Diabēta asociācija: steidzami nepieciešams rast iespēju kompensēt glikozes sensorus augsta riska pacientiem
Veselības ministrija apstiprinājusi gatavību jau šogad kompensēt glikozes monitorēšanas sensorus 1. tipa diabēta pacientu grupām, kas ir visvairāk pakļautas komplikāciju riskam – grūtniecēm ar diabētu, pacientiem pēc orgānu transplantācijas un aizkuņģa dziedzera operācijas. Kopumā tie ir aptuveni 100 pacienti (lielākai pacientu grupai valsts kompensāciju paredz uzsākt nākamgad). Tomēr vienlīdz svarīgi būtu jau šogad kompensēt sensorus arī tiem pacientiem, kuri šobrīd izmanto insulīna sūkņus, norāda Latvijas Diabēta asociācija. Šobrīd sūkņi tiek kompensēti jauniešiem līdz 24 gadu vecumam, bet sensori – tikai līdz 18 gadiem, tāpēc asociācija aicina paaugstināt arī sensoru kompensēšanas vecumu, kā arī atbalstīt tos pieaugušos pacientus, kuri ārstēšanā jau izmanto sūkņus. Kopumā tie būtu aptuveni 150 pacienti, un atbalstam būtu nepieciešami aptuveni 210 000 eiro gadā.
“Vajadzīgā summa nav tik liela, tāpēc ticam, ka budžetā ir iespējams atrast nepieciešamos līdzekļus. 1.tipa diabēta pacienti, kuri jau apliecinājuši gatavību ikdienā izmantot sūkņus un sensorus, ir augsti motivēti un viņiem visticamāk ir grūti sasniegt labu diabēta kontroli bez šīm tehnoloģijām. Vienlaikus - viņi apguvuši mūsdienu tehnoloģiju izmantošanu. Atbalsts šiem pacientiem apliecinātu, ka valsts izprot diabēta kopienas vajadzības,” skaidro Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja Gunta Freimane.
Viņa piebilst, ka “svarīgi arī sakārtot atbalsta sistēmu jauniešiem – nav loģiski, ka sūkņi tiem kompensēti līdz 24 gadu vecumam, bet sensori – tikai līdz 18 gadiem.” Asociācija arī uzsver, ka glikozes monitorēšanas sensoru nodrošināšana var būtiski samazināt izdevumus citās jomās. Piemēram, 100 pacientiem var samazināt teststrēmeļu izmantošanu, ietaupot aptuveni 15 200 eiro gadā. Tāpat mazāk hospitalizāciju hipoglikēmiju gadījumos varētu samazināt izdevumus vēl par 3 700 eiro, bet mazāks kavēto darba dienu skaits – par 40 000 eiro gadā. Kopumā tas veidotu vairāk nekā 58 000 eiro ietaupījumu tikai uz 100 pacientiem vien, kas apliecina šādas investīcijas ilgtermiņa ieguvumus gan pacientiem, gan valsts budžetam.
Asociācija atgādina, ka lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu, tostarp arī Lietuvā un Igaunijā, gan glikozes monitorēšanas sensori, gan insulīna sūkņi ir valsts apmaksāti. Šādas ierīces ļauj mūsdienīgi un kvalitatīvi uzraudzīt un kontrolēt diabētu, samazinot smagu seku risku un veicinot diabēta pacientu darbspēju saglabāšanu visa mūža garumā, kā arī veiksmīgu iekļaušanos sabiedrībā.
Abas ierīces ir ļoti būtiskas efektīvai un mūsdienīgai ārstēšanai ar insulīnu. Insulīna sūkņi nav nepieciešami visiem pacientiem ar 1.tipa diabētu, bet pagaidām Veselības ministrija nav paudusi gatavību uzsākt insulīna sūkņu apmaksu no valsts budžeta pieaugušajiem 1.tipa diabēta pacientiem ne šogad, ne nākošgad.
