Eksperte: Medikamentu pieejamību Eiropā jau tuvākajā nākotnē var būtiski ietekmēt piegādes ķēžu atkarība no Āzijas

Farmācija ir viena no retajām nozarēm, kurās Latvija lielākoties ar nacionālo kapitālu ir spējusi nodrošināt spēcīgas pozīcijas Baltijā, taču nozares nākotnes izaugsme ir atkarīga no šodienas investīcijām un inovācijām, “Olainfarm” konferences “Veselība. Drošība. Farmācija” atklāšanā 9. martā uzsvēra Eiropas Komisijas izpildviceprezidents, tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis. Nepieciešamību pēc būtiska atbalsta farmācijas nozarei visā Eiropā aktualizēja arī Eiropas Ķīmijas rūpniecības padomes Smalkās organiskās sintēzes ķīmisko vielu, biocīdu un sveķu klasteru direktore Megija Saikali (Maggie Saykali). Viņa norāda – līdzās citiem industrijas atbalsta pasākumiem ir svarīgi stiprināt Eiropas Savienības (ES) farmācijas piegādes ķēdes un galvenokārt neatkarību no Āzijas.

Kopš 2021. gada ES ķīmijas produktu pārdošanas apjoms ir ievērojami samazinājies, tomēr farmācijas industrija joprojām ir daudz labākās pozīcijās, atklāja Eiropas Ķīmijas rūpniecības padomes pārstāve Megija Saikali. Latvijā vien ķīmijas nozari pārstāv 275 aktīvi uzņēmumi, kuru kopējais apgrozījums pārsniedz 700 miljonu eiro, un 24% no tā veido tieši farmācija. Zāles pasaulei ir un būs vajadzīgas – to veicina gan sabiedrības novecošana, gan medikamentu pieejamības uzlabošanās. Zāļu cenas visā pasaulē pēdējos trīs gados ir augušas par 16%, un paredzams, ka nākamajā piecgadē palielināsies vēl par trešo daļu, norāda eksperte. Tomēr ES farmācijas nozares realitāte nav nemaz tik rožaina – galvenokārt arvien pieaugošās Āzijas reģiona, sevišķi Ķīnas un Indijas, ietekmes dēļ.

“Pēdējās trīs desmitgadēs Eiropas farmācijas kompānijas ir uzticējušas savu vispopulārāko medikamentu ražošanu Āzijai. Iemesli ir dažādi – ievērojami zemākas ražošanas un darbaspēka izmaksas, ērtāks juridiskais regulējums, atviegloti vides aizsardzības noteikumi u. c. Diemžēl šodien tas ir novedis ES zāļu ražotājus kritiskā situācijā – no visa saražotās produkcijas apjoma Eiropā tiek izgatavota vien ceturtā daļa, turklāt līdz ar ražošanas procesiem uz citām pasaules daļām aizplūst arī galvenās tehnoloģijas. ES globālā tirgus daļa no 53% 2000. gadā ir samazinājusies uz 33% 2020. gadā, un daudzi būtiski produkti Eiropā vispār vairs netiek ražoti,” brīdina Megija Saikali.

Ko tas var nozīmēt sabiedrībai, izgaismoja Covid-19 laiks, spilgti atklājot ES piegādes ķēžu ievainojamību un parādot nepieciešamību pēc spēcīgas stratēģijas ES autonomijas stiprināšanai. “Līdzīga situācija vērojama arī Latvijā: pateicoties spēcīgajai zinātniskajai bāzei un tradīcijām, jau tagad Latvija var nodrošināt pilnu zāļu attīstības un apgādes ķēdi, kurā ietilpst augsta līmeņa izglītība, pētniecība un inovācijas, rūpnieciskā ražošana un eksports, vietējas un reģionālas nozīmes apgāde un farmaceitiskā aprūpe, kā arī oriģinālmedikamentu izstrāde, tomēr vietējo ražotāju veselības aprūpes produkti veido tikai 4% vietējā farmācijas tirgus. Valsts drošību un dzīvībai svarīgo zāļu pieejamību iedzīvotājiem Latvijā  ļautu stiprināt vietējo zāļu ražotāju tirgus daļas audzēšana desmitkārtīgi,” atzina Juris Bundulis, AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs.

“Gan svarīgāko izejvielu pieejamībai, gan ražošanas kapacitātei ir jākļūst par galvenajiem aspektiem ES plānā farmācijas piegādes ķēžu autonomijas stiprināšanai. Mums ir vajadzīga spēcīga finanšu politika un administratīvā atbalsta mehānismi, lai pārvietotu piegādes ķēdes atpakaļ uz Eiropu un stiprinātu vietējo farmācijas industriju. Bet, lai tas izdotos, šādai vienotai pieejai jābūt visā Eiropā,” stāsta Megija Saikali. “Pēdējo trīs gadu laikā esam vairākkārt aicinājuši ES lēmumu pieņēmējus meklēt risinājumus, mainīt situāciju par 180 grādiem un radīt Eiropā bāzētu, stipru, inovatīvu, starptautiski konkurētspējīgu un ilgtspējīgu farmācijas piegādes ķēdi. Mums ir jānovērš turpmāka zināšanu un ražošanas procesa aizplūšana no Eiropas un jāatbalsta vietējie ražotāji ar investīcijām ražotņu būvniecībā vai modernizācijā un ilgtspējīgu ražošanas tehnoloģiju ieviešanā.”

Eksperte norāda, ka kavēties ar risinājumiem nedrīkst – tie vajadzīgi tagad: “Pagaidām 2020. gadā rosinātā Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta farmācijas stratēģija nesniedz konkrētus risinājumus, taču ilgtspējīgu un plaukstošu nozari nevar uzbūvēt uz vājas piegādes ķēdes pamata, tāpēc mums visiem kopā ir par to jārunā. Tikai tā varam garantēt, ka Eiropas iedzīvotājiem x stundā būs pieejami droši un uzticami medikamenti.”