Diagnoze – 2.tipa diabēts. Kā dzīvot tālāk?
Ārsta kabinetā, pirmo reizi izdzirdot diagnozi - 2.tipa cukura diabēts, pacients tiek nostādīts fakta priekšā, ka turpmāk daudz stingrāk jākontrolē ikdienas aspekti, kuri, iespējams, līdz šim palaisti pašplūsmā, - ēšana, fiziskās aktivitātes, veselīgs miegs, stresa kontrole un citi.
Būtiskākos pamatprincipus, kas jāievēro diabēta pacientam, apraksta Diabēta aprūpes māsu apvienības prezidente un BENU veselības un skaistuma akadēmijas lektore Līga Ārente.
Neraugoties uz to, ka jaunā diagnoze pacientam var būt gana šokējoša, ar uzmanību jānoklausās arī norādes par turpmākajiem soļiem, kas ļaus pēc iespējas veiksmīgāk sadzīvot ar slimību. Diemžēl vizītes laiks ir ierobežots. Turklāt, kā norāda Diabēta aprūpes māsu apvienības prezidente, Latvijā aizvien nav noteiktu vadlīniju vai oficiālas rokasgrāmatas, ko pacients varētu izmantot ikdienā. Savukārt apmācības tiek nodrošinātas tikai 1.tipa diabēta pacientiem un viņu vecākiem Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā. Jaunās informācijas gūzma ir ļoti liela, tomēr būtiski saprast, ka visa pamatā diabēta pacientiem ir veselīga dzīvesveida pamatprincipi - gudra ēdiena izvēle un regulāras fiziskās aktivitātes. Par nelaimi, speciālistes prakse rāda, ka pacienti bieži vien neizprot nepieciešamās izmaiņas vai arī nevēlas neko mainīt, kā rezultātā slimība strauji progresē un rodas sklerotiskas izmaiņas asinsvados, pasliktinās redze, rodas nespēks, nemiers, u.c.
Pamatprincipi pareizai ēšanai
Uzturs ir ļoti būtisks katalizators, kas liek kāpt cukura līmenim asinīs, tieši tāpēc viens no galvenajiem uzsvariem 2.tipa diabēta kontrolē tiek likts uz gudru ēdiena izvēli. Speciāliste skaidro, ka arī diabēta pacienta ēdienkarte ir ļoti bagātīga, taču būtiski saprast, kāds ir ēdiena sastāvs, vai viss tajā atrodamais ir organismam nepieciešams. Jo īpaši svarīgi - cik daudz to var atļauties. Diabēta pacientam, domājot gan par ikdienas, gan svētku ēdienkarti, ir jāievēro veselīgas ēšanas pamatprincipi. Ar īpašu apdomu atļauti ir arī saldie ēdieni, kas gan jāatstāj īpašām reizēm. Plānojot ēdienreizes, šķīvī puse būtu jāvelta dārzeņiem vai svaigiem salātiem (rūpnieciski gatavotās mērces būtu jāizslēdz), aptuveni ceturtā daļa šķīvja jāatvēl olbaltumvielu saturošiem produktiem - piena produktiem, zivīm, gaļai, olām, pākšaugiem, savukārt atlikusi ceturtdaļa - ogļhidrātiem, cieti saturošiem produktiem. Šeit ieteicami pilngraudu produkti - pilngraudu makaroni, brūnie rīsi, rupja maluma putraimi un graudi. Gatavošanā vajadzētu izvairīties no cepšanas ar lielu daudzumu taukvielu. Tā vietā ēdienu labāk cept cepeškrāsnī, sautēt vai vārīt. Speciāliste atklāj, ka nereti cilvēki pārprot atšķirību starp veselīgu un diētisku ēdienu, domājot, ka "veselīgs" nozīmē - "ēdu, cik gribu". Piemēram, par diētisku uzskata pilngraudu maizi, kas, lai gan veselīgāka nekā baltmaize, tāpat sastāv no miltiem un cukura.
Svarīgi kustēties!
Fiziskās aktivitātes ir ļoti būtisks sabiedrotais veselīgai ēdienkartei. Ēdiens dod enerģiju, bet fiziskas aktivitātes palīdzēs to izlietot! Ikdienā būtu svarīgi veikt aerobas aktivitātes, bet vismaz trīs reizes nedēļā vajadzīgs arī spēka treniņš. Ieteicama arī regulāra stiepšanās. Lai gan fiziski spēcīgi cilvēki var uzsākt arī aktīvāku treniņa režīmu, gados vecākiem diabēta pacientiem aktivitātes savā ikdienā jāievieš pēc iespējām, iepriekš konsultējoties ar speciālistu. Piemēram, aerobs treniņš ir ikviena nodarbe, kas liek sirdij darboties straujāk, - tā ir arī aktīva pastaiga, kāpšana pa kāpnēm, dārza ravēšana un mājas uzkopšana. Veselību uzlabo jebkurš solis. Tas ir ļoti būtiski, jo fiziska aktivitāte palīdz regulēt cukura līmeni, palīdz labāk izmanot arī to insulīnu, ko organisms vēl saražo pats un kas padara to uzņēmīgāku pret papildus lietoto. Tāpat tas paaugstina labo holesterīnu, normalizē asinsspiedienu. Cilvēkam paaugstinās enerģijas līmenis, pieaug spēks, lokanība, izturība, uzlabojas noskaņojums, un, protams, tas palīdz atbrīvoties no veselībai nevēlama liekā svara. Visvienkāršākais veids, kā ikdienā ieviest vairāk fizisko aktivitāšu, ir staigāšana. Ieteicams būtu vismaz 10 000 soļu. To kontrolēt iespējams arī ar soļu skaitīšanas ierīci - pedometru. Iespējams, atklāsiet sevī arī azartu ar katru dienu palielināt noieto soļu skaitu.
Iepirkumu groziņš
Lai ikdienu kaut nedaudz atvieglotu, īpaši diabēta pacientiem pieejamas arī dažas ierīces, kas palīdzēs pašam kontrolēt veselības rādītājus. Tā, piemēram, glikozes līmeņa izmaiņas iespējams kontrolēt gan ar elektronisko mērītāju, gan arī ar īpašām teststrēmelēm. Ja speciālists nozīmējis insulīna terapiju, mūsdienās to realizē ļoti vienkārši un nesāpīgi. Tas nenozīmē, ka mājās jāvāra šļirce un adatas. Tāpat diabēta pacientiem drošībai ieteicams izmantot kartiņu, aproci vai citu aksesuāru, kas ārkārtas situācijā mediķiem ļaus nekavējoties identificēt jūsu slimību. Ikdienas soli un slimības kontroli ieteicams arī fiksēt dienasgrāmatā. Pieejamas arī maksas un bezmaksas mobilo ierīču aplikācijas. Šī atskaites sistēma ļaus pašiem sekot līdzi savai labsajūtai, kā arī būs noderīgs palīgs, dodoties atkārtotā vizītē pie ārsta.