"Dzīvības koks" piedalās ginekoonkoloģijas kongresā
Aizvadītajā nedēļas nogalē Francijā, Nicā, norisinājās Eiropas ginekoloģisko vēžu apvienības (ESGO) kongress, kura fokusā ir ginekoloģiskie vēži. Kongresa laikā atsevišķa aktivitāšu sadaļa, tika veltīta pacientu interešu aizstāvjiem, kuru vidū ir arī "Dzīvības koks".
Kā medicine.lv skaidro biedrības pārstāve Antra Altmane, ginekoloģisko vēžu ārstēšana ir ļoti atšķirīga dažādās valstīs un diemžēl nav neviena valsts Eiropā, kur šajā jomā nebūtu kādu problēmjautājumu. Tomēr visās valstīs ir iespējams rūpēties par prevenciju - mudināt cilvēkus ikdienā darīt lietas, kas samazina risku saslimt ar vēzi.
Dažas no seminārā gūtajām atziņām:
1) Kustības un fiziskās aktivitātes. Mainoties dzīves ritmam, cilvēkus daudz biežāk skar liekā svara problēmas, nepietiekamas fiziskās aktivitātes. Ginekoloģisko vēžu attīstību tiešā veidā ietekmē mazkustīgs dzīvesveids, ilgstoša sēdēšana. Sēžot un esot mazkustīgiem, palielinās ne tikai aptaukošanās risks, bet orgāni nepietiekami tiek apasiņoti, apgādāti ar skābekli. Pētījumi pierāda, ka saslimšanas risks ar olnīcu vēzi palielinās par 50 %, ja dienā tiek sēdēts ilgāk par 6 stundām. Savukārt, ja sievietei ar lieko svaru tiek uzstādīta ginekoonkoloģiska saslimšana - ir sliktākas ārstēšanas prognozes kā sievietei ar normālu ķermeņa svaru.
2) Personalizētā medicīna (precision medicine). Pamazām vēža ārstēšanas pieeja mainās. Personalizētās medicīnas pamatā ir ideja, ka katram vēža pacientam nepieciešama sava, specifiska ārstēšana, turklāt nepieciešams ņemt vērā, katra indivīda reakciju uz medikamentiem, dzīvesveidu un vides apstākļus, kas ietekmē veselību. Šīs pieejas kontekstā Norvēģijas profesore Helga Salvesena (Helga Salvesen) ieskicēja jaunu iespējamu paradigmu kā nākotnē varētu tikt ārstēts vēzis - ārstējot vēzi svarīgāk ir izprast tā uzbūvi, nevis koncentrēties uz lokalizāciju.
3) Ģimenes slimības vēsture. Gēni, kas veicina iespējamo risku saslimt ar vēzi, diemžēl var tikt nodoti no paaudzes paaudzē. Sievietes, kuras skārusi ginekoonkoloģiska saslimšana, ne vienmēr šo informāciju nodod saviem radiniekiem, tāpēc potenciāli apdraudētā sieviete, to var nemaz nezināt. Šis aspekts liek pašiem uzdot sev jautājumu - cik katrs no mums zina par saslimšanām, kuras skārušas, piemēram, vecmāmiņu?
4) Skrīnings un vakcinācija. Cilvēka papilomas (HPV) vīruss ir klātesošs teju visos dzemdes kakla vēža gadījumos, tāpēc šo vīrusu nedrīkst ignorēt. Tomēr nav korekti sacīt, ka vienmēr šis vīruss noved, pie dzemdes kakla vēža saslimšanas. Dzemdes kakla vēzis ir rezultāts ilgstošai HPV vīrusa ietekmei, pazeminātai imunitātei neveselīgiem paradumiem (smēķēšana, alkohols, nesabalansēts uzturs, fizisko aktivitāšu trūkums). Labā ziņa ir tā ka šī saslimšana pārsvarā attīstās lēni un regulāri apmeklējot ginekoloģu, no tās iespējams izvairīties. Sievietēm ir jāpiedalās valsts apmaksātajā dzemdes kakla vēža skrīningā, jo tas ir vienīgais veids kā pasargāt sevi no šīs slimības vēlīnas diagnozes.
