DRUDZIS
organisma reakcija galvenokārt uz infekcijas ierosinātājuu iekļūšanu; tai raksturīga T° celšanās. Infekciozs drudzis rodas, mikrobu radītām pirogēnām (temperatūru paaugstinošām) vielām iedarbojoties uz termoregulācijas centru. Šim drudzim ir aizsargreakcijas raksturs. T° ceļas arī tad, ja asinsritē pastiprināti iekļūst lielmolekulāri savienojumi, kas radušies, audiem sabrūkot (piem., uzsūcoties iekšējiem asins izplūdumiem). Šāds neinfekciozs drudzis var rasties arī tad, ja ir traucēta siltumatdeve, bet siltuma ražošana turpinās vai pat pastiprinās, piem., karstuma dūriena gadījumā. Drudzi ar T° līdz 38° sauc par subfebrilu, līdz 39° - par mērenu, līdz 41° - par augstu, virs 41° - par hiperpirētisku. Drudža T° līknē izšķir T° celšanās, paaugstinātas t° un t° krišanās stadijas. T° celšanās stadija var norisēt dažādi. Ja t° ceļas strauji, āda ir bāla, vēsa, sausa, rodas zosāda. Šajā laikā ķermeņa siltumatdeve tiek maksimāli ierobežota, siltuma ražošana palielinās. Drebuļi (sīki muskuļu krampji) veicina siltuma ražošanu. Ja t° ceļas pakāpeniski, drebuļu nav. Rodas traucējumi
CNS darbībā, galvassāpes, nespēks. Uzbudināmība var gan pastiprināties, gan pavājināties. Ja t° ceļas par 1°, sirdsdarbība paātrinās par 8-10 sitieniem min., paaugstinās asinsspiediens. Nedaudz pieaug arī elpošanas biežums. Vielmaiņa pastiprinās, palielinās urīna izdalīšanās.
Paaugstinātas t° stadija var ilgt no dažām stundām līdz vairākām nedēļām. Šajā laikā veidojas līdzsvars starp pastiprināto siltumatdevi un siltuma ražošanu. Drebuļu nav. Ādas asinsvadiem paplašinoties, bālums izzūd. Sirdsdarbība un elpošana paātrinās. Siekalu un gremošanas sulu izdalīšanās samazinās, ēstgriba parasti slikta. Urīna izdalīšanās samazinās. Vielmaiņa pastiprināta, pārsvarā ir noārdīšanās procesi. Pastiprināti noārdās ogļhidrāti, asinīs var palielināties pienskābes daudzums. Strauji noārdoties taukiem, atbrīvojas taukskābes, palielinās ketonvielu daudzums asinīs. Pastiprinās arī olbaltumvielu noārdīšanās. Izdalāmo slāpekļa savienojumu daudzums urīnā pieaug, slāpekļa bilance kļūst negatīva. Slimnieks novājē. T° krišanas stadijā pārsvarā ir siltumatdeve. Ķermeņa temperatūrai strauji krītoties, parasti notiek spēcīga svīšana. Līdz ar to ķermenis zaudē šķidrumu, tāpēc strauji mainās asinsrites sistēmas darbības apstākļi. Var rasties kolapss. Drudža laikā pastiprinās leikocītu fagocitētspēja, pieaug antivielu ražošana, tāpēc pastiprināti iet bojā infekcijas ierosinātāji. Tiek aizkavēta vīrusu vairošanās. Pieaug arī aknu atindētspēja. Tāpēc jau pagājušā gadsimta beigās ārstēšanā mēģināja lietot mākslīgu ķermeņa t° paaugstināšanu (hroniskiem iekšējo orgānu iekaisumiem, locītavu u.c. slimībām). Tomēr, ilgstoši pastāvot vai pārmērīgi pastiprinoties, drudzis var kļūt kaitīgs.
