EK ziņojums: Demogrāfiskā spriedze var pasliktināt Latvijas nabadzības un sociālās atstumtības rādītājus
Latvijā emigrācijas un negatīva dabiskā pieauguma dēļ darba tirgus kļūst šaurāks, turklāt līdz 2030.gadam darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits varētu samazināties par 20%, liecina Eiropas Komisijas (EK) šā gada ziņojums par Latviju.
EK norādījusi, ka minētā situācija rada spiedienu uz sociālajām un veselības aprūpes sistēmām, jo demogrāfiskā slodze pieaug un var pasliktināt jau tā augstos nabadzības un sociālās atstumtības rādītājus.
Ziņojumā norādīts, ka Latvija atguvās no ekonomikas krīzes, veicot izlēmīgus pasākumus, un paredzams, ka īstermiņā izaugsme būs aptuveni 3%. Saskaroties ar ekonomikas krīzi, Latvija sāka striktu reformu programmu, kuru atbalstīja Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) finansiālā palīdzība. Rezultātā ekonomika ātri līdzsvarojās un 2011.gadā atsākās ekonomikas izaugsme.
Pēc Latvijas ekonomikas izaugsmes nelielas palēnināšanās 2014. un 2015.gadā, kam par iemeslu bija ārējie faktori, paredzams, ka ekonomikas izaugsme 2016. un 2017.gadā būs aptuveni 3%. Saskaņā ar aplēsēm valdības parāds 2015.gada beigās bija 36,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tikmēr valsts budžeta stāvoklis tiek kontrolēts, proti, tiek prognozēts, ka fiskālais deficīts 2016.gadā būs 1% no IKP, uzskata EK.
EK prognozē, ka vidējā termiņā patēriņš un ieguldījumi būs galvenie ekonomikas virzītājspēki. Privāto patēriņu un ieguldījumus kavēja ārējā nedrošība, kas valdīja 2014.gadā, taču paredzams, ka tie pakāpeniski atjaunosies. Attiecībā uz privāto sektoru EK uzsvērusi, ka mājsaimniecību ienākumu pieaugums ir dinamisks un jaunu kredītu izsniegšana ir sasniegusi zemāko punktu.
Tikmēr attiecībā uz publiskiem ieguldījumiem paredzams, ka jaunajā plānošanas periodā ES līdzekļu apgūšana paātrināsies. Latvija ir nozīmīga Eiropas strukturālo un investīciju (ESI) fondu līdzekļu saņēmēja un 2014.-2020.gada periodā var saņemt līdz 5,6 miljardiem eiro. EK norādījusi, ka šādi ieguldījumi aptvers dažādas jomas, jo īpaši infrastruktūru, vidi, izglītību, inovācijas un veselības aprūpi.
Sadaļā par darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazinājumu EK norādījusi, ka šis apstāklis sekmē to, ka algas pieaug ātrāk nekā ražīgums. Ja tā turpināsies, tas varētu apdraudēt tirgojamo preču nozares konkurētspēju un visas ekonomikas ilgtermiņa izaugsmes potenciālu. Tikmēr dažās nozarēs trūkst kvalificēta darbaspēka.
Kopumā, kā secinājusi EK, Latvija panākusi ierobežotu progresu, sekojot 2015.gada konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem. Neliels progress sasniegts, uzlabojot profesionālo izglītību, izveidojot uz kvalitāti balstītu finansējumu augstākajai izglītībai un pētniecībai, palielinot sociālās palīdzības pabalstu saņēmēju nodarbinātību, uzlabojot tiesu iestāžu sistēmas efektivitāti un apkarojot ēnu ekonomiku.
Taču, kā paudusi EK, tikai ierobežots progress ir sasniegts, novirzot nodokļu slogu no zemu atalgotiem darba ņēmējiem, uzlabojot sociālās palīdzības pabalstu atbilstību un piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī šo pakalpojumu izmaksu lietderību, un palielinot maksātnespējas administratoru pārskatatbildību.
Tāpat EK ieskatā nav panākts progress saistībā ar tiesību aktu uzlabošanu valsts civildienesta jomā, jo Valsts civildienesta likuma projekts nav pieņemts Saeimā.
LETA
