D vitamīns – no pirmsākumiem līdz mūsdienām: Stāsta farmaceite
Vāja imunitāte, trausli kauli un slikta pašsajūta? Pie vainas, iespējams, ir D vitamīna deficīts organismā. Šobrīd par D vitamīna nozīmi vispārējās veselības uzlabošanā tiek plaši runāts, taču vai zināji, ka D vitamīna ārstniecisko īpašību atklājumi saistīti ar rahīta ārstēšanas iespēju meklējumiem? Par D vitamīna vēsturi un tā lielo nozīmi veselības uzturēšanā "BENU Zāļu enciklopēdijas" kampaņas ietvaros stāsta "BENU Aptiekas" klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
D vitamīna vēsture
D vitamīna vēsture aizsākās pirms vairākiem gadu simtiem, kad tika aprakstītas rahīta izpausmes. Šo slimību raksturo kaulu attīstības traucējumi, kaulu deformācijas, smagākos gadījumos mugura kļuva līka, parādījās defekti mugurkaulā, kā arī veidojās kāju deformācijas, stāsta klīniskā farmaceite. D vitamīna atklāšana saistāma ar līdzekļu meklējumiem rahīta ārstēšanai, tāpēc to mēdza saukt arī par antirahīta vitamīnu, kā arī par saules vitamīnu. Laika gaitā rahīta ārstēšanai un arī profilaksei ieteikts uzturēties saulē un lietot uzturā noteiktus produktus, piemēram, dzīvnieku aknas un zivju eļļu. Jau 1919. gadā britu bioķīmiķis sers Edvards Melanbijs (Edward Mellanby), veicot novērojumus ar dzīvniekiem un dodot tiem zivju eļļu, secināja, ka tā satur tādu sastāvdaļu kā D vitamīnu, kas ļauj ārstēt rahītu. Savukārt 1928. gada Nobela prēmiju ķīmijā par sterolu pētījumiem un to saistību ar vitamīniem ieguva vācu ķīmiķis Ādolfs Vindauss (Adolf Windaus), kas pierādīja, ka D vitamīns veidojas no ergosterola ultavioletās gaismas ietekmē.*
Šiem atklājumiem bija būtiska loma cilvēku veselībā, jo tie ar laiku sniedza iespēju izmantot D vitamīnu rahīta profilaksei zīdaiņiem, rahīta, osteomalācijas un osteoporozes gadījumā, kā arī D vitamīna deficīta gadījumā un tā profilaksei.
D vitamīna nozīme organismā
Agrāk D vitamīna uzņemšanai izmantoja dažādus veidus, taču šodien mēs to ērti un vienkārši varam uzņemt dažādu D vitamīna uztura bagātinātāju un preparātu veidā. D vitamīnam ir ļoti plaša nozīme mūsu organismā. Tas regulē kalcija un fosfora vielmaiņu, palīdz uzturēt kaulu un zobu veselību, ir nepieciešams normālai kaulu augšanai un attīstībai bērniem. Tāpat D vitamīns ir nepieciešams normālai muskuļu darbībai, tas veicina normālu imūnsistēmas darbību un ir vajadzīgs nervu un hormonālajai sistēmai, sirds un asinsvadu sistēmas veselībai, kā arī onkoloģisko saslimšanu riska mazināšanai, uzsver klīniskā farmaceite I. Priedniece.
Svarīgs ne tikai ziemā
Arvien vairāk tiek runāts par to, ka D vitamīnu ieteicams uzņemt visa gada garumā, ne vien tā tumšajos mēnešos, jo nepietiekams D vitamīna līmenis ir novērots lielākajai daļai iedzīvotāju, stāsta farmaceite. D vitamīns UV staru ietekmē tiek sintezēts ādā un tad no sākuma aknās un pēc tam nieru audos tiek pārveidots bioloģiski aktīvajā formā. D vitamīnu satur zivju aknas, zivju eļļa, olas dzeltenums, sviests, siers, treknas zivis, aknas, bet ar uzturu to nevaram uzņemt pietiekami.
Pirms D vitamīna lietošanas jānosaka D vitamīna līmenis asinīs, lai to koriģētu līdz optimālam līmenim (45–55 ng/ml), kā arī regulāri tas jākontrolē. Ziemas mēnešos īpaši aktuāla ir D vitamīna funkcija imūnsistēmas atbalstam, pieaugot saslimstībai ar vīrusu saslimšanām.
D vitamīna trūkuma gadījumā daļai cilvēku var nebūt sūdzību vai var būt grūtības tās atpazīt, tādēļ profilaktiskās D vitamīna līmeņa pārbaudes ir jo īpaši svarīgas. Savukārt daļa pacientu D vitamīna trūkums liks sevi manīt ar tādiem simptomiem kā nogurums un nespēks, muskuļu un kaulu sāpes, bieža slimošana, arī depresija. Tāpat ļoti būtiski, ka bērniem D vitamīna trūkums var izsaukt augšanas traucējumus, nemieru, svīšanu, nemierīgu miegu, bet pieaugušajiem – osteoporozi.
Kas jāzina par pareizu D vitamīna lietošanu?
D vitamīns ir taukos šķīstošais vitamīns, kuru iesaka lietot maltītes laikā, jo taukvielas veicina šī vitamīna uzsūkšanos, skaidro klīniskā farmaceite. To var lietot jebkurā dienas laikā.
D vitamīna līdzekļu izvēle ir plaša, tie pieejami dažādās formās – pilieni, spreji, kapsulas, tabletes, košļājamās pastilas, kas ļauj ikvienam izvēlēties piemērotu līdzekli – gan bērniem, gan pieaugušajiem atbilstošā devā un ērtu lietošanai.
Piemērotāko līdzekli tev palīdzēs izvēlēties ārsts vai farmaceits. Kā arī atceries, ka uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.
Uzzini ik mēnesi
Raksts tapis "BENU Zāļu enciklopēdijas" kampaņas ietvaros. "BENU Zāļu enciklopēdijas" kampaņas rakstu sēriju par nozīmīgajiem atklājumiem farmācijas jomā ik mēnesi iespējams atrast "BENU Aptiekas" komunikācijas kanālos – sociālajos tīklos un mājaslapas BENU.lv bloga sadaļā.
* Avots: www.nobelprize.org
