Efektīvas zāles valsts nekompensē uzreiz – kāpēc? (INTERVIJA)
Ne tikai pacienti mēdz stāvēt garās rindās – arī zālēm mēdz tādas būt. Rindas uz Kompensējamo zāļu sarakstu. Reizēm pacienti netiek pie efektīvākas terapijas tikai tāpēc, ka valsts vēl neapmaksā jaunas un iedarbīgas zāles, kuras atrodas šādā “zāļu rindā”.
To, kā jaunas zāles nonāk Kompensējamo zāļu sarakstā (KZS), nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”, savukārt Zāļu valsts aģentūra (ZVA) ir tā iestāde, kura izvērtē šo zāļu terapeitisko un izmaksu efektivitāti.
Taču ZVA nepievieno zāles KZS un arī nelemj par zālēm pieejamo finansējumu. Tas ir atkarīgs no veselības nozarei atvēlētajiem budžeta līdzekļiem. Tas ir politisks lēmums, kas atkarīgs ne tikai no Veselības ministrijas, bet arī no Finanšu ministrijas un visa Ministru kabineta izvēles. Finansējumu nevar piešķirt arī Nacionālais veselības dienests (NVD), taču tā ir iestāde, kura organizē KZS, tāpēc uz interviju par “zāļu rindām” aicināta NVD Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktora vietniece Zinta Rugāja.
Kā rodas rindas tām zālēm, kuras ZVA ir novērtējusi kā terapijai nepieciešamas un izmaksu efektīvas? Tostarp reto slimību zālēm… Un kā zāles izņem no KZS?
Ja medikaments ir izvērtēts ZVA, iesniegts NVD un tā cena atbilst normatīvajiem aktiem, bet nav papildu finansējuma, tad medikaments nonāk gaidīšanas rindā. Savukārt, ja medikamenta iekļaušanai nav nepieciešams papildu finansējums un tam ir līdzvērtīga efektivitāte ar kādu jau KZS iekļautu medikamentu vienai un tai pašai pacientu grupai, tad medikaments tiek iekļauts KZS kā papildu izvēles iespēja bez papildu finansējuma nepieciešamības. Tomēr parasti jaunam medikamentam, jaunām pacientu grupām vai jaunai diagnozei ir nepieciešams papildu finansējums.
Par retajām slimībām: vēl pirms iekļaušanas KZS, ja ir piešķirts papildu finansējums, medikamentam ir jāsaņem NVD izveidotās reto slimību zāļu komisijas atzinums, kas rekomendē iekļaut vai neiekļaut medikamentu KZS. NVD katru gadu veic aprēķinus par nepieciešamo papildu finansējumu visām vajadzībām un sniedz prioritāro pasākumu sarakstu. Cik daudz un kādām vajadzībām piešķirs papildu finansējumu – tas vairs nav atkarīgs tikai no NVD.
Kā zāles tiek svītrotas no KZS ‒ arī tas ir reglamentēts MK noteikumos Nr. 899. Piemēram, ražotājs pats atsauc medikamentu no KZS dažādu iemeslu dēļ: pārstāj ražot medikamentu, ražotājam vairs nav izdevīgi pārdot to caur kompensācijas sistēmu vai vispār vairs nav izdevīgi realizēt savu medikamentu Latvijas tirgū. Vai arī Eiropas zāļu aģentūrā zāles atkārtoti izvērtētas un atzītas kā neefektīvas, ārstu speciālistu asociācija uzskata, ka zālēm vairs nav jābūt KZS nepietiekamas efektivitātes vai novecojušas terapijas dēļ. Šie ceļi var būt dažādi.
Vai saistībā ar gaidīšanas rindu tiek mērīta zāļu iekļaušanas efektivitāte? Reizēm pacientu organizācijas konstatē, ka nesen parādījies medikaments pēkšņi rindā apsteidz citus – kā skaidrosiet to?
Attiecībā uz kritērijiem galvenais ir izmaksu efektivitāte un tas, ka zāles darbojas un tās ir drošas. Izvērtējot medikamentu, ir svarīgi, cik lielu ieguvumu veselībai sabiedrība saņems par katru iztērēto eiro. Proti, kā varam lietderīgi izmantot ierobežotus resursus. Mēs izvērtējam cenu atbilstību, iesniedzam pieprasījumu papildu finansējumam vai arī papildu finansējums jau ir piešķirts. NVD izmanto arī īpašu prioritizācijas rīku – galvenokārt onkoloģijā, bet tas izmantojams arī citām slimību grupām. Šā rīka lietojumā tiek ņemta vērā gan klīniskā efektivitāte, gan nenosegtās vajadzības, gan vēl citi kritēriji, kopumā iegūstot noteiktu punktu skaitu. Lēmuma pieņemšanā prioritizācijas rīks ir tikai viens no instrumentiem, taču tā ietekmē var mainīties prioritizēšanas punktu skaits. Tirgū ienākot jaunam medikamentam ar lielāku efektivitāti, ienākot jaunai indikācijai, kurai ieguvums vai nenosegtās vajadzības ir lielākas, šis punktu skaits var sanākt lielāks nekā tiem medikamentiem, kas jau atrodas gaidīšanas rindā.
Taču vienmēr paturam prātā galveno kritēriju ‒ lai pēc iespējas racionālāk tiktu izmantoti budžeta līdzekļi pēc iespējas lielākam pacientu skaitam. Praksē diezgan reti ir tā, ka pēkšņi saraksta augšgalā nokļūst medikamenti, kas gaidīšanas rindā nebūtu atradušies jau vairākus gadus; varbūt kāds atsevišķs medikaments ārpus gaidīšanas rindas var nokļūt KZS, bet tā nav sistēma.
Cik medikamentu patlaban ir rindā retajām slimībām un cik liels finansējums tiem būtu nepieciešams?
2026. gada 1. janvārī gaidīšanas rindā ir 13 izmaksu efektīvi reto slimību medikamenti, šo medikamentu iekļaušanai nepieciešams vairāk nekā 9,5 miljoni eiro, un ieguvums būtu ap 115 pacientiem. Savukārt vēl astoņiem iesniegtajiem medikamentiem ražotājs nav nodrošinājis izmaksu efektivitāti. Ja šiem medikamentiem izmaksu efektivitāte tiktu nodrošināta, tad šo astoņu medikamentu iekļaušanai KZS būtu nepieciešams vēl ap 10 miljoniem eiro. NVD prioritāte ir nodrošināt, lai netiktu pārtraukta terapija tiem pacientiem, kas terapiju jau ir uzsākuši, tostarp retajām slimībām. Kopumā pēdējos gados valsts finansējums specifiskās terapijas nodrošināšanai retajām slimībām (R saraksts KZS) ir būtiski audzis – no nepilniem 5 miljoniem 2021. gadā līdz vairāk nekā 17 miljoniem 2024. gadā. Diemžēl pieaudzis arī pacientu skaits, un šis līdzekļu pieaugums nav pietiekams, lai varētu apmierināt pacientu vajadzības un iekļautu jaunus medikamentus reto slimību ārstēšanai. Konkrēti 2024. gadā papildu finansējums jaunu zāļu iekļaušanai retajām slimībām vispār netika piešķirts. Tika nodrošināta sāktās terapijas turpināšana, un saraksts tika papildināts ar diviem jauniem izmaksu efektīviem medikamentiem esošā budžeta ietvaros. 2025. gadā reto slimību ārstēšanai kopā tika piešķirti 16,8 miljoni, no kuriem ārstēšanas turpināšanai un jaunu zāļu iekļaušanai tikai piešķirti kopā 2 miljoni, kas arī nav pietiekami gaidīšanas rindā esošajiem medikamentiem. Tomēr 2025. gadā reto slimību ārstēšanai tika iekļauti trīs jauni medikamenti.
Vai valsts budžeta finansējums KZS ir vienīgais iespējamais? Varbūt meklējami kādi alternatīvi avoti?
Valsts apmaksātas zāles reto slimību pacientiem ir iekļautas KZS R sarakstā, zāles var saņemt no kompensējamo zāļu kopējā finansējuma, kā arī ir individuālā kompensācija, ja attiecīgais gadījums atbilst individuālās kompensācijas nosacījumiem. No 2025. gada jūlija ir izveidots atsevišķs fonds, kas ir ārkārtas gadījumiem jebkuru slimību gadījumā, ne tikai retajām slimībām ‒ ja stacionāra pacientiem ir ātri nepieciešams dzīvību glābjošs medikaments.
Pamatā ir finansējums no valsts budžeta, līdztekus tam NVD arī slēdz tā saucamos “managed entry agreements” jeb finansiālas līdzdalības līgumus ar zāļu ražotājiem, kas arī ir sava veida papildu finansēšanas mehānisms. Tomēr KZS valsts finansējumam vajadzētu būt kā pamata finansējumam, jo tikai tas var nodrošināt ilgtermiņa finansējumu pēc iespējas lielākam pacientu skaitam.
Visi pārējie varētu būt papildu mehānismi. Protams, ir jādomā arī par to, kā varētu attīstīt šos finansiālās līdzdalības līgumus, slēgt uz rezultātu balstītus līgumus, kad valsts maksā par rezultātu, par ieguvumu. Ja ir iespējas, meklēt arī citus variantus ‒ tas varētu būt atsevišķs fonds, kas ir noteikts tikai retajām slimībām.
NVD ir paredzējis ievākt informāciju par papildu finansējuma rašanas metodēm, arī attiecībā uz retajām slimībām, un tad veidot diskusiju par to, kādi varētu būt papildu finansējuma avoti. Protams, tas nebūs ātrs “rīt uz pusdienas laiku” sasniedzams rezultāts.
