Dvīņu grūtniecība ir stāvoklis, kad dzemdē vienlaicīgi attīstās divi augļi. Retāk dzemdē var attīstīties trīs augļi. Pēdējo gadu laikā līdz ar neauglības ārstēšanu daudzaugļu grūtniecības biežums nepatraukti palielinās.

Dvīņu grūtniecība iestājas spontāni, kad sievietes organisma ovulē divas olšūnas, kurus apaugļo divi spermatozoīdi. Tāda gadījumā katram auglim ir sava placenta un savs augļa ūdens pūslis - bihoriāliebiamniālie dvīņi. Tādi dvīņi pēc radniecības pakāpes ir kā siblingi - divolu dvīņi. Retāk apaugļota olšūna sadalās tādā veidā, ka no katras daļas attīstās auglis. Tādi augļi ir ģenētiskas kopijas - vienas olas dvīņi. Vienas olas dvīņiem var būt atsevišķas placentas un augļa ūdens pūšļi (bihoriāliebiamniālie) vai kopīga placenta un atsevišķi augļa ūdens pūšļi (monohoriāliebiamniālie), retāk abi divi augļi attīstās vienā pūsli (monohoriāliemonoamniālie).

Līdz ar vecumu dvīņu grūtniecības biežums palielinās. Katrai sievietei tas ir individuāli: 25, 30, 40 gadu vecumā. Menstruācijas ir regulāras, bet ovulācija notiek retāk. Organisms mēģina kompensēt samazinātu ovulācijas skaitu ar dažu olšūnu ovulāciju viena cikla ietvaros, kas palielina daudzaugļu grūtniecības iespējamību.
Neauglības ārstēšanas gadījumā daudzaugļu grūtniecības iestāšanas iespēja palielinās. Tas nav izslēgts, pat ja ir veikta viena embrija pārnesē dzemdes dobumā. Asistētas grūtniecības gadījumā, dvīņi daudz biežāk ir bihorialiebiamnialie, kas ir labi.

Sakarā ar lielāku cilvēka horioniskagonadotropina (ražo embrijs) koncentrāciju mātes serumā dvīņu grūtniecības gadījumā, slikta duša un vemšana var būt vairāk izteikta nekā vienaugļu grūtniecības laikā. Grūtniecības izraisīta slīkta duša un vemšana parasti pariet 12.-14. grūtniecības nedēļā. Dvīņu mammas biežāk sūdzas arī par sāpēm jostas daļā, sliktu miegu, dedzināšanu ’iz krūšu kaula, biežāk arī ir dzelzs deficīta anēmija. Parasti daudzaugļu grūtniecības gadījumā nepieciešams lietot lielākas folskābes devas, nekā vienaugļa grūtniecības gadījumā, kā arī citu vitamīnu un minerālvielu izsīkums var iestāties ātrāk. Augļu kustības dvīņu mammas sāk just kā viena augļa mammas. Tas notiek ap 18.-20. nedēļu pirmās grūtniecības laikā, jā grūtniecība ir atkārtota, tad ap 15.-16. nedēļu. Dvīņu mammas pieņem vairāk svara, speciālas normas nav, bet ir pieļaujams svara pieaugums 18-20kg. Tas ir saistīts ar lielāku placentu, augļa ūdeņu un augļa skaitu, kā arī lielāku kalorijas pieprasījumu.

Dvīņu grūtniecība ir izaicinājums gan mātei, gan ārstiem - tā ir saistīta ar lielāku risku, līdz ar to pieprasa nepārtrauktu kompetento speciālistu novērošanu. Dvīņu mātes apmeklē dzemdību speciālistu biežāk, ka arī biežāk veic ultrasonogrāfisku izmeklēšanu, lai izvērtētu augļu attīstību. Ļoti svarīga ir pareiza pirmā trimestra ģenētiska skrīninga veikšana. Prenatālās diagnostikas eksperts izvērtē katru augļi un ģenētiskas patoloģijasriski tiek skaitīti katram auglim individuāli. Šodien pastāv iespēja veikt hromosomālo slimību diagnostiku bez amniocentēzes un tādi testi izstrādāti arī dvīņiem. Otrā trimestrī arī ir nepieciešama rūpīga ultrasonogrāfiska izmeklēšana. Katru augļi apskatīts ārsts prenatālās diagnostikas eksperts, pārbaudīs vai nav attīstības anomāliju un vai augļi attīstās pareizi. Otra trimestra beigās un trešajā trimestrī var būt nepieciešamība augļu utrasonografisko izmeklējumu veikt ik pēc 2-3 nedēļām. Izmeklēšanas biežums ir atkarīgs no dvīņu veida: ja abiem diviem ir kopīga placenta, tad izmeklējumu veiks biežāk.

Ir pierādīts, ka dvīņu grūtniecības gadījumā ir lielāks gestācijasdiabēta attīstības risks. Tā ka dvīņi parasti ir mazāka svara, tas dzemdības neietekmēs, bet mātei ir lielāks 2. tipa diabēta risks vēlāk dzīvē.

Diemžēl arī asinsspiediena palielināšanas notiek biežāk nekā vienaugļa grūtniecības gadījumā. Īsti nav zināms, kāpēc tas notiek, bet dvīņu mammām biežāk ir palielināts asins spiediens, olbaltums urīnā un tūskas. Tas ir potenciāli bīstams stāvoklis, kas var progresēt grūtniecības sarežģījumā, ko sauc par eklampsiju. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai dvīņu māte ir uzskaitē pie zinoša speciālista.

Vēl viena problēma ir priekšlaicīgo dzemdību risks. Jo vairāk ir augļi, jo lielāks ir risks, ka dzemdības notiks ātrāk. Lielāka dvīņu mammu daļa dzemde 35.-37. grūtniecības nedēļā. Parasti, kad bērns piedzimst pēc 34. grūtniecības nedēļas, jau nav īpašu iemeslu pārdzīvot, dvīņi "nobriest" ātrāk par vienu augli. Ja priekšlaicīgo dzemdību draudi ir ātrāk par 34. grūtniecības nedēļu, tad parasti mēģina dzemdi "nomierināt" un pagarināt grūtniecību. Ja tas neizdodas un bērni piedzimst ātrāk, tad tie nokļūs jaundzimušo intensīvas terapijas nodaļā. Prognoze ir atkarīga no grūtniecības laika un augļu svara.

Ir zināms, ka dvīņu grūtniecības gadījumā biežāk veic ķeizargriezienu. Viss ir atkarīgs no augļu lokalizācijas. Tādos gadījumos, kad pirmais auglis guļ galvas guļā plāno dzemdības pa dabīgiem dzemdību ceļiem un parasti dzemdības notiek veiksmīgi. Lielākas bažas sagādā otrais auglis, bet ja pirmais ir galvas guļā plāna ķeizargrieziens prognozi otram auglim nemainīs. Ļoti svarīgi, lai dvīņu mamma dzemdē stacionārā pieredzējušo ārstu uzraudzībā. Tādos gadījumos, kad pirmais auglis atrodas tūpļa guļā vai šķērsguļā gan plāno ķeizargriezienu. Asins zudums dzemdības dvīņu mammām var būt lielāks, tāpēc ir svarīga grūtniecības mazasinības ārstēšana pirms dzemdībām.

Dvīņu grūtniecība ir dubulta laime, bet ceļš līdz izrakstīšanas mājās ar bērniem var būt grūts. Ļoti svarīgi, lai kopā ar dvīņu mammu šajā ceļā ir kompetenti un pieredzējušie speciālisti.

Dr.med., doc. Anna Miskova
Reproduktoloģe, ginekoloģe-dzemdību speciāliste

"iVF Riga" – neauglības ārstēšanas un reproduktīvas ģenētikas klīnika
Zaļā 1-2.st., Rīga, LV-1010
Talrunis 67111117
E-pasts: ivfriga@ivfriga.eu
www.ivfriga.eu

Publicitātes foto