Prof. A. Helds

Vasarā, kad daļa cukura diabēta pacientu, tāpat kā jebkurš cilvēks, izmanto atvaļinājumus, iespējamas īpatnības diabēta ārstēšanā, kas saistītas ar silto laiku, izmaiņām fiziskajā aktivitātē un ēšanā.

Cukura diabēta pacientiem, kuri saņem ārstēšanā cukura līmeni regulējošus medikamentus tabletēs, vasarās bieži izdodas ievērojami uzlabot slimības kompensācijas rādītājus, jo ir vieglāk ievērot diētu un palielināt fizisko aktivitāti. Teiktais attiecas ne tikai uz atvaļinājumā gājējiem, bet arī uz pārējiem diabēta pacientiem. Lauku iedzīvotājiem ir papildu lauku darbi, pensionāri rosās savos dārzos, pilsētnieki vairāk izbrauc svaigā gaisā. Daļai izdodas samazināt svaru, kas labvēlīgi iespaido cukura rādītājus. Kopumā visiem cukura diabēta pacientiem, kuri ārstējas ar tabletēm, jāiesaka maksimāli izmantot vasaru, lai uzlabotu visus diabēta kompensācijas rādītājus - normalizētu cukura līmeni asinīs, taukvielu rādītājus un panāktu normālu asinsspiedienu. Visu to iespējams realizēt ne tikai teorētiski, bet arī praktiski, kā to liecina gan pacientu, gan ārstu pieredze, ja ievēro dažus pamatnoteikumus:

§        iespējami daudz kustību, fiziskas aktivitātes;

§        mazāk kaloriju uzturā, akcentējot dārzeņu lietošanu;

§        ieteikto preparātu regulāra lietošana.

Ja pacientiem ieplānoti tālāki, ilgstoši atpūtas braucieni, līdzi būtu jāņem visi lietojamie preparāti pietiekošos daudzumos, oriģinālos iepakojumos ar visām anotācijām. Ja to neievēro, var rasties sarežģījumi muitas kontrolēs un preparātu iegādē brauciena galamērķī. Apmeklējot silta klimata zemes, diabēta pacientiem nebūtu jāforsē uzturēšanās saulē, vajadzētu izdzert pietiekoši daudz šķidruma (labāk oriģināli fasētu ūdeni vai minerālūdeņus, bet ne limonādes) un atcerēties, ka alkohola lietošana var izsaukt hipoglikēmiju (zemu cukura koncentrāciju asinīs, kas var izpausties bada sajūtā, svīšanā, roku tirpšanā, neadekvātā uzvedībā) arī pacientiem, kuri ārstē diabētu ar tabletēm.

Arī cukura diabēta pacientiem, kuri injicē insulīna preparātus, vasarā fiziskā aktivitāte parasti palielinās. Lai nebūtu hipoglikēmijas pēc fiziskām slodzēm, nedaudz jāpalielinaapēsto ogļhidrātu daudzums katrā galvenajā ēdienreizē. Protams, lai nekļūdītos, biežāk ar glikometru jākontrolē cukura daudzums asinīs gan pirms ēšanas, gan 2 stundas pēc ēšanas, gan vakarā pirms gulētiešanas. Tiem pacientiem, kuriem vēlama svara samazināšana, vasarās to iespējams panākt vieglāk. Šādos gadījumos, ja pēc fiziskām slodzēm ir tendence uz zemu cukura līmeni asinīs, nav jāpalielinaapēsto ogļhidrātu daudzums, bet gan jāsamazina injicējamā insulīna devas; to pacients var veikt pats, ja insulīna devu regulēšanu apguvis. Biežāk gan devu regulēšana būtu veicama sadarbībā ar speciālistu.

Tiem pacientiem, kuri plāno ārzemju braucienus, insulīna preparāti un injektori jāņem līdzi tādā daudzumā, lai to pietiktu visam ceļojuma laikam, jo krājumu papildināšana ārzemēs ir apgrūtināta formalitāšu dēļ, kas dažādās valstīs ir atšķirīgas. Insulīna injektori, insulīns, glikometri nav jāliek bagāžā, bet jāpatur pie sevis. Kopā ar personu apliecinošiem dokumentiem jāglabā arī cukura diabēta pacienta karte. Šis dokuments jāņem līdzi, arī piedaloties dažādos pasākumos vai apmeklējot pludmali. Ļoti ieteicams, lai kāds no ceļojuma biedriem zinātu, ka jums ir cukura diabēts, ko ārstē ar insulīna preparātiem; tāpat šim cilvēkam būtu jāpazīst hipoglikēmijas pazīmes un jāpārzina arī palīdzības sniegšana. Ja hipoglikēmiju attīstībā ir kādas īpatnības, par tām jāinformē. Braucot ceļojumos organizētās grupās, par visu iepriekšminēto jāinformē grupas vadītājs. Kārtojot apdrošināšanu pirms ceļojuma, apdrošināšanas sabiedrība jāinformē par cukura diabētu, kura ārstēšanā ceļotājs lieto insulīna preparātus.

Ceļojuma laikā jāpievērš uzmanība insulīna preparātu un insulīna pilnšļirču glabāšanas noteikumu ievērošanai (lietojamais insulīns vai pilnšļirce glabājami istabas temperatūrā, bet ne tiešā saules gaismā, bet rezerves insulīns – ledusskapja apakšējos plauktiņos pie +4-8 C).

Piedaloties ekskursijās, pārgājienos un citos pasākumos ārpus apmešanās vietas, jānodrošinās ar minerālūdens rezervēm un kādu saldinātu šķidrumu, kas jāiedzer, ja rodas aizdomas par cukura līmeņa pazemināšanos. Pat kļūdas gadījumos, kad saldināts šķidrums ticis lietots, ja asinīs nav bijis cukura līmeņa pazeminājuma, tas neradīs nelabvēlīgas sekas. Ja fiziskas aktivitātes laikā ir karsts, pastiprināta minerālūdens lietošana nāks tikai par labu, turpretim šķidruma deficīts ir bīstams. No alus lietošanas šādās situācijās ieteicams atturēties. Cita veida alkohola, tai skaitā sarkanvīna, lietošana insulīnu saņemošiem diabēta pacientiem ceļojumu laikā nebūtu vēlama, jo iespējamas hipoglikēmijas vairākas stundas pēc alkohola dzeršanas, biežāk nakts stundās. Dažreiz pat pēc nelielām alkohola devām attīstās hipoglikēmija ar alkohola reibumam līdzīgām pazīmēm, kā rezultātā apkārtējie, kļūdaini novērtējot cilvēka stāvokli, nesniedz adekvātu palīdzību.

Viss iepriekšminētais nebūtu jāuztver kā ieteikums vasaras laikā nedoties ceļojumos, bet tikai kā atgādinājumspar dažiem piesardzības pasākumiem.