Skumjas un nomāktību laiku pa laikam pārdzīvo vairums cilvēku dzīves laikā. Ja tukšuma sajūta un izmisums ilgstoši nepāriet un ir pārsvarā dzīvē, tā var būt depresija, mūsu gadsimtā arvien biežāk sastopamā slimība.

Depresija dzīvi padara skarbu, cilvēkam smagi un grūti veikt ierastos ikdienas pienākumus vai priecāties par dzīvi. Tā cilvēku padara bezcerīgu, bezpalīdzīgu, ir tukšuma, sastinguma sajūta. Cilvēki paši var daudz darīt, lai justos labāk, neatkarīgi no izmisuma pakāpes.

Ar atbalstu un apkārtējo cilvēku palīdzību var uzveikt depresiju un atgūt dzīvesprieku. Nepieciešams laiks, lai justos labāk, bet cilvēki var atkal justies laimīgi un enerģiski darboties, ja katru dienu izvēlas darīt sev ko pozitīvu un spēj pieņemt palīdzību.

Jāsaprot depresijas pazīmes, cēloņi un ārstēšana, lai varētu to uzveikt. Ja cilvēkam vairāk kā divas nedēļas ir šādi simptomi un tie nepāriet, iespējama klīniskā depresija:

• nespēja gulēt vai pārāk ilga gulēšana;
• nespēja koncentrēties vai grūti veikt agrāk vieglus uzdevumus;
• bezcerības un bezpalīdzības sajūta;
• nespēja kontrolēt, pārtraukt negatīvas domas;
• apetītes zudums vai pārmērīga ēšana;
• lielāka kā parasti aizkaitināmība, nervozitāte vai agresivitāte;
• lielāks kā parasti alkohola patēriņš vai pārdroša, bīstama uzvedība;
• ir domas, ka nav vērts dzīvot (nekavējoties meklējiet palīdzību, ja ir šis gadījums).
   

Depresijas gadījumā bieži novēro psiholoģiskus zaudējumus, tos pašam nomāktajam vai apkārtējiem nereti grūti atrast.

Depresija rodas, ja dzīvē ir vairāku nelabvēlīgu bioloģisku, psiholoģisku un sociālu faktoru kombinācija.

Tā attīstīsies straujāk, ja cilvēks būs psiholoģiski trauslāks un ir vairāki atkārtoti zaudējumi īsā laika posmā. Depresiju izraisa un pastiprina cilvēka vientulība, sociālā atbalsta nepietiekamība, neseni stresu izraisoši pārdzīvojumi, depresija tuviniekiem, laulības dzīves vai attiecību problēmas, finansiālas grūtības, zaudējums vai pāridarījums agrīnā bērnībā, alkohola un narkotiku lietošana, bezdarbs, veselības problēmas un hroniskas sāpes.

Lai ārstētu depresiju, jāsaprot kas to izraisījis. Ja cēlonis ir darba zaudējums, labākā palīdzība ir karjeras iespēju nodrošināšana ne antidepresantu lietošana. Ja cilvēks mainījis dzīvesvietu un jūtas vientuļš un skumjš, jaunu draugu atrašana darbā vai kopīgā brīvā laika pavadīšanā vairāk uzlabos garastāvokli, ka psihoterapija. Minētajos gadījumos situācijas maiņa būs labākās zāles.

Depresijai ir atšķirīgi cēloņi, arī ārstēšana katram nepieciešama individuāla.

Vislabākais efekts ir sociālā atbalsta, dzīves stila maiņas, emocionālo iemaņu trenēšanas un profesionālas ārstēšanas kombinācijai.

Pat ja domāšana par depresijas ārstēšanu ir nomācoša un grūta, nevajag uztraukties. Bezcerības un bezpalīdzības sajūta ir slimības pazīmes, tā nav īstā realitāte. Tas nenozīmē ka cilvēks ir vājš un nespēj mainīties.

Atveseļošanās procesam svarīgi sākt pamazām un lūgt palīdzību, virzīties uz priekšu maziem soļiem, nezaudēt cerību, jo depresija ir ārstējama. Apzināties, ka atrast sev pareizo ārstēšanu nav viegli. Svarīgi atrast īsto ārstu, kam var uzticēties, kas atbalsta ārstēšanās procesā, iespējams būs jāmaina arī medikamenti, lai atrastu tos, kas ir visefektīvākie. Ārstēšana atkarīga no slimības smaguma pakāpes. Vieglākos gadījumos labs ģimenes ārsts varēs palīdzēt, vidējas vai smagas depresijas ārstēs psihiatri un psihoterapeiti. Cilvēki parasti grib būt veseli uzreiz, nākamajās dienās vai nedēļās. Labāk, ja sirgstošais saprot, ka depresijas ārstēšana turpināsies ilgāku laiku.

Cilvēki jūtas labāk jau pēc pirmās atklātās sarunas ar labu speciālistu, bet noturīga pašsajūtas uzlabošanās būs pēc pāris nedēļām vai mēnešiem, kad vēl jāturpina ārstēšanās.

Depresijas ārstēšanā labāks rezultāts, ja pats slimnieks aktīvi iesaistās ārstēšanās procesā un nepaļaujas tikai uz medikamentozu ārstēšanu vai ārstu.

Cilvēks var pakāpeniski mainīt dzīves stilu, kas novedis līdz depresijai. Pat nelielas izmaiņas ilgstošā laika periodā dos pozitīvu efektu.

• Fiziska aktivitāte pastiprina serotonīna, endorfīnu un citu vielu izdali smadzenēs, kas uzlabo garastāvokli un miegu, arī veicina nervu šūnu augšanu un nervu impulsu pārvadi.
• Labs uzturs nepieciešams gan labai garīgajai, gan fiziskajai veselībai. Nelielas, labi sabalansētas maltītes dienas laikā nodrošinās pietiekamu enerģijas līmeni un mazinās garastāvokļa svārstības.
• Miegs, tā kvalitāte un ilgums ļoti ietekmē garastāvokli. Ja cilvēks neizguļas, viņa depresijas pazīmes pastiprinās – palielinās nervozitāte, nogurdināmība, pasliktinās garastāvoklis.
• Spēcīga sociālā atbalsta sistēma samazina izolāciju, vienu no galvenajiem depresija riska faktoriem. Svarīgi uzturēt draudzīgas attiecības, regulāri tikties ar ģimenes locekļiem, tuviniekiem. Lai palielinātu labu paziņu loku, cilvēki var iesaistīties grupās ar kopīgām interesēm, mācīties kursos, strādāt kā brīvprātīgie, palīdzot citiem un arī sev.
• Samazināt un pārvaldīt stresu dzīvē. Pārāk liels stress var izraisīt depresijas paasinājumu vai depresiju nākotnē. Vēlams pārskatīt tos dzīves aspektus, kas izraisa stresu, kā piemēram, pārslodze darbā vai neatbalstošas attiecības, un atrast veidus, kā samazināt to ietekmi.
   

Ja vienkāršas dzīves stila izmaiņas pietiekami nepalīdz uzlabot pašsajūtu, jāmeklē ārsta palīdzība. Depresija var būt viena no somatiskas jeb ķermeņa slimības pazīmēm, piemēram, hipotireoidisms, kas attiecīgi jāārstē. Ja citu slimību nav, jāārstē depresija. Katrs var sev atrast psihiatru vai psihoterapeitu, kam uzticas, lai veidotu terapeitisko aliansi un vajadzības gadījumā lietotu medikamentus.

Vairāk par depresiju, tās veidiem, cēloņiem, palīdzības iespējām varēsiet uzzināt seminārā "Depresijai – nē!", kurš notiks Latvijas Zinātņu akadēmijā 29. martā. Semināru organizē garīgās veselības atbalsta biedrība "Saules zīmes", kura pirmo reizi Latvijā plašākai auditorijai organizē dažādus seminārus par cilvēka psihisko veselību. Semināram nepieciešams iepriekš pieteikties: zvanot pa tel. 26123019 vai rakstot uz e-pastu www.sauleszimes.lv@gmail.com.