D vitamīns – līderis imunitātes stiprināšanā: Kādu labumu veselībai tas dod?
Ir iestājies rudens. Tātad ir pienācis laiks sākt aktīvi sagatavot savu organismu sezonālām nepatikšanām, kas ir saaukstēšanās, spēka zudums, depresija un citas samazinātas imunitātes izpausmes. Mums ir jāsniedz mūsu ķermenim maksimāla noderīgo minerālvielu un vitamīnu uzlāde, kas palīdzēs mums pārdzīvot garo ziemu ar minimāliem zaudējumiem. Un čempions šajā ziņā ir D vitamīns.
Gandrīz visi ir dzirdējuši par D vitamīna ārstnieciskajām īpašībām. Bet paskatīsimies, ko par to domā mūsdienu medicīna? Pirmkārt, D vitamīns attiecas uz bioloģiski aktīvo vielu grupu, kas veidojas ādā, cilvēkam atrodoties saulē, un tās nonāk organismā arī ar pārtiku. Medicīnā visbiežāk lietotā forma ir D3 (holekalciferols), kura galvenais piegādātājs ir zivju produkti un polinepiesātinātie tauki.
Ja D vitamīna manāmi trūkst, tad tas ļoti ietekmē veselību. No šīs bioloģiski aktīvās vielas līdzsvara ir atkarīga kaulu, sirds un asinsvadu sistēmas veselība. D vitamīns ir nepieciešams, lai novērstu diabēta, kā arī dažu vēža veidu attīstību. Tas ir tieši iesaistīts kalcija un fosfora metabolismā. Vēl viens D vitamīna ieguvums ir saistīts ar imūnsistēmas darbības saglabāšanu, lai uzturētu veselīgu ķermeņa svaru, veicinātu muskuļu tonusu, regulētu vairogdziedzera darbību, smadzeņu funkciju saglabāšanu novecošanās laikā, samazinātu multiplās sklerozes attīstības risku un regulētu reproduktīvās funkcijas. Nu, un pats galvenais, D vitamīns ir īsts čempions imunitātes stiprināšanā. Tiesa, Latvijas iedzīvotājiem jārēķinās ar šādu zinātnisku faktu! Atkārtoti veikti pētījumi ir apstiprinājuši, ka mūsu valsts pieaugušo iedzīvotāju vidū pastāv akūts D3 vitamīna deficīts.
“Diemžēl tā ir taisnība,” saka Latvijas Dietologu biedrības vadītājs Dr. Andis Brēmanis. “Ar D vitamīnu Latvijā lietas ir sarežģītas – tas vislabāk atjaunojas cilvēka organismā, kad ir saule. Ultravioletie stari aktivizē mūsu ādas aktīvo floru, un tā dara savus labos darbus – ļoti labi apgādā cilvēku ar D vitamīnu. Bet, tā kā saules mūsu platuma grādos ir maz, tad ar šo avotu nav pietiekami. Tāpēc mums jāskatās un jādomā, ar ko mēs to varētu aizstāt.
Jāatgādina, ka pietiekama daudzuma D vitamīna klātbūtne cilvēka organismā veicina muskuļu tonusu un imunitātes uzlabošanos, tas ir nepieciešams vairogdziedzera darbībai un normālai asins recēšanai, ir iesaistīts asinsspiediena un sirdsdarbības regulēšanā un pat novērš vēža šūnu augšanu.”
Pēc eksperta teiktā, vairumā pārtikas produktu D vitamīns vai nu pilnībā nav, vai arī ir ļoti mazos daudzumos. Atšķirībā no C vitamīna, kas, kā visi zina, ir bagātīgā daudzumā augļos un dārzeņos. Taču situācija nav gluži bezcerīga – ir atsevišķi produkti, kuros D vitamīns tomēr ir atrodams.
"Pirmkārt, tie ir daži taukiem bagātie jūras zivju veidi," skaidro dietologs. “Tiesa, šāda zivs uz mūsu galda nenonāk bieži. Olas dzeltenumā ir nedaudz D vitamīna, taču reti kurš katru dienu apēd vairāk par vienu vai divām vistas olām. Piena taukos ir D vitamīns, taču mūsdienās ir modē ēst pārtiku ar zemu tauku saturu. Un tas kopumā ir pareizi, jo liekā svara problēma ir aktuāla. Turklāt piena taukos ir diezgan daudz D vitamīna. Piemēram, sviestā, kas patiesībā ir tīri piena tauki, 100 grami produkta satur tikai vienu mikrogramu D vitamīna. Tas ir ļoti niecīgs daudzums. Un ne visi apēd 100 gramus sviesta katru dienu.
Ārsts iesaka arī mencu aknas, skumbriju un zivju eļļu kā pārtiku, kas ir vairāk vai mazāk bagāta ar D vitamīnu. Zivju eļļa ir laba arī nepiesātinātās taukskābes Omega-3 klātbūtnes dēļ. Starp citu, to kopā ar D vitamīnu satur arī parastā siļķe. Taču joprojām ir acīmredzams, ka ar pārtiku vien nav iespējams uzņemt D vitamīnu pietiekamā daudzumā, pat ja šos produktus lieto regulāri. Tomēr ikdienas nepieciešamais D vitamīna daudzums ir atkarīgs no vecuma un svārstās no 10 mikrogramiem līdz 20 mikrogramiem dienā.
“Jālieto tās zāles, kuras nopērkamas aptiekās – uztura bagātinātāji, pilieni vai kapsulas,” atzīmē speciālists. “Deva jāizvēlas atkarībā no cilvēka pārbaužu rezultātiem. Par to var konsultēties ar farmaceitu – viņš pateiks. Tātad rudenī un ziemā cilvēkiem mūsu platuma grādos nepieciešams D vitamīns no aptiekām. Un vasarā mēs rēķināsimies ar sauli. Bet, protams, atceroties, ka arī ar saules stariem nevajag aiziet pārāk tālu."
Vitamīnu lieto saskaņā ar ieteikumiem, kuri ļauj no tiem gūt maksimālu labumu. Ārsti sniedz šādus ieteikumus:
- no rītiem (vēlams no rīta) ēd vitaminizētus produktus,
- izdzer produktu kādu laiku pēc brokastīm (pēc 30-40 minūtēm),
- dzer (ja vitamīns ir kapsulās) ar šķidrumu (tīru negāzētu ūdeni).
Jāatceras, ka D3 ir taukos šķīstošs. Šī iemesla dēļ daudzi ārsti iesaka pirms lietošanas ēst augstas kaloritātes pārtiku. Ēdiens, kas satur pietiekami daudz tauku, veicina ātrāku un efektīvāku uzsūkšanos. Tomēr šo procedūru var ievērojami atvieglot. Šobrīd tirgū tiek piedāvāts D3 vitamīns kombinācijā ar dabīgu neapstrādātu augstākā labuma olīveļļu vai auksti spiestu kaņepju eļļu. Olīveļļa ir ļoti barojošs ēdiens ar augstu vitamīnu E un K koncentrāciju. Olīveļļa satur Omega-3 un Omega-6 skābes. Bioloģiski aktīvās vielas ar spēcīgu antioksidantu iedarbību aizsargā organismu no hroniskām slimībām. Antioksidanti piedalās cīņā pret iekaisumu, nomāc pirmiekaisuma citokīnu aktivitāti un novērš holesterīna oksidēšanos asinīs. Antioksidantu iedarbības kombinācija aizsargā sirdi no patoloģiskām izmaiņām.
Kaņepju eļļa ne velti tiek uzskatīta par unikālu pārtikas produktu. Tā satur vairāk nepiesātināto taukskābju nekā citas zināmās eļļas. Kaņepju eļļa ir arī efektīvs, dabisks ārstniecisks un profilaktisks līdzeklis. Tās pastāvīgu lietošanu pārtikā iesaka tautas un oficiālā medicīna dažādu ķermeņa sistēmu slimību profilaksei. Kaņepju eļļas izmantošana palīdz stiprināt organisma aizsargspējas. Šis produkts spēj optimizēt imūnsistēmas darbību, kuras mērķis ir slimību profilakse un ārstēšana. Ir arī pierādīts, ka kaņepju eļļas lietošana var normalizēt lielāko daļu dzīvībai svarīgo procesu organismā.
