Nav noslēpums, ka no regulārām galvassāpēm, tostarp migrēnas cieš daudzi cilvēki visā pasaulē, arī Latvijā. Lai gan nereti šķiet, ka galvassāpes nav nekas būtisks, tās var ievērojami pasliktināt pašsajūtu, pazemināt ikdienas dzīves kvalitāti un darbaspējas.

Par galvassāpju cēloņiem, veidiem, kā tās novērst, kā arī citiem ar šo tēmu saistītiem aktuāliem jautājumiem konsultē Latvijas Galvassāpju biedrības vadītāja, neiroloģe-algoloģe (sāpju speciāliste) Aija Freimane.

Galvassāpju veidi un cēloņi

Visbiežāk sastopamās galvassāpes ir tenzijas jeb saspringuma galvassāpes. Pētījumi liecina, ka ar tām saskārušies aptuveni 40% cilvēku visā pasaulē. Daudz mokošākas galvassāpju lēkmes, kas izmaina ikdienu un rada darba nespēju, ir migrēna. Šie abi traucējumu veidi pieder pie primārām galvassāpēm, kas ir labdabīgas, jo izmeklējumi neuzrāda nekādus bojājumus smadzenēs – lēkmju starplaikā cilvēks ir pilnīgi vesels. Zinātniskā valodā runājot, cēlonis ir neirālo struktūru regulācijas līdzsvara traucējumi, kas, iespējams, ir saistīti ar iedzimtu nervu sistēmas jūtīgumu. Šajā gadījumā lielu lomu sāpju izraisīšanā var spēlēt tādi veselībai kaitīgi faktori kā stress, pārslodze, neizgulēšanās, kaitīgie ieradumi, laika apstākļu maiņa, hormonu ietekme u.c.

Par sekundārām galvassāpēm sauc tādas sāpes, kas ir kādas noteiktas slimības, piemēram, gripas izsauktas. Tāpat tās var būt radušās no augsta asinsspiediena, kaitīgu vielu lietošanas, nerva bojājuma u.c. Šādos gadījumos sāpes izzūd, novēršot pamatproblēmu, piemēram, izārstējot gripu, pārtraucot lietot kaitīgās vielas u.tml.

Lai labāk izprastu savas galvassāpes un tās veicinošos faktorus, būtu ieteicams ieviest un regulāri aizpildīt galvassāpju dienasgrāmatu, kurā atzīmēt gan sāpju biežumu un intensitāti, gan citus nozīmīgus faktorus, kas, iespējams, sāpes provocē. Piemēram, migrēnas gadījumā lēkmi var ierosināt sarkanvīns, sievietēm – ikmēneša hormonālais cikls, kā arī noteikti pārtikas produkti. Protams, jāņem vērā, ka katram cilvēkam šie ierosinātāji var būt dažādi.

Kā izpaužas migrēna?

Migrēna izpaužas ar periodiskām, mokošām galvassāpju lēkmēm, un pēc pētījumu datiem tā ir sestā nopietnākā funkcionēšanas nespēju izraisošā slimība. Lēkme var sākties ar redzes traucējumiem, galvassāpju fāzes laikā var būt slikta dūša, vemšana, nepatika pret gaismu, trokšņiem, smaržām. Migrēnas lēkme, kas uz vienu līdz divām dienām "izsit" no ierindas, pasliktina ikdienas dzīves kvalitāti, tostarp samazina darba spējas un neļauj veikt citas šķietami ierastas darbības. Sāpju mazināšanai nekontrolēti lietojot bezrecepšu medikamentus, lēkmes kļūst biežākas, nereti noved līdz pārmērīgai pretsāpju medikamentu lietošanai–medikamentu atkarīgām galvassāpēm, kas savukārt apgrūtina ārstēšanas procesu.

Kā rīkoties galvassāpju gadījumā?

Ja apstākļi ļauj, labi var palīdzēt bioloģiski aktīvo punktu pašmasāža galvas pamatnē, aizauss pauguru ieziešana ar mentola vai piparmētru eļļu. Tāpat galvassāpes var palīdzēt novērst arī dažādi relaksējoši vingrinājumi, svaigs gaiss (telpu izvēdināšana vai došanās pastaigā) un pilnvērtīgs miegs. Ja sāpes ir retas un mērenas, noderēs arī bezrecepšu pretsāpju medikamenti, taču tie noteikti jālieto atbilstoši instrukcijai, nepārsniedzot ieteicamo devu.

Ja šie vienkāršie ieteikumi nepalīdz, noteikti jāvēršas pie ģimenes ārsta, kas izvērtēs sāpju iemeslus un migrēnas gadījumā nozīmēs speciālās migrēnas lēkmēm paredzētās zāles. Ar ārstu noteikti jākonsultējas arī gadījumā, ja pēkšņi pirmo reizi sākas ļoti stipras galvassāpes kombinācijā ar ķermeņa funkcionēšanas un apziņas traucējumiem. Tāpat speciālista konsultācija būs nepieciešama, ja galvassāpes kļūst biežas, vairs nepalīdz parastie bezrecepšu medikamenti vai sāpes izmainās un kļūst citādas.

Pirms galva sāk sāpēt

Lai novērstu galvassāpju, tostarp migrēnas rašanos, svarīgi ievērot arī veselīgu dzīvesveidu – sabalansēt darbam un atpūtai veltīto laiku, regulāri nodarboties ar dažādām fiziskām aktivitātēm (it īpaši tādām, kas palīdz atbrīvot plecu joslu). Tāpat liela nozīme ir kvalitatīvam miegam (pietiekamam, ne pārmērīgam!). Mūsu nereti stresa pilnajā ikdienā jāizsargājas arī no "izdegšanas", kas var veicināt ne vien galvassāpju, bet arī citu veselības problēmu rašanos.