"Drošā māja": IUB pēc būtības neizvērtēja biedrības iesniegumā norādītās iepirkuma nepilnības

Rīga, 31.maijs, LETA. Biedrība "Patvērums "Drošā māja" uzskata, ka Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) pēc būtības neizvērtēja biedrības iesniegumā norādītās iepirkuma nepilnības, aģentūrai LETA norādīja biedrības valdes loceklis Alvis Šķenders.

Viņš norādīja, ka iesniegumā par Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) izsludināto iepirkumu tika vērsta IUB uzmanība uz vairākiem punktiem, kas bija iekļauti jau iepriekš īstenotā iepirkuma līgumā starp SIF un biedrību. Pēc vairāk nekā gada pakalpojuma sniegšanas no SIF puses līgums tika vienpusēji pārtraukts, atgādina Šķenders.

Pēc viņa paustā, pārtraucot līgumu ar biedrību, SIF bija tiesīgs izslēgt biedrību no turpmākās dalības jaunajā iepirkuma procedūrā. Saredzot būtiskas nepilnības, nesamērīgu apgrūtinājumu no SIF puses, tostarp vienpusējas lēmuma pieņemšanas un pārmērīgas kontroles iespējas un citas nepilnības un brīvi interpretējamus iepirkuma līguma punktus, - "Patvērums "Drošā māja" izrādīja iniciatīvu sakārtot palīdzības procesu šai mērķa grupai neatkarīgi no tā, kurš būtu nākamais pakalpojumu sniedzējs.

Šķenders norāda, ka biedrībā jau deviņus gadus darbojas jomas praktiķi, kuri strādā ar šo mērķa grupu. "Vēlamies uzsvērt, ka tieši "Patvērums "Drošā māja" ir tas pakalpojumu sniedzējs, kas līdz šim nodrošināja palīdzību vislielākajam skaitam uz Latviju pārvietotajiem patvēruma meklētājiem," sacīja biedrības valdes loceklis.

Viņš sacīja, ka reģistrēt iesniegumu IUB biedrību pamudināja pēdējo 4,5 mēnešu sadarbība ar SIF, kuras laikā fonds pārbaudīja tikai klientu dokumentāciju, neuzskatot par nepieciešamu no sociālajiem darbiniekiem un sociālajiem mentoriem saņemt mutiski skaidrojumus par klientu situāciju, tāpēc izveidojās formāla sarakste, kas rezultējās ar "subjektīviem secinājumiem par tiešo darbu ar klientiem".

Šķenders norādīja, ka tādas tendences jeb iespējamās sadarbības formas biedrība identificēja arī izsludinātajā iepirkumā, ko centās arī novērst.

Šķenders informēja, ka iesniegumā IUB tika norādīts, ka līgumsoda piemērošana 5% apmērā par katru pārkāpumu vai SIF prasībām, kuras turklāt nav skaidri definētas vai noteiktas, neievērošana ir nesamērīgs sods. Piemēram, ja netiek veikta pilnvērtīga un savlaicīga pakalpojuma dokumentēšana - klienta lietās nav pievienoti dokumenti, vai veikti ieraksti, bet tam ir objektīvi iemesli, kurus Pakalpojuma sniedzējs var pierādīt.

Pēc biedrības valdes locekļa paustā, ņemot vērā pēdējo 4,5 mēnešu sadarbību ar SIF, tika pieprasīts klientu lietās pievienot dokumentus, kas bija iegūstami tikai no klienta personīgi, ja viņš šādu atļauju bija devis - piemēram, dzīvesvietas deklarācijas apstiprinājumu, kas ir iegūstams, tikai klientam personīgi pieslēdzoties portālam "www.latvija.lv". Ja šāds apstiprinājums un īres līgums starp apsaimniekotāju un klientu netika pievienots klienta lietai, pakalpojums netika pieņemts. Jāpiezīmē, ka arī līgumu starp izīrētāju un īrnieku klientam ir tiesības trešajai personai nesniegt, piebilda Šķenders.

Viņš uzskata, ka IUB Izskatīšanas komisija neņēma vērā iesnieguma papildinājumos norādīto attiecībā uz SIF izstrādātiem tehniskās specifikācijas noteikumiem, kas ir neskaidri un brīvi interpretējami, tādējādi biedrības iesnieguma papildinājumi daļā par tehniskās specifikācijas noteikumiem tika uzskatīti par jaunu apstrīdēšanas iesniegumu.

Pēc Šķendera paustā, ņemot vērā, ka biedrība "Latvijas Sarkanais krusts" noslēdzis līgumu ar SIF, tieši pakalpojumu sniedzējam būs jāuzņemas atbildība par savstarpējā līguma noteikumiem un to izpildi.

Vienlaikus Šķenders norādīja, ka vēl joprojām biedrība ir gatava domstarpības ar SIF risināt sarunu ceļā. "Esam nosūtījuši SIF vēstuli, atkārtoti piedāvājot sarunu ceļā risināt domstarpības, vai izmantot mediatoru organizāciju pakalpojumus, jo uz pirmo aicinājumu 1.martā SIF diemžēl neatsaucās. Biedrība ir vērsusi arī Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) kā fonda pārrauga uzmanību uz izveidojušos situāciju," skaidroja biedrības pārstāvis.

Jau ziņots, ka SIF parakstījis līgumu ar biedrību "Latvijas Sarkanais Krusts" par sociālekonomiskā atbalsta sniegšanu patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu.

Līgums tiek slēgts, ņemot vērā IUB lēmumu, kurā secināts, ka biedrības "Patvērums "Drošā māja" iesniegums IUB atzīstams par nepamatotu. Tādējādi SIF ir atļauts slēgt līgumu ar "Latvijas Sarkano krustu". Līguma cena tika noteikta 666 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Iepirkums "Sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu nodrošināšana patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu" tika izsludināts 21.martā. Norādītajā termiņā, 6.aprīlī, tika saņemts viens piedāvājums - no "Latvijas Sarkanā krusta". Iepirkuma komisija nedrīkstēja pieņemt lēmumu par iepirkuma rezultātiem, jo iepriekšējais pakalpojuma sniedzējs - "Patvērums "Drošā māja" -, iesniedza IUB sūdzību.

16.maijā tika saņemts IUB lēmumus, kurā viennozīmīgi secināts, ka "Patvēruma "Drošā māja" iesniegums IUB atzīstams par nepamatotu, tāpēc SIF atļauts turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu.

Kā ziņots, jautājums par mentora pakalpojuma bēgļiem nepārtrauktību aktualizējās, kad SIF pārtrauca līgumu ar biedrību "Patvērums "Drošā māja", baidoties, ka nekvalitatīvi izpildīta pakalpojuma dēļ, cietīs mērķa grupa, kā arī varētu nākties atmaksāt ES struktūrfondu naudu, kas piešķirta šī pakalpojuma nodrošināšanai.

Pati biedrība pārmetumus noraidīja. Tās vadītāja Sandra Zalcmane pauda, ka SIF vēlas kļūt par bēgļus koordinējošo iestādi, tāpēc redz biedrību "Patvērums "Drošā māja" kā konkurentu un cenšas to izspiest no darbības jomas.

Strīds starp mentora pakalpojuma pasūtītāju un sniedzēju nonāca Saeimas Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas darbakārtībā, un, lai šādas situācijas neatkārtotos, komisija bija iecerējusi Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) aicināt meklēt risinājumus.

Kā iepriekš aģentūrai LETA norādīja komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK), patlaban izveidojusies muļķīga situācija, ka strīds starp pakalpojuma pasūtītāju un sniedzēju par iepirkuma līguma laušanu tiek risināts Saeimas komisijā.

Lai šādas situācijas neatkārtotos, pēc Jansona domām, bažas par konkursa necaurskatāmību vai līguma laušanas nepārskatāmību būtu jārisina paša iekšienē, proti, SIF padomē vai kur citur, turklāt esot svarīgi, lai šādi konflikti efektīvi tiktu atrisināti jau pirms tie nonāk Saeimas komisijas dienaskārtībā vai tiesā.