Iepriekšējo gadu statistika liecina, ka Latvija ar augstajiem dzemdes kakla vēža saslimstības rādītājiem ir līdzās Rumānijai, Serbijai, Ungārijai un Bulgārijai. Līdzīgi rādītāji ir arī Lietuvā un Igaunijā, taču Igaunija cītīgi strādā, lai saslimstību mazinātu, un ir pārgājusi uz kvalitatīvākiem skrīninga izmeklējumiem. Par to, kas būtu darāms situācijas uzlabošanai Latvijā, pārdomās dalās onkoginekologs dr. med. Rolands Mačuks.

Pozitīvas vēsmas dzemdes kakla vēža statistikā

Līdz šim Latvijā ik gadu tika diagnosticēti vidēji 250 jauni saslimšanas gadījumi ar dzemdes kakla vēzi. Mirstības rādītāji iepriekšējos gados bija aptuveni 50%, neizdalot atsevišķi pa stadijām. Augstie mirstības radītāji liecina par sākotnēji plaši izplatītiem vēža gadījumiem, jo ārstēšana Latvijā šobrīd atbilst Eiropas standartiem. Ir dažas lietas, kur vēl varam pilnveidoties, bet tas ir attiecināms vairāk uz procedūru tehnisko izpildījumu, kas ļauj samazināt komplikāciju risku pēc ārstēšanas.

2017. gadā uz Nacionālā veselības dienesta sūtītajām vēstulēm atsaucās 39% sieviešu. Šis rādītājs ir ar pozitīvu tendenci salīdzinājumā ar visiem iepriekšējiem astoņiem gadiem, bet joprojām nepietiekams. Pagaidām 2018. gada dati par saslimstību ar dzemdes kakla vēzi un mirstības rādītājiem vēl nav pieejami, taču atsaucības pieaugums skrīningam ļauj cerēt, ka tuvākajos gados mirstība no dzemdes kakla vēža varētu mazināties.

Nepieciešamas kvalitatīvākas analīzes

Pieņemot lēmumus par valsts apmaksātajiem dzemdes kakla skrīninga izmeklējumiem būtu jāveic rūpīgāka analīze – iespējams, ka ilgtermiņā lētāk būtu veikt retākus, bet kvalitatīvākus izmeklējumus, primāri veicot cilvēka papilomas vīrusa testu visām sievietēm pēc 30 gadu vecuma, kā arī uzlabojot jau esošās citoloģiskās analīzes kvalitāti.

Šobrīd dzemdes kakla skrīnings sievietēm tiek apmaksāts reizi trijos gados. Apmaksāta tiek pati vienkāršākā un lētākā citoloģiskā analīze, kur iegūtā materiāla krāsošana tiek veikta pēc oriģinālas, Latvijā izstrādātas metodes. Pēc būtības tas nebūtu slikti, bet ikdienā mēs redzam nepilnības un neprecizitātes šajās analīzēs. Nokrāsojot analīzes pēc visā pasaulē apstiprinātas Papanicolaou krāsošanas metodes, mēs bieži redzam krietni raibāku realitāti. Pilnīgi noteikti ir jāvirzās uz šo labi standartizēto analīžu noteikšanu, kā arī būtu jālemj par analīžu savākšanas metodiku. Ir pierādīts, ka šķidruma citoloģijas gadījumā ir mazāk nekorektu atbilžu. Kvalitatīva citoloģiskā analīze un cilvēka papilomas vīrusa klātbūtnes noteikšana ļautu pagarināt izmeklējumu intervālus līdz pieciem vai pat 10 gadiem.

Pacienšu līdzatbildība – painteresēties par analīžu rezultātiem

Kaut arī katrā ārsta praksē būtu jābūt izstrādātai sistēmai, kā notiek sekošana ienākošajām analīzēm un pacientu informēšana, vienmēr pastāv risks, ka ārstam ar lielu noslodzi vai kādu sadzīvisku iemeslu dēļ analīzes noklīst. Ja pacientei pēc analīžu nodošanas neatzvana, tas nenozīmē, ka ārsts ir redzējis analīzes un viss ir kārtībā. Sievietēm vajadzētu arī pašām painteresēties par analīžu rezultātiem.

Ja reiz vakcinējam, tad ar labāko pieejamo vakcīnu

Vakcinācija pret dzemdes kala vēzi izraisošo cilvēka papilomas vīrusu (CPV) līdztekus skrīningam ir otra dzemdes kakla vēža profilakses metode. Pēc nosaukuma tā ir primārā profilakse, bet pēc sava svarīguma tā ir otrajā vietā pēc onkocitoloģiskā skrīninga. Kā galvenā un pamata metode cīņā ar dzemdes kakla vēzi visā pasaulē joprojām ir onkocitoloģiskais skrīnings.

Bagātās valstis ar vakcīnas palīdzību cenšas samazināt CPV infekcijas sastopamību populācijā, lai cilvēki vispār nesaskartos ar šīs infekcijas radītajām problēmām. Ja CPV infekcija sabiedrībā ir plaši izplatīta, sievietes tiek pakļautas kolposkopijām un dzemdes kakla ekscīzijām, kas nav pārāk patīkamas, un plaša vakcinācija pret CPV ļauj samazināt arī šo priekšvēža stāvokļu ārstēšanu.

Latvijā meitenēm vecumā no 12 gadiem valsts apmaksā vakcīnu pret diviem biežākajiem dzemdes kakla vēzi izraisošajiem CPV tipiem – 16. un 18 tipu, tomēr mūsdienās jau daudzas Eiropas valstis, tai skaitā mūsu kaimiņvalsts Igaunija par valsts līdzekļiem apmaksā vakcīnu pret deviņiem CPV tipiem. Latvijas Onkoginekologu asociācija ir nākusi klajā ar priekšlikumu, ka arī Latvijā vajadzētu pāriet uz šo nano-valento vakcīnu.

Izmaksu pieaugums, iepērkot deviņu tipu vakcīnu, valstij nebūtu būtisks, toties ieguvumi būtu ievērojami. Aizsardzība pret dzemdes kakla vēzi, izmantojot nano-valento vakcīnu, palielinātu CPV dažādo genotipu aptveri no 73% līdz 89%. Ir svarīgi atgādināt, ka šis plašais genotipu spektrs ir attiecināms ne tikai uz dzemdes kakla patoloģijām, bet arī uz taisnās zarnas, dzimumlocekļa un mutes un rīkles vēža riska samazinājumu. Tāpat nano-valentā vakcīna izsauc antivielu veidošanos pret CPV sesto un 11. genotipu, kas ir ārējo dzimumorgānu kondilomu cēlonis.