Mūsdienās diabēts ir kļuvis par nopietnu sabiedrības veselības izaicinājumu, un tā attīstība bieži notiek nemanāmi, bez acīmredzamām pazīmēm. Lai pievērstu uzmanību šīs slimības pieaugošajai ietekmei uz sabiedrības veselību, novembris visā pasaulē tiek atzīmēts kā diabēta mēnesis. Latvijā diabēta diagnoze ir noteikta ap 100 000 cilvēku, un šis skaitlis nepārtraukti pieaug*, kas rada bažas gan medicīnas speciālistiem, gan sabiedrībai kopumā. Kāpēc diabēta izplatība kļuvusi tik izteikta, kādi faktori veicina tā nemanāmo piezagšanos ikdienā, skaidro “Euroaptieka” klīniskā farmaceite Ksenija Lukjanova.

Cukura diabēts pamatā iedalās 1. un 2. tipā. 1. tipa diabēts ir autoimūna saslimšana, kas rodas pazemināta insulīna daudzuma dēļ, bet 2. tipa diabēts galvenokārt saistīts ar dzīvesveida faktoriem un rodas, ja organisms kļūst nejūtīgs pret insulīnu vai nespēj to pietiekami saražot.

Četri izplatītākie diabēta ierosinātāji

1. Neveselīgs uzturs

Veikalos ir pieejams ļoti plašs pārtikas produktu klāsts, taču ne vienmēr mūsu izvēle krīt uz to veselīgāko. Bieži priekšroka tiek dota uzturvielām zemiem, ātri pagatavojamiem produktiem. Klīniskā farmaceite norāda, ka šāda izvēle palielina cukura diabēta risku – pārmērīgs cukura un ogļhidrātu patēriņš – saldumi, konditorejas izstrādājumi, saldie dzērieni un sulas – ievērojami paaugstina cukura līmeni asinīs, radot lielu slodzi aizkuņģa dziedzerim. Turklāt bieži uzturā tiek iekļauti rūpnieciski pārstrādāti produkti ar augstu piesātināto tauku, konservantu un nātrija saturu, kas arī palielina diabēta risku un liekā svara veidošanos.

Farmaceites ieteikums: Lai nodrošinātu sabalansētu uzturu, svarīgi ikdienas ēdienkartē iekļaut dārzeņus, pilngraudu produktus un veselīgu tauku avotus, piemēram, avokado, riekstus un olīveļļu. Šķiedrvielām bagāti produkti palīdz uzturēt stabilu cukura līmeni asinīs un nodrošina ilgstošu sāta sajūtu. Ieteicams izvairīties no kūpinātu un trekno produktu lietošanas, kā arī samazināt cukura patēriņu, aizstājot saldumus ar ogām vai tumšo šokolādi. Minerālviela hroms var palīdzēt samazināt vēlmi pēc saldumiem un stabilizēt cukura līmeni asinīs. Magnijs piedalās insulīna ražošanā un glikozes transportēšanā uz šūnām, tāpēc to ir vērtīgi lietot uzturā. Papildus svarīgi ir atcerēties par ūdens patēriņu, jo tas palīdz izvadīt toksīnus un samazināt kāri pēc neveselīga ēdiena.

2. Mazkustīgs dzīvesveids

Foto: Freepik.com/ freepik

Sēdošs darbs pie datora, īpaši strādājot attālināti, ievērojami samazina ikdienas kustību apjomu, atstājot negatīvu ietekmi uz vielmaiņu un cukura līmeņa kontroli asinīs. Klīniskā farmaceite uzsver, ka mazkustīgs dzīvesveids būtiski palielina 2. tipa cukura diabēta attīstības risku, jo tas samazina ķermeņa spēju efektīvi izmantot insulīnu, savukārt ja diabēts ir iedzimts, mazkustīgs dzīvesveids to var saasināt.

Farmaceites ieteikums: Lai kontrolētu cukura līmeni organismā, ir jāatceras par regulāru fizisko aktivitāšu iekļaušanu savā ikdienā, piemēram, katru dienu veltot laiku pastaigai. Tas palīdzēs aktivizēt organismu un uzlabot vielmaiņu. Ikdienā ikvienam būtu jāveic vismaz 10 000 soļu. Papildus ieteicams iekļaut dažādus fiziskus vingrinājumus, piemēram, riteņbraukšanu, peldēšanu, aerobiku vai cita veida aktivitātes, lai uzlabotu insulīna jutību un muskuļu tonusu. Regulāras fiziskās aktivitātes arī efektīvi palīdz samazināt liekā svara veidošanos, kas būtiski ietekmē diabēta attīstīšanos.

3. Stress un miega trūkums

Foto: Freepik.com/ Drazen Zigic

Stress mūsdienās kļuvis par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pētījums atklāja, ka gandrīz 60% vīriešu un 64% sieviešu mēneša laikā izjutuši sasprindzinājumu, stresu vai nomāktību**. Stress var būt gan īslaicīgs, gan ilgstošs. Ja stresa avots netiek novērsts, stress kļūsts hronisks un paaugstinās kortizola – stresa hormona – līmenis organismā. Tas var radīt nogurumu, apātiju, mazkustīgumu un vēlmi ēst neveselīgu pārtiku, kas savukārt palielina risku attīstīties insulīna rezistencei. Ilgstošs stress bieži izraisa arī miega traucējumus, izjaucot hormonu līdzsvaru, kas var novest pie nekontrolētas apetītes un līdz ar to palielināt cukura diabēta risku.

Farmaceites ieteikums: Pat 30 minūšu pastaiga svaigā gaisā var būt pietiekami efektīva, lai kontrolētu stresu. Svarīgi pievērst uzmanību arī miega kvalitātei. Miega laikā mūsu smadzenes var pilnvērtīgi atpūsties un atjaunoties. Ja rodas grūtības ar aizmigšanu, nevajag mocīties un jāvēršas pie ārsta vai farmaceita uz konsultāciju. Līdzekļi ar melatonīnu vai ārstniecības augiem, piemēram, baldriānu vai piparmētru ir piemēroti cilvēkiem, kuriem ir grūti aizmigt. Lai stiprinātu organisma spēju cīnīties ar stresu un uzlabotu vispārējo nervu sistēmas veselību uzturā var lietot B6 vitamīnu.

4. Kaitīgie ieradumi

Foto: Freepik.com/ freepik

Kaitīgie ieradumi, piemēram, smēķēšana un alkohola lietošana, ievērojami palielina diabēta attīstības risku. Smēķēšana ne tikai veicina plaušu slimību attīstību, bet arī palielina insulīna rezistences risku, kas ir svarīgs faktors diabēta attīstīšanās procesā. Savukārt alkohols var bojāt gremošanas traktu un traucēt gremošanas procesiem, kas noved pie nestabila cukura līmeņa asinīs. Turklāt šie ieradumi var kaitēt aizkuņģa dziedzerim, kas atbild par insulīna ražošanu, tādējādi vēl vairāk paaugstinot diabēta risku

Farmaceites ieteikums: Būtiski ir strādāt pie kaitīgo ieradumu izskaušanas. Ja ir grūtības atmest smēķēšanu vai alkohola lietošanu, ieteicams konsultēties ar ārstu. Speciālisti var piedāvāt efektīvas atbalsta programmas un padomus, piemēram, nikotīna aizstājterapijas līdzekļus, kas palīdz organismam atgūties.

Kā rīkoties, ja parādās diabēta simptomi?

Visizplatītākie 2. tipa cukura diabēta simptomi ir pastiprinātas slāpes, bieža urinēšana (arī naktīs), izmaiņas apetītē, redzes miglošanās un nepamatots ķermeņa svara zudums. Papildus tam var parādīties nieze, lēna brūču un iekaisumu dzīšana, kā arī nejutīgums un tirpšana rokās un pēdās. Dažiem cilvēkiem var būt arī slikta dūša, vemšana, furunkuli un ādas izsitumi, kas norāda uz bakteriālām infekcijām. Klīniskā farmaceite uzsver, ka, ja ir aizdomas par slimības attīstību, nekavējoties jākonsultējas ar ārstu, lai veiktu nepieciešamās analīzes.

Cukura līmeni asinīs ieteicams pārbaudīt vismaz reizi gadā. Šāda profilaktiska pieeja ir īpaši būtiska cilvēkiem ar paaugstinātu diabēta risku, piemēram, tiem, kuriem ir ģenētiska predispozīcija, liekais svars vai citas hroniskas slimības, kas var veicināt diabēta attīstību. Ikviens var sekot līdzi savam glikozes līmenim, izmantojot glikometru, kuru iespējams iegādāties aptiekā. Lietošana ir vienkārša: ievietojiet teststrēmeli, uzklājiet nelielu asins paraugu, un ekrānā varat pārbaudīt savu asins glikozes līmeni.

*Centrālā statistikas pārvalde “Cukura diabēta pacienti pēc cukura diabēta tipa, dzimuma un vecuma grupas 2016 – 2023” https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VES__VS__VSS/VSS250?s=diabēt&  

**Slimības profilakses un kontroles centrs “Psihiskās veselības statistikas vizualizācijas” https://www.spkc.gov.lv/lv/psihiskas-veselibas-statistikas-vizualizacijas