Eksperte: Nepiemērota darba vide var būtiski ietekmēt veselību (VIDEO)
Apkārtējās vides dažādi faktori ietekmē mūsu veselību, tāpēc ir svarīgi saprast, kuri no tiem ir bīstami un kā mazināt to ietekmi. Bīstamākie faktori ir gaisa, ūdens piesārņojums, paaugstināts trokšņu līmenis, psihoemocionālie faktori, piemēram, paaugstināts stress, kā arī ergonomiskie riska faktori, kas saistīti ar nepiemērotām darba pozām vai kustībām. Pētījuma dati rāda, ka Latvijā no slimībām, kas radušās darba vides ietekmē jeb arodslimībām, pirmajā vietā ir nervu sistēmas saslimšanas, tām seko skeleta, muskuļu, saistaudu sistēmas un elpošanas sistēmas slimības.
Par dažādiem darba vides riskiem stāsta Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūta Higiēnas laboratorijas vadošā pētniece Žanna Martinsone.
Ikdienā mēs atrodamies dažādās vidēs – gan ārpus telpām, kur mūs var nelabvēlīgi ietekmēt gaisa piesārņojums un paaugstināts trokšņa līmenis, gan arī iekštelpās, kur šiem faktoriem var pievienoties arī citi. Piemēram, biroja darbiniekus var negatīvi ietekmēt ergonomiskie riska faktori, kas ir saistīti ar ilgstošu piespiedu pozu, vienveidīgām kustībām, strādājot ar datora peli un klaviatūru. Tas var novest pie karpālā kanāla sindroma attīstības (sāpes, tirpšana u.c. simptomi rokās), muguras sāpēm un citām problēmām. Tāpēc būtiski ir ievērot darba režīmu, ik pēc 2 darba stundām ievērot 15 minūšu pārtraukumu, kā arī pēc darba regulāri nodarboties ar sev tīkamu sporta veidu vai citām aktivitātēm.
Pasliktināts apgaismojums rada redzes sasprindzinājumu un vēlāk redzes problēmas, bet fona troksnis, laika trūkums un neveiksmīgs darbu plānojums, kā arī dažādi psihoemocionālie faktori rada papildu stresu, kas var provocēt izdegšanas sindromu.
"Mēs par maz novērtējam iekštelpu gaisa kvalitātes ietekmi uz veselību", uzsver Martinsone. "Tas īpaši svarīgi ziemā, kad vairāk uzturamies telpās. Apkurinātās telpās bieži vien gaiss ir sauss, kas rada elpceļu kairinājumu un lielāku uzņēmību pret infekciju slimībām.
Vienkāršākais veids, kā uzlabot gaisa kvalitāti, ir vēdināšana, bet tas ir jādara pareizi – ar t. s. caurvēja metodi, kad īsā laika sprīdi, atverot vairākus logus, tiek panākta maksimāla gaisa apmaiņa telpā, turklāt šī metode arī mazina telpas siltuma patēriņu. Vēdināšana, kad viens logs tiek atvērts vēdināšanas režīmā, nav efektīva ne no gaisa kvalitātes uzlabošanas, ne no siltuma saglabāšanas viedokļa." Gaisa sastāvu var uzlabot arī ar ventilācijas un kondicionēšanas sistēmām, kā arī ar gaisa mitrināšanas iekārtām, bet svarīgi ir atcerēties par šo iekārtu regulāru kopšanu un tīrīšanu, lai izvairītos no putekļu un mikroorganismu cirkulēšanu attīrītajā gaisā.
Rūpnieciskā darba vidē riska faktors ir gaisa piesārņojums ar dažādām ķīmiskām u.c. vielām , kas var radīt elpošanas sistēmas problēmas - elpceļu kairinājumu, apgrūtinātu elpošanu, hronisku bronhītu, astmas lēkmju provocēšanu. Mūsdienās īpaši aktuāls ir piesārņojums ar nanodaļiņām – īpaši smalkām putekļu daļiņām, kas rodas rūpniecisko procesu rezultātā. Pateicoties mikroskopiskajiem izmēriem, nanodaļiņas spēj pārvarēt cilvēka aizsardzības barjeras un izraisīt dažādus nelabvēlīgus procesus. Nanodaļiņu ietekme uz cilvēka organismu un apkārtējo vidi vēl ir izpētes stadijā.
"Sakārtota apkārtējā darba vide un samazināti riska faktori var ievērojami uzlabot gan dzīves, gan darba kvalitāti", akcentē speciāliste.
