Domājot par veselīgu dzīvesveidu, neaizmirsti par ūdeni!
Nav noslēpums, ka ūdens ir dzīvības pamats, labas veselības un izskata priekšnosacījums. Taču, kāpēc joprojām ikdienā bieži piemirstam ieliet sev glāzi ūdens un regulāri padzerties?
LIDO uztura speciāliste Alise Kindzule ir sagatavojusi zinātniski pamatotus ieteikumus, lai atgādinātu par ūdens nozīmi uzturā un īpaši karstajā vasaras laikā motivētu atcerēties par tā regulāru un pietiekamu lietošanu.
Bez ēdiena cilvēks var izdzīvot 30 dienas un pat ilgāk, taču bez ūdens - vien pāris dienu. Tas skaidrojams ar to, ka cilvēka organismā ir vidēji 55 - 75% ūdens. Tas ir katras organisma šūnas sastāvā, nodrošina labu veselību, izskatu, noskaņojumu un produktīvas darba spējas, piešķir enerģiju un palīdz regulēt ķermeņa svaru, uzlabo locītavu un saišu veselību, tonizē un samazina sāpes.
Ūdens daudzums organismā ir atkarīgs no ķermeņa uzbūves. Muskuļi satur lielāku ūdens daudzumu, salīdzinot ar taukiem. Tas nozīmē - jo veselīgāks un aktīvāks ir cilvēks, jo vairāk ūdens saturēs organisms, un lielāka būs nepieciešamība to uzņemt. Jāatceras, ka karstā laikā ir īpaši jāseko līdzi zaudētajam šķidruma daudzumam, tāpat kā aktīvi sportojot.
Ūdens - jebkuras diētas neatņemama sastāvdaļa
Sašķeļoties 100 g olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku, organismā veidojas vidēji 200 - 300 ml ūdens. No tauku šķelšanās tiek iegūts vislielākais ūdens daudzums - vidēji 107 ml. Tas nozīmē, ka tauki ir visefektīvākais ūdens ieguves veids šķidruma deficīta gadījumā, un ir pierādīts, ja dzeram par maz, tad savā ikdienas maltītē izvēlēsimies treknāku pārtiku, veicinot neveselīgus ēšanas paradumus. Alise Kindzule uzsver, ka tā ir laba ziņa arī tiem, kas vēlas samazināt ķermeņa svaru - uzņemot 500 ml ūdens, vielmaiņa paaugstinās par 30%! Tāpēc, ievērojot diētu, uzņemtā ūdens daudzumam ir milzīga nozīme. Tas samazina apetīti, paaugstina vielmaiņu un veicina svara zudumu.
Cik daudz ūdens ikdienā būtu jāizdzer?
A.Kindzule norāda, ka nepieciešamais ūdens daudzums katram ir atšķirīgs, jo tas atkarīgs no vielmaiņas, cilvēka ķermeņa uzbūves, ārējās vides apstākļiem, uzņemtā uztura un fiziskajām aktivitātēm. Vidēji būtu jāuzņem 35 ml ūdens uz vienu ķermeņa kilogramu, tās ir aptuveni astoņas ūdens glāzes dienā. Jāatceras, ka sulas, kafija, piena produkti un saldinātie gāzētie dzērieni neaizvieto ūdeni, jo tie satur kalorijas un tiek ierindoti ēdienu sarakstā. Arī ūdens var būt ļoti dažāds, tāpēc atrodi savu iecienīto ūdeni, pamaini dzeramā ūdens temperatūru, aromatizē to ar augļiem vai ogām, lai ūdens dzeršana kļūtu par neatņemamu ikdienas rituālu.
Kādu ūdeni izvēlēties?
Uzturā tiek lietots trīs veidu ūdens - dzeramais, dabīgais minerālūdens un avota ūdens. Pēdējais tiek uzskatīts par vienu no kvalitatīvākajiem, un to var lietot bez jebkādas apstrādes. Minerālūdens ir dabisks, neapstrādāts, tiek iegūts no dziļiem pazemes urbumiem. Tam var būt paaugstināta minerālvielu koncentrācija, tāpēc jāpievērš uzmanība mineralizācijas pakāpei. Tai jābūt līdz 1 g uz litru, lai ūdens nebūtu sāļš un būtu drošs veselībai. Dzeramais ūdens ir gan pazemes, gan virszemes ūdens, kurš ir apstrādāts un pielīdzināms tam ūdenim, kas tek no krāna. Bieži vien mēs nezinām, kāda ir ūdens kvalitāte un izcelsmes vieta, jo uz iepakojuma nav jānorāda ūdens ieguves avots. Vislabāk uzturā lietot avota ūdeni, dziļurbuma vai filtrētu ūdeni. Kvalitatīvs ūdens ir patīkams, dzidrs, atsvaidzinošs, bez nogulsnēm, piemaisījumiem, nepatīkamas smaržas un piegaršas.
Kā ūdens ietekmē veselību?
Uztura speciāliste Alise Kindzule atklāj, ka tiem, kas ik dienu izdzer nepieciešamo ūdens daudzumu, vidēji par 50% samazinās sirds un asinsvadu slimību risks, kā arī samazinās risks saslimt ar krūts, zarnu un izvadsistēmas audzējiem. Savukārt samazināts uzņemtā ūdens daudzums mazina garīgās spējas, pasliktina ādas izskatu, veicina novecošanos. Svarīgi atcerēties, ka ūdens jādzer savlaicīgi, pirms organisms izjūt slāpes, pa maziem malciņiem visas dienas garumā.
