Eiropas Parlamenta pārstāvji norāda uz pārpratumiem, mediķu arodbiedrībai vēršoties pret Latviju pārstāvošajiem deputātiem
Foto: Phalinn Ooi/Flickr
Eiropas Parlamenta (EP) Informācijas birojs Latvijā nosūtījis atbildes vēstuli Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājam Valdim Kerim, kurā pauž viedokli, ka LVSADA paziņojums - nepieļaut pašreiz Latviju pārstāvošo deputātu atkārtotu ievēlēšanu EP - balstās uz pārpratumiem.
LVSADA uzskata, ka EP Latvijas deputāti nepietiekami pievēršas Latvijas veselības aprūpes nozares finansējuma jautājumam, tāpēc nav pieļaujama Latviju pārstāvošo deputātu atkārtota ievēlēšana EP.
Kā savā atbildes vēstulē uzsver EP Informācijas biroja preses sekretāre Marta Rībele, par iedzīvotāju veselības aprūpi lemj katra dalībvalsts. Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) pamatlīgumiem nacionālās veselības politikas veidošana, veselības aprūpes pakalpojumu organizēšana un sniegšana, kā arī sociālais budžets ir "ikvienas dalībvalsts ekskluzīvā kompetence", kas nozīmē, ka ES šajās jomās nav pilnvaru, norāda Rībele.
Tiesību aktus, kas regulē veselības aprūpi Latvijā, pieņem Ministru kabinets kopīgi ar Saeimu, kā arī, ciktāl tas attiecas uz praktisko īstenošanu, Veselības ministrija, atzīmē Rībele. EP lemj par veselības aizsardzību, pārrobežu aprūpi, pandēmijām un zāļu drošumu. Saskaņā ar Lisabonas līgumu ES kopīgi ar dalībvalstīm lemj par "kopīgiem drošības apsvērumiem sabiedrības veselības aizsardzības jautājumos", kā arī tā var atbalstīt, koordinēt vai papildināt dalībvalstu darbu attiecībā uz "cilvēku veselības aizsardzību un uzlabošanu".
Rībele atzīmē, ka pēdējā sasaukuma laikā EP, piemēram, lēmis par pacientu tiesībām saņemt ārstēšanu ārpus savas izcelsmes valsts, arī par medikamentu un medicīnisko ierīču drošumu, pārrobežu pandēmiju ierobežošanu, pieeju patentbrīvajiem medikamentiem. Nākamnedēļ EP balsos par tabakas reformu, kas palīdzēšot novērst jauniešu kļūšanu par smēķētājiem.
EP pārstāve atbildējusi arī uz LVSADA jautājumu par Latvijas atbilstību ES Padomes prezidentvalsts statusam. "ES rotējošās prezidentūras principu nosaka ES pamatlīgumi. Tie paredz, ka "Padomes sastāvu prezidentūru, izņemot Ārlietu padomes prezidentūru, uzņemas dalībvalstu pārstāvji Padomē, ievērojot vienlīdzīgas rotācijas principu". Katra no ES 28 dalībvalstīm pēc kārtas vada Padomi sešus mēnešus. Prezidentvalstu sarakstu nākamajiem 10 gadiem apstiprina Padomes vispārējo lietu sanāksme, un tikai Padome šo sarakstu arī var mainīt," skaidro Rībele.
Prezidentūra ir katras ES dalībvalsts pienākums un vienlaikus iespēja parādīt savu profesionalitāti un plašāk iepazīstināt ar sevi, kam Latvija, pēc mums pieejamās informācijas, aktīvi gatavojas. Šī pieredze palīdzēs vēl labāk aizstāvēt Latvijas intereses, uzsver Rībele.
Viņa arī informē, ka EP ir īpaša Lūgumrakstu komiteja. Tajā pastāvīgi darbojas 35 deputāti, kas izskata lūgumrakstus, kuros iedzīvotāji var izklāstīt savas problēmas, iesniegt priekšlikumus vai sūdzības.
