EK pārstāve: Latvijā jāreformē veselības sistēma, kas ir dārga un slikti pieejama pacientiem

Latvijā ir jāreformē veselības aprūpes sistēma, kas ir dārga un slikti pieejama pacientiem, šādu viedokli intervijā "Latvijas Avīzei" paudusi Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.

"Mēs visi redzam, ka veselības sistēma nav pieejama ļoti daudziem cilvēkiem. Ne tikai garas rindas pie ārstiem, tā ir arī ļoti dārga. Pēc pieejamības tā ir sliktākā Baltijas valstis. Ja dārga, tas nozīmē, ka nepareizi organizēts finansējums," sacījusi Šteinbuka.

Taujāta, vai būtu kāds konkrēts vēlamais veselības apdrošināšanas modelis, amatpersona atzīmējusi, ka piemēru ir daudz - valsts apdrošināšana, privātā apdrošināšana vai vēl kāds cits modelis, kaimiņvalstu, Eiropas valstu un pasaules piemēri, Pasaules bankas priekšlikumi, atliek tikai izvēlēties. "Tas ir atkarīgs no politiskās gribas, izlēmības. Pagaidām progress nav jūtams. To pašu varu teikt par e-veselības projektu, kam no ES fondiem jau iztērēti 11 miljoni eiro."

EK pārstāves vērtējumā, atrodoties zem starptautisko aizdevēju "lupas", Latvija veica drosmīgākas un ātrākas strukturālās reformas nekā vērojams dažos pēdējos gados. "EK šogad reformu progresu vērtē kā ierobežotu iespējams, pie vainas ir pagurums no reformām, iespējams pietrūkst politiskās gribas. Stimulu reformām deva arī Latvijas centieni iestāties OECD. Šobrīd aktuāls ir jautājums, kas būs nākamais reformu virzītājspēks."

Šteinbuka paslavējusi Latviju par spēju ievērot fiskālo disciplīnu. "2015.gadā ar 1,3% budžeta deficītu Latvija nedaudz atpalika tikai no Vācijas, Luksemburgas, Igaunijas, Čehijas, Kipras, Lietuvas, Austrijas un Zviedrijas. Jāatzīmē, ka Eiropas Komisija patlaban atļāvusi Latvijai uz noteiktu laiku atkāpties no budžeta mērķiem, lai veiktu reformas pensiju jomā un veselības aprūpē. Arī tas liecina, ka valdība īstermiņa tiek galā ar savu atbildību veidot sabalansētu budžetu, un valsts, pateicoties jau paveiktajam, ir iemantojusi zināmu uzticības kredītu."

Tāpat atzīstami esot vērtējams izglītības un zinātnes jomā sasniegtais progress. Piemēram, ieviesta virkne mehānismu, tostarp budžeta un ES fondu līdzekļu sadalē, kas balstās ne tikai uz studentu un budžeta vietu skaitu, bet arī uz izglītības kvalitāti.

Arī tieslietu nozares sakārtošanā esot progress. "Pētījumi rāda, ka lietas caur tiesām virzās ātrāk, lietu uzkrājums samazinās. Tāpat ieviesta iespēja pārdalīt lietas no vairāk uz mazāk noslogotām tiesām, darbu sākušas specializētās tiesas, iedarbināti alternatīvi strīdu izskatīšanas mehānismi. No vienas puses, tieslietu sistēmas efektivitāte pieaug. Diemžēl saglabājas lielas problēmas maksātnespējas administratoru darba profesionalitātes un uzticamības ziņā," sacījusi Šteinberga.

"Ja skatāmies plašāk, makroekonomikā pozitīvie un negatīvie riski ir līdzsvaroti. Lai gan algas Latvijā ir nelielas, tomēr zināmas bažas rada salīdzinoši straujais darba samaksas kāpums. Nevis tādēļ, ka mums nevajadzētu labāku atalgojumu, bet tādēļ, ka tas jau vairākus gadus pārsniedz darba ražīgumu. Tas rada riskus Latvijas starptautiskajai konkurētspējai. Taču kopumā algu kāpums nav būtiski lielāks kā Lietuvā vai Igaunijā, un tas palīdz pietuvināt ienākumus Latvijā un citviet strādājošajiem," piebildusi amatpersona.

LETA