Eksperte: Nerūpēšanās par veselību šodien var radīt papildu riskus nākotnē

“Statistikas* dati Latvijā rāda, ka Latvijas iedzīvotāji par savu veselību pietiekami labi nerūpējas jeb rūpējas diezgan slikti!” uzsver "Silvanols" valdes priekšsēdētāja Liene Puriņa.

“Diemžēl situācija ir tāda, ka daudzi Latvijā dzīvojošie iedzīvotāji savlaicīgi nemeklē palīdzību pie ārsta. Arī LSM** veiktajā aptaujā secināja, ka vismaz puse Latvijas iedzīvotāju 2023.gadā nav vērsušies pie ārsta satraucošu simptomu gadījumā. Kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par 2022. gadu, tad cilvēki mēdz nedoties pie ārsta arī tad, kad ir vajadzība. Diemžēl, nerūpēšanās par veselību šodien var radīt papildu riskus gan katram cilvēkam pašam, gan valstij iespējamā ārkārtas situācijā jeb X stundā nākotnē.”

Nepilnīgu rūpēšanos par savu veselību pierāda zemā vēža skrīninga iespēju izmantošana, lai laicīgi pasargātu sevi no dažādām vēža formām. Latvijā ir iespēja bez maksas veikt skrīningus, lai savlaicīgi tiktu atrastas un preventīvi novērstas dažādas ļaundabīgas saslimšanas. Sievietēm ir pieejams valsts apmaksāts dzemdes kakla vēža skrīnings, ko valsts piedāvā visām sievietēm vecumā no 25 - 70 gadiem. Valsts apmaksāts ir arī krūts vēža skrīnings sievietēm no 50 - 68 gadu vecumam. Vīriešiem no 50 gadu vecuma tiek piedāvāta iespēja veikt prostatas vēža skrīningu vai pat jau no 45 gadu vecuma, ja pirmās pakāpes radiniekam ir bijis prostatas vēzis. Gan sievietēm, gan arī vīriešiem vecumā no 50 - 74 ir valsts apmaksāts zarnu vēža skrīnings. Sievietēm gan krūts vēža skrīnings, gan arī dzemdes kakla vēža skrīninga uzaicinājums tiek nosūtīts uz deklarēto dzīvesvietu, savukārt pēc zarnu vēža un prostatas vēža skrīninga ir jāvēršas pie sava ģimenes ārsta. Izmantojiet šo iespēju paši, kā arī mudiniet savus vecākus, radiniekus to darīt, lai parūpētos par sevi un laicīgi novērstu biežāk sastopamos ļaundabīgos audzējus.

Neatliec savas veselības pārbaudi uz vēlāku

Ar ko būtu jāsāk? Iesaka "Silvanols" farmaceite, Uzturzinātņu maģistrante Arita Borzova.

“Atgādinām, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam no 18 gadu vecuma ir iespēja bez maksas reizi gadā doties pie ģimenes ārsta, lai veiktu profilaktisko veselības pārbaudi un nodotu svarīgas analīzes. Tādas saslimšanas kā kardiovaskulārās slimības, metabolais sindroms, 2. tipa cukura diabēts ir novēršamas, saglabājot veselīgu dzīvesveidu visa mūža garumā. Ikvienam no mums ir jāzina savs ĶMI (ķermeņa masas indekss), vidukļa apkārtmērs, asinsspiediens, holesterīna un arī D vitamīna līmenis asins analīzēs.  Zini šos rādītājus un turi tos normas robežās, jo tas ir nepieciešamais minimums, lai justos par savu veselību drošs un komfortā!”

Arvien biežāk presē un masu medijos diskutējam par X stundu. Ko tas nozīmē mums, Latvijas valsts iedzīvotājiem? Ko varam darīt savā labā, apzinoties, ka X stunda vairs nav nekāds iepriekš nedzirdēts termins, bet tas ir reāls apzīmējums ārkārtas situācijai? Ārkārtas situācija var būt gan atkārtota pandēmija, gan militāra rakstura, gan arī starptautisko zāļu piegāžu pārtrūkšana dažādu iemeslu dēļ, jo Latvija importē absolūti lielāko daļu medikamentu, kas sastāda 94%***.

Iesaka farmaceite: “Pirmkārt jau, saglabāt mieru." Kā pierāda pēdējo gadu notikumi pasaulē, viss, kas notiek pasaulē, ir tik ļoti mainīgs, nepastāvīgs un neprognozējams, un saglabāt mieru ir pati svarīgākā nepieciešamība ikkatram no mums. Panikas celšanai gan sevī, gan apkārtējos cilvēkos nav nekādas nozīmes. Nepārslogo savu nervu sistēmu, ja nevari mainīt esošo situāciju, pieņem to.

Ilgstošs stress ir ļoti liels ļaunums mūsu organismam, tas grauj gan mūsu imūnsistēmu, gan normālu hormonālo sistēmu, gan kardiovaskulāro sistēmu. Organismam strauji samazinās aizsargspējas, lai noturētu savu iekšējo veselumu.

Paaugstināta stresa apstākļos, ir vērts lietot arī uztura bagātinātājus, kas ir radīti tieši tam, lai samazinātu nevajadzīgo stresu. Pievērs uzmanību tādām aktīvajām sastāvdaļām kā magnijs, B grupas vitamīni, tiem ir pierādīta iedarbība kā nervu sistēmu spēcinošiem līdzekļiem. Izvēlies produktus, kas satur dabīgos adaptogēnus, kā piemēram, safrāns, žeņšens, eleiterokoks, ašvaganda, rodiola, makas sakne. Tiem ir pierādīta iedarbība kā stresu mazinošiem līdzekļiem. 

Ir daudz dažādu veidu, kā iemācīties saglabāt mieru, kā tikt vaļā no trauksmaina stresa. Apzinies sev apkārt, kurš ir tas viens vai divi cilvēki, kas tevi nomierina, kas dod spēku, un uzturi ar viņiem  biežākus kontaktus.

Meditācija, svaigs gaiss, pastaigas, fiziskās aktivitātes, pietiekams miegs un dažādas stresa novadīšanas tehnikas ir ļoti palīdzošas stresa mazināšanai. Ievies to kā ikdienas rutīnu un tavs prāts būs mazāk trauksmains”.

* pētījumu centrs "Norstat" sadarbībā ar LSM.lv iedzīvotāju aptauja:
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/30.11.2023-aptauja-puse-iedzivotaju-satraucosu-simptomu-gadijuma-sogad-atlikusi-viziti-pie-arsta.a533526/

** pētījumu centrs "Norstat" sadarbībā ar LSM.lv iedzīvotāju aptauja:
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/30.11.2023-aptauja-puse-iedzivotaju-satraucosu-simptomu-gadijuma-sogad-atlikusi-viziti-pie-arsta.a533526/

***https://www.zva.gov.lv/lv/publikacijas-un-statistika/oficiala-statistika/zalu-tirgus-dinamika