Eglītis: Darbaspēka cena ir krietni lielāka, nekā veselības budžets grib to akceptēt
Mediķu darbaspēkam tirgū cena ir krietni lielāka, nekā veselības budžets grib to akceptēt, un par to ir nopietni jādomā, lai Latvijas medicīna masveidā nezaudētu mediķus, intervijā aģentūrai LETA atzina Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis.
Tāpat kā citas slimnīcas reģionos, arī Kuldīgas slimnīca izjūt speciālistu trūkumu. Kuldīgas slimnīcā strādā 54 ārsti, no kuriem 29 tas ir pamata darbs, bet 25 - blakus darbs. Kopumā slimnīcas personāls noveco.
"Nav motivējoša un komerciāla pamata jaunam speciālistam, kurš 10 gadus ir mācījies medicīnu, nākt uz vietu, kurā nav iespējas augt, attīstīties un nodrošināt savai ģimenei cienīgu dzīvi. Laukos tas pat būtu izdarāms vienkāršāk nekā Rīgā, bet laukos arī ienākumu līmenis ir zemāks," atzina slimnīcas vadītājs.
"Esam palikuši ar vienu ķirurgu - pārējie piebrauc. Esam palikuši ar diviem ginekologiem, pārējie piebrauc uz dežūrām. Esam palikuši ar diviem anesteziologiem, pārējie piebrauc," atzina Eglītis. Speciālisti uz dežūrām brauc no kaimiņu novadiem, Rīgas.
"Atliek kaut kam notikt, un tie, kas tagad piebrauc, rīt vairs nevar piebraukt, jo, piemēram, Rīgā viņiem ir sasolīts daudz labāks atalgojums vai darba iespējas, vai arī viņi aiziet uz privāto sektoru. Ar vienu kāju lielākoties visi arī strādā privātajā sektorā. Vai arī viņi aizbrauc uz ārzemēm. Ja tas notiek rīt, tad Kuldīgas slimnīca beidz pastāvēt, tāpat kā visas pārējās Latvijas lauku slimnīcas," atzina Eglītis.
Kuldīgas slimnīcas vadītājs atzina, ka pašvaldības var mēģināt motivēt jaunos speciālistus, aicinot strādāt reģionos, taču tas nav tik viegli izdarāms: "Vienkārši valsts vietā tagad lūgt pašvaldību piemaksāt mediķiem pie algas - tas nav risinājums. Taču neko citu labāku kā taisnīgu samaksu par darbu neviens nav izdomājis."
Tiesa, pašvaldība var nodrošināt jaunos speciālistus ar dzīvesvietu - šāda prakse bijusi arī Kuldīgas pašvaldībā, "bet tas viss ir limitēti, un tas nav globāls risinājums".
"Risinājums ir beidzot sākt domāt un saprast to, ko nedzird nekur veselības aprūpes publiskajā sektorā runājam, - ka darbaspēkam tirgū ir sava tirgus cena. Darbaspēks sevi nepārdod par cenu, kas ir zem tirgus cenas, bet, ja pārdod, tad tur ir citi motīvi. Īstenībā darbaspēkam tirgū cena ir krietni lielāka, nekā veselības budžets grib to akceptēt. Tāpēc, kamēr mediķiem vēl ir iespēja privātajā sektorā apmierināt savas komerciālās vajadzības, bet publiskajā sektorā savas medicīniskās profesionālās ambīcijas, tikmēr tas vēl darbojas. Kad tas vairs nedarbojas, tad mēs tos speciālistus vienkārši masveidā zaudējam," rezumēja slimnīcas vadītājs.
