Dedzināšanas sajūta aiz krūšu kaula var liecināt par atviļņa slimību
Piektdien, 29.maijā, tiek atzīmēta Pasaules digestīvās veselības diena, kuras tēma šogad ir dedzināšanas sajūta aiz krūšu kaula, medicine.lv informē Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Inguna Potetinova.
Plkst.13 Latvijas Onkoloģijas centra konferenču zālē sāksies zinātniski praktiskā konference, kurā ar referātiem uzstāsies Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas speciālisti, aplūkojot problēmu no gastroenterologu, infektologu, ķirurgu, endoskopistu un ginekologu skatpunkta, stāsta Potetinova.
Saskaņā ar starptautiskajām vadlīnijām, dedzināšanas sajūta ir viens no galvenajiem gastroezofagālā refluksa (GERS) jeb atviļņa slimības simptomiem un to cilvēku skaits, kuri vēršas pie ārsta ar šādām sūdzībām, pieaug visā pasaulē. Šādas pieaugošas tendences iemesli nav līdz galam skaidri, tomēr pētnieki velk paralēles ar joprojām aktuālo liekā svara problēmu daudzās valstīs. Bez ievērības atstāta atviļņa slimība var pazemināt ne tikai dzīves kvalitāti, bet veicināt daudz nopietnāku un grūtāk ārstējamu slimību attīstīšanos: "Labā ziņa ir tā, ka ārstu rīcībā pašlaik ir efektīvi līdzekļi šīs slimības ārstēšanā, būtiskākais ir laicīgi ar savām sūdzībām vērsties pie speciālista," norāda slimnīcas Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikas vadītājs docents Aleksejs Derovs, "savukārt sliktā ziņa ir tā, ka bieži GERS pacienti ārstējas paši un lieto zāles pēc saviem ieskatiem, kas nenodrošina rezultātu ilgākā laika posmā."
Gastroezofageālā atviļņa slimība vai refluksa slimība ir patoloģisks stāvoklis, kad pacientam iežmauga vai sfinkters starp barības vadu un kuņģi strādā vājāk, līdz ar to nenodrošina tā dēvēto bloku, kas neļauj kuņģa skābajam saturam un apēstajai pārtikai, nokļūt atpakaļ barības vadā. Ja sfinkters nestrādā vai strādā nepilnvērtīgi, daļa no kuņģa sulas un pārtikas nokļūst augšdaļā, tādā veidā kairinot gļotādu, radot dedzināšanu un sāpes: "~40-45% gadījumos tas arī rada barības vada gļotādas iekaisumu jeb refluksa ezofagītu, ko mēs redzam endoskopijas laikā," piebilst A. Derovs.
Precīzas statistikas par šīs slimības izplatību Latvijā mums nav. Ņemot vērā attīstīto valstu rādītājus, tiek lēsts, ka katrs desmitais cilvēks jūt dedzināšanu aiz krūšu kaula vismaz 1 reizi dienā: "Mūsu klīnikas ārstu praksē pacienti ar šādām sūdzībām ir regulāri," norāda A. Derovs, "turklāt endoskopijas laikā pusē GERS gadījumos atklāj dažādas intensitātes barības vada gļotādas iekaisumu."
Dedzināšana aiz krūšu kaula ne vienmēr ir saistīta ar GERS. Diferenciālā diagnostika ietver sevī vairākas citas slimības, t.sk. vēzi. Līdz ar to, ja pacientam ir tā saucamie "sarkanā karoga" simptomi (piem., sāpīga rīšana, vai grūtības norīt pārtiku, asiņošana no kuņģa-zarnu trakta, dzelzs deficīta anēmija, progresējošs neizskaidrojams ķermeņa masas zudums), nekavējoties būtu jāvēršas pie ārsta.
