DOZIMETRIJA
metožu kopums dažādu ārstniecībā izmantojamo fizikālo faktoru enerģijas mērīšanai un dozēšanai. Dozimetrijā lieto speciālus aparātus - dozimetrus, kuru konstrukcija un darbības princips atkarīgs no mērījamās enerģijas rakstura. Ultravioletā starojuma dozimetrija mērī starojuma dozu uz apstarojamā laukuma vienību; ādas individuālo jutīgumu pret ultravioleto starojumu raksturo biodoza, ko nosaka ar biodozimetru. Līdzstrāvas impulsu elektroterapijā elektrisko enerģiju dozē pēc strāvas stipruma. Ultraīsviļņu terapijā un ultraskaņas terapijā enerģijas dozēšanai lieto speciālas ierīces, kas mērī dozas jaudu. Jonizējošā starojuma dozimetrija izšķir vairākus dozu veidus. Absorbētā doza rāda, cik lielu enerģijas daudzumu uzņēmusi 1 masas vienība; absorbēto dozu visu veidu starojumam (α vai β daļiņu plūsmai, γ starojumam, rentgenstarojumam, kosmiskajam starojumam, neitronu plūsmai) mērī grejos (Gy). 1 Gy ir tāda starojuma doza, kurai absorbējoties vienā kg vielas izdalās 1 džouls enerģijas. Plaši lietota mērvienība ir arī rads (rad). 1 rads atbilst 0,01 grejam. Par galveno kvantitatīvo kritēriju pieņemta apstarojuma doza, kas rāda saņemto starojuma daudzumu, kuru novērtē pēc starojuma izraisītās gaisa jonizācijas. Apstarojuma dozas mērvienība ir C/kg. 1 C/kg ir apstarojuma doza, kuras iedarbībā 1 kilogramā gaisa izveidojušos vienas zīmes jonu summārais lādiņš ir 1 kulons (C). Apstarojuma dozas mērvienība rentgenstarojumam ir arī rentgens (R), citiem jonizējošā starojuma veidiem - rentgena fizikālais ekvivalents (rfe). 1 R liels starojums vienā cm3 gaisa 0° temperatūrā un 1013 hPa jeb 760 mm Hg spiedienā rada 2,08*1000000000 jonu pārus; 1 rfe ir jebkura starojuma (α vai β daļiņu plūsmas, γ starojuma, neitronu plūsmas u.c.) doza, kas rada tādu pašu jonu pāru skaitu. Biodozu, ar kuru novērtē jonizējošā starojuma ietekmi uz organismu, mērī grejos vai rentgena bioloģiskos ekvivalentos (rbe). 1 rbe ir ikviena starojuma doza, kas izraisa tādu pašu biol. efektu kā 1 R liela rentgenstarojuma doza un atbilst 0,01 J/kg. Dozu, kas neapdraud cilvēka dzīvību, sauc par pieļaujamo dozu; dzīvībai bīstamu jonizējošā starojuma dozu sauc par letālo dozu. Jonizējošā starojuma dozas mērī ar dažādiem dozimetriem, kuru darbības pamatā ir
jonizējošā starojuma izraisītā jonizācija, luminiscence, fotoķīmiskās reakcijas u.c. efekti. Radioaktīvā izotopa aktivitātes mērvienība ir bekerels (Bq). 1 Bq ir tāda radioaktīvā izotopa aktivitāte, kur vienā sekundē notiek 1 radioaktīvās sabrukšanas akts. Izplatīta aktivitātes mērvienība ir kirī (Ci). 1 kirī atbilst 3,7*10000000000 bekereliem. Vielas aktivitāti mērī ar radiometru.
ДК-0,2 un tā elektroskopa skala
Rentgenkabinetos, radioloģiskajās laboratorijās, kā arī vietās, kas saindētas ar radioaktīvajām vielām, izdarot dozimetrisko kontroli, mērī apstarojuma dozas jaudu, kas rāda, cik lielu dozu objekts saņem laika vienībā (mērī R/s, C/kg*s). Civilajā aizsardzībā apstarojuma dozas jaudu sauc arī par radiācijas līmeni (mērī R/st.); virsmas radioaktīvo saindējumu raksturo ar radioaktīvās vielas aktivitāti uz noteiktu virsmas laukumu (mērī Bq/m2 vai Ci/m2). 2 att.
