DRIĢENE
nakteņu dzimtas indīgs, 30-100 cm augsts viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs, klāts ar dziedzermatiņiem. Tai ir reibinoša, nepatīkama smaka. Aug nezālienēs, ceļmalās; to arī kultivē. Ievāc lapas (visu vasaru) un lakstus, kurus sagriež līdz 2 cm garos gabalos. Žāvē caurvējā vai T° līdz 50°. Var uzglabāt 3 gadus. Droga satur ne mazāk par 0,05% alkaloīdu; galvenie: hiosciamīns, atropine, skopolamīns. Gatavo tinktūru, ekstraktu, eļļu; lapu droga ietilpst astmatolā un astmatīnā. Ārīgi driģenes eļļu lieto ieberzēšanai pret artrītu, radikulītu, neirītu, tā ietilpst dažādos ieberzējamos preparātos (kapsīnā, salinimentā); iekšķīgi lieto samērā reti. Driģeņu preparāti darbojas antispastiski un remdē sāpes. Ar driģenēm var saindēties; pēc saskares ar augu jāmazgā rokas; jāsargājas skart acis. Smagi var saindēties, ieēdot sēklas. Pazīmes: sausuma sajūta mutē, sausa āda, apgrūtināta rīšana, kakla un sejas sārtums, paplašinātas acu zīlītes, uzbudinājums, kam seko depresija, sirdsdarbības traucējumi, krampji, pēc tam nāve. Pirmā palīdzība: jāizraisa vemšana, jāskalo kuņģis (skatīt kuņģa skalošana). Att.
