ECT noraida Latvijas pilsoņa sūdzību par it kā nepamatotu piespiedu ārstēšanos psihiatriskajā slimnīcā
Rīga, 28.sept., LETA. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pasludināja lēmumu lietā "O.G. pret Latviju", noraidot personas sūdzību par it kā nepamatotu piespiedu medicīniska rakstura piespiedu līdzekli - ārstēšanos psihiatriskajā slimnīcā, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).
Iesniedzējs uzskatīja, ka viņam piemērotais medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis - ārstēšanās psihiatriskajā slimnīcā - pārkāpa viņa tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, jo bija nesamērīgi bargs un pārāk ilgs, proti, pieci gadi un seši mēneši. Tāpat iesniedzējs uzskatīja, ka viņam nebija nodrošinātas pietiekamas procesuālās garantijas, izvērtējot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa turpmāku nepieciešamību.
Vērtējot pirmo sūdzību, ECT konstatēja, ka medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis iesniedzējam tika piemērots, pamatojoties uz Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma normām, un tādēļ atzina, ka iejaukšanās ir notikusi saskaņā ar likumu, un, ņemot vērā iesniedzēja veselības stāvokli, tai bija leģitīms mērķis. ECT atzina, ka piemērotais medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis tika regulāri pārskatīts, pamatojoties uz jaunāko informāciju par iesniedzēja veselības stāvokli.
Īpašu uzmanību ECT pievērsa tam, ka nacionālās tiesas grozīja piemēroto medicīniska rakstura piespiedu līdzekli no ārstēšanas slimnīcā uz ārstēšanu ambulatori, un, tiklīdz ārsti atzina, ka iesniedzēja veselības stāvoklis ir uzlabojies, tas tika atcelts. Šo apsvērumu dēļ šo iesniedzēja sūdzību ECT atzina par acīmredzami nepamatotu un tādēļ noraidāmu.
Turpinājumā ECT vērtēja iesniedzēja sūdzību par nepietiekamām procesuālajām garantijām šajā procesā, proti, to, ka iesniedzējs personīgi nepiedalījās visās tiesas sēdēs, ka viņam nozīmēto aizstāvi viņš nebija saticis un ka viņa sūdzības nacionālās tiesas neņēma vērā.
Pievēršoties izskatāmās lietas faktiem, ECT uzsvēra, ka iesniedzējam bija nodrošināta iespēja piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā, jo viņš gan pats piedalījās tiesas sēdē, gan viņa intereses pārstāvēja aizstāvis, kā arī bāriņtiesas pārstāvis. ECT ieskatā iesniedzējam bija pietiekamas iespējas sazināties ar nacionālajām tiesām nepastarpināti, un viņa viedoklis tika ņemts vērā, tādēļ atzina, ka iejaukšanās iesniedzēja tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību notika veidā, kas respektēja ECT un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pantā aizsargātās tiesības, un tādēļ arī šo iesniedzēja sūdzību ECT atzina par acīmredzami nepamatotu, un noraidīja to.
Ministrijā skaidroja, ka 2008.gada 18.februārī pret iesniedzēju ierosinātā kriminālprocesa ietvaros par krāpšanu internetā, iesniedzējs tika atbrīvots no kriminālatbildības, tā vietā piemērojot medicīniska rakstura piespiedu līdzekli – ambulatoru ārstēšanu psihiatriskajā slimnīcā.
Savukārt 2008.gada 20.augustā iesniedzējs citā pret viņu ierosinātā kriminālprocesā par krāpšanos ar sociālajiem pabalstiem arī tika atbrīvots no kriminālatbildības, un viņam tika piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis – stacionāra ārstēšana psihiatriskajā slimnīcā.
Komentāri
-
Te skaidri redzams ECT birokrātu rutīnas darbs. Vieni sagūsta un izmanto begodīgos nolūkos savus amatus, sūtot garīgi veselus cilvēkus ārstēt neesošas garīgas slimības, jo ekspertīze nav notikusi.Likumdošanā ir daudzi robi, kas ļauj Latvijas un ES birokrātiem pasliktināt dzīvi mūsu valstī.Bezvēsts prombūtne, kad tuvinieki nezina, kur atrodas policistu upuris, mediķu vienaldzība (ja atvests, tātad jāizolē), ārstu nekompetence un profesionālais nihilisms uz apsūdzības"varbūtēji nākotnē iespējami krīzes paasinājumi" liek tiesai piespriest jebkurā gadījumā piespiedu ārstēšanu uz atlikušo mūžu, deformējot sev personiski nepievilcīgo cilvēku dzīvi. Visatļautības, bezkontroles apstākļos, bez izmeklēšanas top parsteidzīgi tiesu lēmumi, jo kaut kur jau naids par personisko grūto dzīvi ir jāizgāž. Cieš nevainīgie vai parspīleti bargi tiek sodīti policistu upuri. Nekādu iespēju sūdzēties vai vērsties pie advokāta no sabiedrības izoletām personām nav. Jelgavas psih.slimnīcā pacienti tiek apzagtu, apsaukati, iekaustīti, turēti badā un vasaras karstumā nevēdināmās telpās. Iestāžu darba laikā nav pieejams personīgais telefons.Katra pacienta personība tiek ignorēta. Arī higiēnas telpa ir aiz atslēgas.Ja izdodas iekļūt nodaļas netīrās veļas konteineru telpā, kur ir vanna, tad līdzās tai kāds apmeklē uzreiz tualetes podu. Jo visiem podu nepietiek. Cinisms, naids pret pacientiem, no
-
Šajā rakstā ir redzams, ka ECT ir birokrātu iestāde, kas neizskata lietas pēc būtības, bet pēc ierakstiem veidlapās, kurus nacionālā līmenī producē valsts varas un spēka parstāvji, balstoties uz negodprātīgu iepriekšējo vajatāju (policistu, ātrās palīdzības mediķu) rutīnu savā darbā. Skaidri redzams, kā Latvijā ir dažādi robi piespiedu aizturēšanas brīdī etapējot uz psih.slimnīcu, kur tiek visi stacionēti, kas ir dzīvi cilvēki ar emocijām, nevis roboti. Asaras, sašutums no aizturētā puses utml.emocijas, tiek traktētas kā garīga rakstura traucējumi.Pieprasot informāciju par aizturēšanas iemeslu un/vai diagnozi, tas tiek noformēts ceidlapās, kā šādi "pacients apdraud apkartējo un savu veselību". Seko piespiedu izģērbšana, uzvelkot citu cilvēku valkātas un nosmērētas drēbes.Tad seko izolācija pievienot pie gultas kopējā vai atsevišķā palātā ar miega zāļu devu muskulī citu pacientu, arī agresīvu, klatbūtnē, turpat novērojumus veicot klātsēdošās medmāsas palīgam. Iekaustīšana, pazemošana apsaukājot un grūstot, ir pacientu ārstēšanas pasākumi. Ventilāciju un spec.rīkus(staiguļus u.c.) invalīdiem ar kustību traucējumiem te, Jelgavas psih.slimnīcā, nevar nodrošināt.Tie jau sen ir salauzti un netiek remontēti.Faktiski to lietošana apdraud dzīvību, jo ir nestabili. Arī badināšana ar kalorijām nabadzīgu vienveidīgu ēdienu, te plaši izplatīta. Ieslodzījumā at