības. Tomēr Latvijā šāda novērtēšanas pieeja nav plānota, tāpat nav plānots nošķirt pakalpojuma lietderības un cenas novērtēšanu no maksāšanas funkcijas, kas stimulētu pamatota groza un tarifu veidošanu.
Behmane uzskata, ka divu grozu pieeja turpina stimulēt neefektivitāti sistēmā, kas saistīta ar fragmentētu pieeju ārstēšanā. Veselības uzlabošanās iedzīvotājam var tikt nodrošināta tikai secīgu integrētu pakalpojumu rezultātā, kam jaunā sistēma var būt šķērslis pati par sevi, uzsvēra asociācijas valdes priekšsēdētāja.
Tāpat viņa informēja, ka jaunajos noteikumos nav aprakstīta tarifu veidošanas un pārskatīšanas kārtība, bet tā atstāta NVD izlemšanā, kas nav īsti pieņemami no publisko līdzekļu izlietojuma caurspīdīguma nodrošināšanas. Tas nozīmēšot, ka joprojām saglabājas pieeja, ka tarifi pamatā ir atkarīgi no pieejamā finansējuma apjoma, nevis to reālajām izmaksām. Behmane skaidroja, ka speciālistu aprūpes epizožu tarifi joprojām ir zemi, un tas ir galvenais šķērslis speciālistu pieejamībai valsts pakalpojumu sniegšanā, īpaši, plānojot orientēt valsts pakalpojumu sniegšanu valstij piederošās iestādēs.
Behmane kritiski vērtē arī noteikumos vērojamo samaksas sistēmu, proti, noteikumos minētas astoņas samaksas metodes, pamatā samaksu veicot pēc tāmes finansējuma, balstoties uz iepriekšējā gada finansējuma apjomu un ietverot dažādus fiksētus maksājumus. Pagājušajā gadā ir izveidota pieeja, ka viens no samaksas elementiem ir ārstu skaits iestādē, kas pamatā ir vienkāršota samaksas metode un orientācija uz tāmes finansējumu. Nav saprotams, vai un kā tiek attīstīta DRG sistēma jeb samaksa par gadījumu, kas Latvijā līdz galam nav ieviesta, pamatā ārstēšanas algoritmu neesamības un vienotas reālo izmaksu uzskaites sistēmas neesamības dēļ, norāda eksperte.
Pēc viņas paustā, noteikumos vērojama atgriešanās pie koeficientu piemērošanas atkarībā no iestādes līmeņa, kaut gan atbilstošāk ir veikt samaksu atkarībā no veiktā pakalpojuma satura un komplicētības. Behmane skaidroja, ka iestādes līmenis pats par sevi nenosaka veiktā pakalpojuma atšķirību, to nosaka pielietotās tehnoloģijas saistībā ar pacienta veselības stāvokļa komplicētību un citiem pacienta parametriem, kā to paredz DRG sistēma.
Vienlaikus asociācijas valdes priekšsēdētāja norādīja, ka pozitīvi vērtējami iepriekš izveidotie ārstniecības iestāžu darbības kvalitātes indikatori un samaksas sistēma būtu attīstāma, ņemot vērā iestāžu snieguma rādītājus. Pozitīvi vērtējams arī tas, ka iespējama plānotā budžeta pārdalīšana iestādes ietvaros, kas veicinās racionālāku budžeta izlietojumu iestādē.
Behmane gan norādīja, ka patlaban izskatās, ka VM praktizē sasteigtu nozarei būtisko jautājumu virzīšanu, neļaujot nozares profesionāļiem pilnvērtīgi iesaistīties piedāvājumu apspriešanā. Līdzšinējā prakse liecina par svarīgu izmaiņu virzīšanu neskatoties uz nozares atšķirīgu viedokli, kas parasti rada nepieciešamību turpmākām biežām izmaiņām sasteigti pieņemtajos noteikumos.
Vienlaikus Behmane norādīja, ka nav skaidrs, kāds mērķis tiks sasniegts ļaujot nosūtījumus un receptes izrakstīt arī ārsta palīgiem. "Tas nonivelē nosūtījumu un recepšu nozīmi kā ārstēšanas procesa sastāvdaļu. Pastāv risks, ka palielināsies medicīniski nepamatoto izmeklējumu skaits, kas negatīvi ietekmēs sistēmas finansiālo stabilitāti un pakalpojumu pieejamību. Iespējams, ka tas var īstermiņā risināt ārstu pieejamības problēmas, taču, no ilgtermiņa perspektīvas tas vērtējams negatīvi," norādīja Behmane.
Viņa gan paskaidroja, ka nosūtījumu nozīmēšanas paplašināšana būtu atbalstāma situācijā, kad pastāv skaidri slimību diagnostikas un ārstēšanas algoritmi, kādi uz šo brīdi Latvijā praktiski nepastāv vadoties pēc NVD mājas lapā pieejamās publiskās informācijas sadaļās "Klīniskās vadlīnijas" un "Medicīnas tehnoloģiju datu bāze".
Jau ziņots, ka VM plāno veikt virkni dažādu būtisku izmaiņu veselības aprūpes organizēšanas kārtībā, piemēram, iecerēts noteikt, ka nosūtījumus uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem varēs izrakstīt arī ārsta palīgs.
Ka norāda ministrija, noteikumu projektā lielākoties saglabātas tiesību normas, kas tika noteiktas noteikumos "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", tomēr jaunajos noteikumos veiktas vairākas būtiskas izmaiņas attiecībā uz noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu un finansēšanu.
Likumprojektā, iespējams, lielākās izmaiņas saistītas ar to, ka par daudziem jautājumiem ārstniecības iestāde un valsts varēs vienoties, slēdzot līgumu ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. VM uzskata, ka tas atvieglo normatīvā akta uztveramību, kā arī samazina nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajā aktā.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz no nākamā gada ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, tostarp nosakot sasaisti starp veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, proti, sociālo iemaksu nemaksātāji vairs nevarēs bez maksas saņemt pilnu valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu klāstu.
Visiem Latvijas iedzīvotājiem pienāksies veselības aprūpes pamata grozs, proti, kurā tiek iekļauta neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Tāpat šajā grozā plāno iekļaut arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.
Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies valsts apdrošinātajām cilvēku grupām, legālajiem darba ņēmējiem un brīvprātīgo iemaksu veicējiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.
Kā ziņots, personām, kuras neveic sociālās iemaksas un nav automātiski apdrošinātas, veselības apdrošināšanai no nākamā gada šogad iemaksas jāveic 1% apmērā no minimālās mēnešalgas jeb 51,60 eiro gadā, 2019.gadā - 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,80 eiro gadā, bet 2020.gadā - 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā. Pirmās brīvprātīgās iemaksas iedzīvotāji varēs sākt maksāt no šī gada 1.septembra.
