Circene aicina nepārsteigties ar secinājumiem par e-veselības sistēmas ievainojamību
Rīga, 17.janv., LETA. Nevajadzētu pārsteigties ar secinājumiem, ka otrdien notikušais kiberuzbrukums liecina par būtisku e-veselības sistēmas ievainojamību, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda bijusī veselības ministre Ingrīda Circene.
Bijusī veselības ministre skaidroja, ka kiberuzbrukumi pastāv gadiem ilgi, tāpēc, pirms izdarīt secinājumus vai kādu vainot, būtu nepieciešams sagaidīt drošības iestāžu slēdzienu. Kamēr nav skaidrības par notikušā apstākļiem, secinājumus izdarīt nevajadzētu, domā Circene.
Viņa norādīja, ka tāpat joprojām nav skaidrs, vai uzbrukumi tiešām notika no 20 valstīm, kā norādīja Veselības ministrija (VM), vai arī uzbrukums patiesībā noticis no Latvijas.
Circene ir pārliecināta, ka katrs sākums ir grūts un ar lielu pretestību, un tā esot arī e-veselības gadījumā, taču, pēc viņas domām, nekā labāka par e-veselību nevar būt. Šī iemesla dēļ tagad galvenais esot neapstāties un turpināt darbu ar sistēmu, ziņojot par problēmām atbildīgajam dienestam un runāt ar speciālistiem, nevis "stāstīt visai pasaulei".
Pēc bijušās ministres domām, e-veselības sistēmas problēmas ir pārejošas, lai arī iespējams, ka ar problēmām būs jāsaskaras pat pusgadu, taču tas būšot tā vērts, jo neviens, kurš strādājis ar šādu sistēmu, pie papīra formāta vairs negrib atgriezties, turklāt par to liecina arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vēlme kļūt par bezpapīru slimnīcu.
Kā ziņots, otrdien plkst.13.14 Nacionālā veselības dienesta (NVD) informācijas sistēmai un e-veselībai notika uzbrukums, bet plkst.15.56 sistēmas darbība tika atjaunota.
Uzbrukums NVD informācijas sistēmai, tostarp e-veselībai, bija plānots un notika vienlaicīgi no vairāk nekā 20 valstīm, vai vismaz datorsistēmām, kas uzdodas nākam no tādām, žurnālistiem sacīja Veselības ministrijas valsts sekretārs Aivars Lapiņš.
Viņš norādīja, ka uzbrukuma rezultātā nekavējoties tika atslēgta pieeja sistēmai no ārpuses, un pēc incidenta iesaistījās visas struktūras un dienesti, kas Latvijā atbildīgi par šiem jautājumiem. Aizvien notiek izmeklēšana, uzsvēra Lapiņš.
Pēc Lapiņa paustā, uzbrukuma laikā notika vairāk nekā 10 000 pieprasījumu īsā laika sprīdī, kas sistēmas darbībā neesot normāli.
