Diskusija: cukura nodoklis var finansēt ilgtspējīgu sabiedrības veselību
Latvija ierindojas pēdējā vietā Eiropā veselīgi nodzīvoto mūža gadu ziņā, un mūsu iedzīvotāji no profilaktiski novēršamām slimībām mirst vidēji divas reizes biežāk nekā Eiropā kopumā. Kā viens no būtiskākajiem sliktās veselības iemesliem ir pārmērīgs cukura patēriņš, kas papildu bojātiem zobiem veicina arī garīgās veselības traucējumus, sirds un asinsvadu slimības, diabēta un vēža attīstību. Tas nopietni ietekmē sabiedrības veselību, ekonomiku un drošību. Lai efektīvi risinātu pārmērīga cukura patēriņa problēmu, sarunu festivāla “LAMPA” diskusijā eksperti apsprieda paplašinātas cukura nodokļu politikas iespējamos ieguvumus. Tas kopā ar citām aktivitātēm sabiedrībā veidotu uztura paradumus, kas attur no cukuru saturošu produktu lietošanas.
Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle, ārste anestezioloģe un reanimatoloģe Anna Klēšmite-Blūma, runājot par pieaugošo slodzi uz veselības aprūpes sistēmu izcēla: “Bieži sākam runāt par problēmu tikai tad, kad ugunsgrēks jau ir aktīvs, bet ir jārunā arī par to, kā tas ugunsgrēks vispār ir sācies?” Ārste izceļ nepietiekamo sabiedrības veselības pratību un veselības mācības iztrūkumu, kā arī augsto cukura patēriņu, kas noved pie sirds un asinsvadu slimībām, onkoloģiskām saslimšanām, mentālās veselības un zobu veselības problēmām.
“Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas Savienības valstīs, jau ir piemērots nodoklis saldinātiem dzērieniem, taču kā liecina dažādi pētījumi, tie ir vainīgi tikai pie aptuveni 5% no kopējā cukura patēriņa. Tādējādi būtu jārunā par samērā plašu lauku ar produktiem, ko varētu aplikt ar neveselīgās pārtikas nodokli,” stāstīja Jānis Taukačs, advokātu biroja SORAINEN partneris un zvērināts advokāts.
Alus darītavas ‘’Valmiermuiža’’ saimnieks un uzņēmējs Aigars Ruņģis norādīja, ka, ieviešot paplašinātu cukura nodokli, nepieciešams to darīt taisnīgi: “Esmu par to, ka sabiedrībai ir jākļūst veselīgākai. Ja ir mērķis samazināt kopējo cukura patēriņu, tam nevajadzētu gulties tikai uz vienas nozares – bezalkoholisko dzērienu ražotāju pleciem. Vai limonādes ir vairāk vainīgas nekā kūkas, šokolādes vai saldie jogurtiņi?”
RSU Sabiedrības veselības institūta pētījumā “Cukura lietošanas samazinājuma sagaidāmā ietekme uz sabiedrības veselību un ekonomiku” kā viens no efektīvākajiem risinājumiem situācijas uzlabošanai pētīta cukuroto pārtikas produktu aplikšana ar nodokli, apvienojot to ar citām preventīvām aktivitātēm.
Pilnu sarunu festivāla “LAMPA” diskusijas ierakstu var apskatīt šeit.
