Dators palīdzēs ilgstoši slimojošiem pacientiem atgriezties darba tirgū

Publicitātes foto: Apmācību programma MS Windows 7 lietošanai. Apmācāmajiem ar redzes problēmām būtiski, ka teksts un bildes pieejamas arī lielos izmēros.

Raksts tapis projekta "Ilgstoši slimojošo pacientu atgriešana darba tirgū, nodrošinot IKT prasmju apgūšanu" ietvaros. Tajā apskatīti projekta pētījumu rezultāti un projekta ietvaros tapusī interneta vietne www.datorprasmes.lv.

Latvijā sadarbībā ar Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitāti izstrādāta tālmācības IT programma, ar kuras palīdzību ilgstoši slimojošie pacienti var apgūt pamata un augstāka līmeņa datorprasmes. Šī tālmācības programma tiks pilotēta četrās Latvijas slimnīcās un rehabilitācijas centros. 

Datorapmācības programma divos līmeņos
Jaunā IT prasmju apmācības programma pieejama interneta vietnē www.datorprasmes.lv. 

Kursi  sadalīti divās grupās – pamata līmeņa kursi un augstākā līmeņa kursi. Pamata līmeņa kursi sniedz iespēju apgūt datoru uzbūvi, datoru programmatūru, prezentēšanas pamatus (PowerPoint, Apache OpenOffice Impress, LibreOffice Impress), darbu ar internetu un e-pastu, kā arī sniedz pamata zināšanas darbā ar teksta rediģēšanas (MS Word) un kalkulāciju (MS Excel) programmām. Augstākā līmeņa kursi ļauj pieredzes bagātākiem datora lietotājiem padziļināt zināšanas, apgūstot datoru arhitektūru, datu pārraides tīklus, lietojumprogrammatūras (Visual Basic for Applications), datu bāzu tehnoloģijas, telekomunikācijas, tīkla operētājsistēmas un serveru administrēšanu.

Datorapmācību programma pielāgota cilvēkiem ar dažādām fizioloģiskām vajadzībām. Tā kā atsevišķām slimnieku grupām ir grūti strādāt pie datora ilgstoši – kursu iespējams sadalīt sīkākās tēmās (lai var paņemt atelpas brīdi). Apmācāmajiem ar redzes problēmām būtiski, ka teksts un bildes pieejamas arī lielos izmēros (skat. 1. attēlu).

Tālmācības programma datorprasmju apguvei ilgstoši slimojošajiem tapusi, ņemot vērā pacientu un darba devēju aptauju un interviju rezultātus, kā arī slimnīcu un rehabilitācijas centru, sociālo pakalpojumu sniedzēju aptaujas. Tajās analizētas darba tirgus prasības, izvērtētās ilgstoši slimojošo pacientu datorprasmes, kā arī apzināta slimnīcu un rehabilitācijas centru piemērotība IT apmācību organizēšanai.

Aptaujas veiktas laikā no 2014. gada novembra līdz 2015. gada maijam. Pētījumā piedalījušies vairāk nekā 600 respondentu, tostarp 15 sociālie dienesti, 10 sociālās aprūpes centri un dienas centri, viena biedrība, kā arī sešas slimnīcas un medicīnas rehabilitācijas centri. Aptaujāto vidū ir gan iestādes, kurās ilgstoši slimojošie neuzturas, gan tādas, kurās vidēji gadā uzturas vai apmeklē līdz desmit vai vairāki desmiti ilgstoši slimojošie.  

Aprūpes centru un slimnīcu piemērotība apmācībām
Lielākā daļā aptaujāto sociālo aprūpes centru, slimnīcu un medicīnas rehabilitācijas centru iepriekš nav organizējuši apmācību kursus klientiem darba tirgus prasmju pilnveidei. Šāda pieredze ir tikai četriem sociālajiem dienestiem un neredzīgo biedrībai. Kursi, kas īstenoti aptaujātajās iestādēs, ir datorapmācības, rokdarbi un dažādi motivācijas paaugstināšanas kursi sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (CV sagatavošana, darba meklēšanas paņēmieni).

Tikai 50% aptaujāto iestāžu vēlētos iesaistīties datorapmācību organizēšanā saviem ilgstoši slimojošiem klientiem. Iestādes nav gatavas iesaistīties, jo tām nav atbilstošā infrastruktūra, cilvēkresursi un pieprasījuma pēc apmācībām (piemēram, pacienti lielākoties ir guloši). Iestādes norāda, ka šādas datorapmācības varētu īstenot  piemēram, bibliotēkā vai kādā no izglītības iestādēm.

Biežāk gatavas iesaistīties iestādes, kurās ir potenciālie datorapmācību kandidāti. Iestādes, kas būtu gatavas iesaistīties klientu datorprasmju apmācību īstenošanā, kā pamatojumu norāda to, ka datorprasmes būtu lietderīgas klientiem, lai viņi atgrieztos darba tirgū un aktīvā dzīvē, iestādēm ir cilvēkresursi un līdzekļi, lai šādas apmācības nodrošinātu. 

Viena no iestādēm arī norāda, ka klientu datorapmācība veicinātu iestādes konkurētspēju un cita – ka gatavība iesaistīties ir atkarīga no izmaksām un tā brīža klientu vajadzībām un interesēm. Šajās iestādēs arī aptuvenais ilgstoši slimojošo pacientu skaits vidēji gadā ir augstāks – vairāki desmiti un pat pāri simtam, salīdzinot ar iestādēm, kuras nav izrādījušas gatavību iesaistīties apmācībās.

Savukārt tām aptaujātajām iestādēm, kam ir bijis grūti atbildēt uz jautājumu par iesaistīšanos datorapmācība, ir neskaidrības par šo projektu un iespējamo finansējumu šādu apmācību organizēšanai. 

Analizējot slimnīcu un rehabilitācijas centru piemērotību IT apmācību organizēšanai, konstatēts, ka datoru pieejamība ir ļoti atšķirīga. Vidēji iestādē ir ap 3–4 brīviem datoriem ar interneta pieslēgumu, ko varētu izmantot apmācībās. Ir pieejami jau ilglaicīgāki datori, gan ļoti jauna datoru infrastruktūra. Taču ir iestādes, kas datorus apmācībām nevar nodrošināt vispār, jo tie paredzēti darbinieku ikdienas darbu vajadzībām. Kā alternatīva mācību norises vieta tiek rekomendētas bibliotēkas, kurām būtu nepieciešamie datori.

Atsevišķa datortelpa vai telpa, kuru būtu iespējams pielāgot šādam mērķim, pieejama 80% iestādēm, kas varētu varētu organizēt apmācības. Ir dažas iestādes, kam ir ierīkota speciāla datortelpa ar datoriem. Citām iestādēm šādas speciālas datortelpas nav, taču iestādes darbinieki redz alternatīvu, norādot, ka apmācību vajadzībām būtu iespējams izmantot aktu zāli, bibliotēku, atpūtas telpu vai sanāksmju zāli. Slimnīcās un medicīnas centros situācija ar brīvām telpām ir sarežģītāka – gan telpu trūkuma dēļ, gan epidemioloģisku apsvērumu dēļ. Taču atsevišķas iestādēs nepieciešamības gadījumā šādu telpu būtu iespējams izveidot.

Iestādēs, kurās ir datori, pieejams speciāls darbavietu aprīkojums, bet visbiežāk tas ir pēc skaita limitēts un vienlaicīgi apmācības var iziet 4–5 cilvēki. Iestādēs, kurās speciāla datoraprīkojuma nav, kā alternatīva tiek piedāvāti parastie galdi un krēsli, norādot, ka elektrības punktu skaits un apgaismojuma intensitāte datorapmācībām būtu atbilstoša.

Internets pieejams 85% iestādēm, kas varētu organizēt apmācības. Iestādes norāda, ka interneta ātrums apmācību organizēšanai būtu atbilstošs, jo īpaši telpās, kur šādas apmācības varētu notikt. Taču dažās iestādēs būtu limitēts vienlaicīgu tā lietotāju skaits, lai nodrošinātu atbilstošu ātrumu. Tāpat atsevišķās iestādēs pieejams Wi-fi, kas ļautu potenciālajiem apmācāmajiem pieslēgties internetam ar saviem datoriem.

Atbalsta personāls (sociālais vai medicīnas) apmācību organizēšanai pieejams pusei iestāžu, kas varētu organizēt apmācības. Apmācības visbiežāk varētu organizēt sociālais darbinieks, taču jāņem vērā, ka šie speciālisti jau tā ir noslogoti savā pamatdarbā un organizēt apmācības būtu sarežģīti vai pat neiespējami, nepalielinot darbinieku skaitu. Vairākas iestādes uzsver, ka brīvu darbinieku, kas varētu veikt šos pienākumus, viņiem nav. Atsevišķas iestādes apmācību gadījumā varētu izskatīt alternatīvu īpaša apmācību personāla piesaistei.

Ieteikumi ilgstoši slimojošo apmācību organizēšanā
Aptaujāto iestāžu pārstāvji savu klientu datorprasmju līmeni vērtē kā drīzāk sliktu un sliktu. Gados vecākiem cilvēkiem visbiežāk trūkst datora lietošanas pamatprasmes – viņi  auguši bez datoriem un mūsdienīgām tehnoloģijām un viņus ir grūti pārliecināt par datoru lietderīgumu. Visbiežāk šiem klientiem veselības problēmas saistītas ar atmiņas zudumu vai citām galvas traumām, kā arī viņiem ir zems izglītības līmenis, mazi ienākumi un nav pieeja datoram. Labākas datorprasmes ir gados jaunākiem klientiem. Iestādes norāda, ka potenciālo apmācāmo skaitu ir ļoti grūti prognozēt, kā arī viena no iestādēm norāda, ka stipendija kā atbalsts varētu būt viens no motivējošiem pasākumiem.

Jāņem vērā, ka lielai daļai mērķa grupas nav pieredze darbā ar datoru, līdz ar to viņu iekļaušanai apmācībās būtu nepieciešama klātienes nodarbība, kurā viņiem iemācītu datoru lietošanas pamatus (kā datoru ieslēgt u.c. vienkāršas lietas). Turklāt jāņem vērā, ka viņi apmācības apgūs krietni lēnāk.

Daļai personu ir svarīgs klātienes efekts, jo, kā norāda intervējamie, neklātienē mācīties ir grūtāk, īpaši tiem cilvēkiem, kuriem ar datoru ir maza pieredze. Slimniekiem būtiski ir arī socializēties, jo īpaši tādēļ, ka viņi nereti ilgstoši atrodas ārpus aktīvās darba un sabiedriskās dzīves. Daudziem ir būtiski, lai būtu kāds cilvēks, kas paskaidro. Prasmes, kas mazāk vajadzīgas darba tirgum (sociālie tīkli, rēķinu apmaksa), arī ir būtisks solis slimnieku iekļaušanai aktīvā sabiedriskajā dzīvē.

Cilvēkiem gados un cilvēkiem ar atsevišķām diagnozēm nereti ir lēnāks uztveršanas un domāšanas ātrums, tāpēc programmai jābūt tādai, kas nodrošina iespēju mācīties mierīgi un pielāgot apmācību ātrumu savām vajadzībām. Tāpēc pārbaudes daļai nevajadzētu būt ar ierobežotu laiku. Taču vienlaikus, ņemot vērā, ka citām personām ir būtisks arī ātruma aspekts, ir jānodrošina iespēja izvēlēties sev tīkamo apmācību formu. 

Ņemot vērā dažādu diagnožu specifiku un personu spēju noturēt uzmanību, apmācības būtu jāstrukturē mazos posmos, lai persona ik pēc laika (piemēram, 15 min) var ņemt nelielu atpūtas brīdi un tad atkal mācības turpināt. 

Informācija pasniedzama loģiskā secībā un bāzēta uz iepriekš iemācīto (nevajadzētu lietot neskaidrus terminus, kas izglītojamam pašam jāmeklē, piemēram, internetā). Teorija jākombinē ar piemēriem un praktiskiem uzdevumiem. Jānorāda biežāk pieļautās kļūdas un to iemesli, piemēram, programmēšanā.

Svarīgi nodrošināt kursiem dažādus līmeņus, atbilstoši izglītojamā spējām. Tās varētu būt piemēram īsas anketas vai testi pirms kursa uzsākšanas, lai novērtētu zināšanas un automātiski piedāvātu atbilstošu līmeni.

Kādas prasmes gaida darba devēji
Uzņēmēji uzsver, ka pilnīgi bez datorprasmēm mūsdienās iztikt nav iespējams. Darba devēju aptauja liecina, ka darbiniekiem lielākoties pietiek ar datorlietošanas pamatzināšanām. Word programmā tā ir spēja rakstīt un noformēt dokumentu pēc noteiktas formas (atkāpes, atstarpes, centrēšana, līdzināšana u.c.), lietot automātiskās noformējuma funkcijas, ievietot tabulas un, ja nepieciešams, attēlus, teksta labošana, izmantojot Track changes. Excel programmā tās ir pamata funkcijas – izveidot pārskatāmas tabulas, grafikus un tāmes, sasaldēt kolonnas un rindas ērtākai datu pārskatīšanai, sarindot datus secībā un atlasīt datus, izmantojot filtru. PowerPoint gadījumā tā ir prasme izveidot prezentāciju, ievietojot vizuālus materiālus un noformēt tekstu vizuāli uzskatāmā formā. 

Attiecībā uz interneta un e-pasta lietojumu, darba tirgū pamatā nepieciešama spēja nosūtīt un saņemt e-pastus, pievienot pielikumus un lejupielādēt tos. Internetā tā ir spēja atrast nepieciešamo informāciju. Kā uzsvēruši darba devēji, galvenās ir datora pamatiemaņas un personas spēja mācīties. Tāpat jāņem vērā, ka uzņēmumos ir daudz specifisku datorprogrammu, kuras darbinieki tik un tā apgūst uz vietas.

Ja salīdzina darba devēju vēlmes par potenciālo darbinieku datorprasmēm un slimnieku vajadzības, tās ir līdzīgas. Taču intervēto slimnieku motivācija bieži ir vairāk saistīta ar tādu prasmju iegūšanu, kas vairāk kalpotu ikdienas sadzīviskām vajadzībām. Mazākā mērā tiek runāts par prasmēm, kas tiešām vajadzīgas darba tirgū un kas personu padarītu konkurētspējīgāku. 

Atbildot uz jautājumu, kādas datorprasmes ilgstoši slimojošie vēlētos apgūt nākotnē, visbiežāk minēts internets (e-pasta lietošana, rēķinu apmaksa, informācijas meklēšana, bezmaksas failu lejupielāde, sociālie tīkli) un teksta redaktors. Savukārt darba devēji vēlētos, lai darbinieki papildina Excel zināšanas vidējā un advancētā līmenī, ietverot formulu, automātisko funkciju un datu sasaistes izmantošanu. Otra biežāk minētā joma, kur varētu uzlabot darbinieku zināšanas, ir datubāzes – sākot no Excel līdz Access u.c. Trešā populārākā joma, ko min uzņēmumu pārstāvji, ir interneta un komunikācijas rīku zināšanu uzlabošana. Tā ietver sarežģītāku un ātrāku informācijas meklēšanas spēju (izmantojot filtrus un dažādus meklēšanas saīsinājumus), spēju internetā ievietot informāciju, pārvaldīt dažādus kontus un strādāt ar koplietotiem datiem "mākoņos" (Google Drive, Dropbox u.c.), lietot sociālos tīklus, izmantot balss komandas, kā arī piedāvātās e-pasta papildu iespējas (notikumu kalendāra veidošana un kopīgošana u.c.).

Projektu "Ilgstoši slimojošo pacientu atgriešana darba tirgū, nodrošinot IKT prasmju apgūšanu" īsteno nodibinājums "Fonds sabiedrībai" (www.fondssabiedribai.lv) kopā ar Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitāti un Latvijas partneriem – Vidzemes Augstskolu, Alūksnes NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO atbalsta centru, Latvijas Sarkanā krusta Dobeles komiteju un Latvijas Sarkanā krusta Saldus komiteju. 

Projekta mērķis: veicināt sociālās atstumtības riska grupas – ilgstošu slimību slimnieku – integrēšanos atpakaļ darba tirgū un līdz ar to arī sabiedrībā, slimošanas un rehabilitācijas laikā motivējot un palīdzot apgūt darba tirgū nepieciešamās dažāda līmeņa datorprasmes.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmas līdzfinansējums – 100 tūkst. eiro.