Desmit biežākie nāves cēloņi pasaulē
Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas datiem, visizplatītākais nāves cēlonis pasaulē ir sirds išēmiskās slimības.
Tās gadā paņem aptuveni 12,8% no visām cilvēku dzīvībām jeb 7,25 miljonus dzīvību. Otrā vietā ierindojas sirdstrieka un kardiovaskulārās slimības – 10,8% no nāves gadījumiem jeb 6,15 miljonus dzīvību. Trešajā vietā ierindojas apakšējo elpceļu infekcijas – 6,1% jeb 3,46 miljoni cilvēku mirst kādas no infekcijām rezultātā.
Ceturtajā vietā ir hroniski obstruktīvā plaušu slimība, kam seko saindēšanās slimības, kā arī HIV/AIDS un onkoloģisku slimību izraisīta nāve.
Pēc Pasaules oveselības organizācijas aprēķiniem, lielā mērā viens no būtiskākājiem nāves cēloņiem ir smēķēšana, kas tālāk izraisa dažādas saslimšanas.
Tai pat laikā situācija ir atšķirīga augstu ienākumu un zemu ienākumu valstīs. Tā augstāk attīstītajās valstīs cilvēku mūža garums pārsniedz 70 gadus un cilvēki paŗsvarā mirst no hroniskām slimībām. Tikai plaušu infekcijas līdzās hroniskajām slimībām ierindojas šajā sarakstā.
Vidēji attīstītajās valstīs aptuveni puse iedzīvotāju sasniedz 70 gadu vecumu un hroniskās slimības ir galveni nāves iemesli, tomēr tai pat laikā šeit daudzas dzīvības laupa arī tuberkuloze, HIV/AIDS un ceļu satiksmes negadījumi.
Nabadzīgākajās valstīs mazāk nekā piektā daļa iedzīvotāju sansiedz 70 gadu vecumu un vairāk nekā trešdaļa visu nāves gadījumu ir vecumā līdz 15 gadiem. Iedzīvotāji šajās valstīs, galvenokārt, mirst no infekcijas slimībām, saindēšanās, HIV/AIDS, tuberkulozes, malārijas. Komplikācijas grūtniecības laikā un dzemdības arī ir vieni no galvenajiem nāves iemesliem bērnu un sieviešu vidū.
Ilze Mežniece
