Eiropā dzīvojošie latvieši bažīgi par Latvijas veselības aprūpes sistēmas nākotni
Eiropā dzīvojošie latvieši nobažījušies par Ministru kabineta konceptuāli atbalstīto veselības aprūpes finansēšanas modeli, saskaņā ar kuru Latvijas valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus pēc 2018.gada nevarēs izmantot ārpus Latvijas dzīvojošie Latvijas piederīgie, kuri Latvijā nemaksā nodokļus.
Kā aģentūru LETA informēja Eiropas Latviešu apvienības (ELA) pārstāve Elīna Pinto, liegums ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas piederīgajiem izmantot valsts apmaksātus medicīnas pakalpojumus Latvijā gan esot saprotams no samocītā valsts budžeta vajadzību viedokļa.
ELA priekšsēdis Kristaps Grasis uzskata, ka šādā situācijā jāsolidarizējas visiem. Turklāt, tā kā vairums Eiropā dzīvojošo Latvijas izbraucēju ir reģistrēti savu mītnes zemju sociālajās sistēmās, šis lēmums būtiski neskars viņu iespējas saņemt medicīnisko aprūpi.
Pinto gan aicina rūpīgi izvērtēt plānoto sistēmu, lai pārrobežu kontekstā nerastos mazaizsargāto aprūpes vakuums.
"Nedrīkstētu notikt tā, ka ar pārāk striktu regulējumu iespēja saņemt medicīnisko aprūpi tiktu faktiski liegta tiem Latvijas piederīgajiem, kuri ārvalstīs nestrādā, bet gan, piemēram, studē, meklē darbu vai ir citādi mazaizsargāti. Īpaši būtu jādomā par bērniem. Viņi vēl nevar maksāt nodokļus, bet var kļūt par mūsu nākotnes ārstiem un medmāsām Latvijā," viņa izteicās.
Šāds liegums un tā atainojums publiskajā telpā ELA ieskatā tomēr ir arī atsvešinošs žests un īpatnēja "simtgades dāvana" ārzemēs mītošajiem latviešiem.
ELA pārstāvji skaidroja, ka arī tie diasporas latvieši, kuri nemaksā nodokļus Latvijā, veic vērā ņemamus ieguldījumus Latvijas veselības aprūpes sistēmas finansēšanā - apmeklējot Latvijas ārstus par pilnu maksu savu Latvijas apciemojumu laikā un ar naudas pārskaitījumiem ikdienā sedzot savu pensionēto vecāku un citu tuvinieku ārstēšanās izdevumus un zāļu izmaksas Latvijā.
"Liela daļa no vairāk nekā pusmiljarda eiro, ko diaspora no ārzemēm ik gadu pārskaita uz Latviju, tiek izmantota tieši šādam nolūkam," pauž Pinto.
Līdz ar to ELA norāda, ka virzīto veselības aprūpes finansēšanas sistēmas grozījumu kontekstā būtu vērtīgi redzēt aprēķinus, kāds ir līdzšinējais diasporas saldo Latvijas veselības aprūpes budžetā.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzskata, ka nav nekāda pamatojuma dot finansējumu bez konkrēta izklāsta un šī iemesla dēļ jāredz, kādi tieši soļi veselības aprūpes sistēmā tiks sperti.
"Skatoties no mana aspekta, pats būtiskākais ir parādīt, kādi konkrēti soļi tiks veikti veselībā, lai reformētu veselības aprūpes sistēmu. Kā jau iepriekš esmu sacījis, sistēmai dot naudu bez reformām tomēr nav pamatoti. Jāredz pasākumi, kas tiks veikti, un tikai tad var skatīties, kur precīzi finansējumu novirzīt, lai visiem Latvijas iedzīvotājiem būtu pieejama veselības aprūpe," uzskata prezidents.
LETA
2016.gada 13.oktobrī
