Cilvēku ar invaliditāti pārstāvji uzskata, ka lielāka uzmanība jāpievērš pedagogu sagatavošanai
Cilvēku ar invaliditāti pārstāvji uzskata, ka daudz lielāka uzmanība ir jāpievērš vispārējo skolu pedagogu apmācībai, lai viņi būtu gatavi strādāt ar bērniem ar īpašām vajadzībām, kā arī pašu izglītības iestāžu pieejamības jautājumiem.
Kā šodien Saeimā notikušajā ikgadējā diskusijā "Saeima cilvēkiem ar invaliditāti", kas šogad tika veltīta izglītības tematikai, sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktores vietniece vispārējās izglītības jautājumos Ineta Īvāne, kopumā šajā mācību gadā Latvijā ir 11 415 izglītojamo ar speciālām vajadzībām, no kuriem vispārējās izglītības iestādēs mācās teju puse jeb 48,47% bērnu.
Lai veicinātu šo bērnu iekļaušanos vispārējās izglītības iestādēs no 2007. līdz 2013.gadam, 32 skolās uzlabota infrastruktūra izglītojamajiem ar funkcionāliem traucējumiem. Šim mērķim iztērēti 4,5 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa jeb 3,8 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums.
Savukārt 8,1 miljons eiro no ERAF līdzekļiem iztērēts, lai 63 jeb 100% speciālo izglītības iestāžu uzlabotu infrastruktūru un mācību vidi izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām. Jāatzīmē gan, ka 2014./2015.mācību gadā darbojās vairs tikai 60 speciālās izglītības iestādes.
Runājot par jau paveikto, Īvāne stāstīja, ka izveidoti astoņi pašvaldību iekļaujošās izglītības atbalsta centri, kuri nodarbojas ar dažāda veida atbalsta sniegšanu, tostarp mācību līdzekļu izstrādi bērniem ar īpašām vajadzībām un pedagogu apmācību. Tāpat arī nākotnē plānots veikt pedagogu apmācību un mācību materiālu izstrādi.
Viņa arī atzīmēja, ka finansējumam asistenta pakalpojumu nodrošināšanai bērniem ar invaliditāti būtu jābūt lielākam. Šogad līdz aprīlim asistenta pakalpojumus izmantojuši 275 izglītojamie.
Savukārt, stāstot par profesionālo izglītību, Īvāne sacīja, ka šogad profesionālajās izglītības iestādēs mācās 192 izglītojamie ar speciālām vajadzībām, kas ir par 27 jauniešiem mazāk nekā pagājušajā mācību gadā.
No 2007. līdz 2013.gadam mācību materiālu modernizācijai un infrastruktūras uzlabošanai profesionālās 27 izglītības programmu īstenošanai izlietoti 160 miljoni eiro, no tiem 138 miljoni bija ERAF finansējums.
Arī turpmāk plānots uzlabot infrastruktūru un iegādāties mācību līdzekļus un tehnisko aprīkojumu profesionālās izglītības iestādēm, kurās mācās jaunieši ar speciālām vajadzībām.
Kā norādīja biedrības "Es redzu" pārstāve, "ja viss būtu tik brīnišķīgi, tad mums te nebūtu jātiekas un jārunā, kā virzīt izglītības iespējas bērniem ar īpašām vajadzībām". Viņa norādīja, ka Latvijas skolas nav gatavas uzņemt bērnus ar speciālām vajadzībām. Arī uz asistenta pakalpojumiem paļauties nevar, jo to darbs ir nekvalitatīvs un zemi apmaksāts.
Arī citu biedrību pārstāvji atzīmēja, ka skolās pedagogi nav pietiekami apmācīti, lai strādātu ar šādiem bērniem. Tāpat izskanēja viedokļi, ka, lai gan ir vairākas skolas, kurās risināta pieejamības problēma, tomēr daudzās skolās joprojām nav iespējams pārvietoties ar ratiņkrēslu. Biedrību pārstāvji arī pauda viedokli, ka būtu jānosaka konkrēts gads, līdz kuram šīs problēmas ir jāatrisina.
Klātesošie arī uzsvēra, ka bērniem ir jāmāca sapratne un tolerance pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, pretējā gadījumā izaugs "nežēlīga jaunā paaudze".
Savukārt, runājot par augstāko izglītību, IZM Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietniece Laura Treimane, sacīja ka šajā jomā jāstrādā pie tā, lai no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumus arī augstākās izglītības iestādēs. Tāpat IZM vēlētos, lai 1. un 2.grupas invalīdiem studējošo kredītu garantētu valsts, kā arī automātiski to "dzēstu".
IZM gan nebija informācijas par to, cik cilvēku ar speciālām vajadzībām studē augstskolās, ņemot vērā, ka augstskolas šādi informāciju neapkopojot. Labklājības ministrija gan identificējusi 68 šādus cilvēkus. Tikmēr Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" valdes priekšsēdētāja Gunta Anča norādīja, ka, kamēr augstskolās nebūs īpaša "kabineta", uz kuru cilvēks ar invaliditāti varēs aiziet un uzzināt visu nepieciešamo par pieejamību un citām viņam nozīmīgām lietām, tikmēr šādu studējošo skaits būs mazs.
Kopumā gan no 2007. līdz 2013.gadam 33 augstskolu infrastruktūras un mācību materiālu uzlabošanā ieguldīti 142 miljoni eiro, no kuriem 121 miljons eiro bija ERAF finansējums.
Tāpat diskusijas laikā tika skarts arī mūžizglītības jautājums. IZM Struktūrfondu un starptautisko finanšu instrumentu departamenta direktora vietniece vispārējās izglītības attīstības jomā Ilze Sīle stāstīja, ka ministrijas mērķis ir panākt, lai mūžizglītības modelis darbotos arī pēc Eiropas Savienības fondu atbalsta beigām. Lai to darītu, jāizmanto jau esošo izglītības iestāžu piedāvātās iespējas.
Diskusijā gan izskanēja viedoklis, ka šādos mūžizglītības kursos cilvēki ar dzirdes traucējumiem bieži vien nevar uztvert informāciju, jo vienkārši nedzird to. Tāpat samazinās arī zīmju valodā runājošo pedagogu skaits. To varētu labot, pedagogu apmācībā iekļaut arī zīmju valodas pamatu apguvi.
Kā diskusijas dalībniekiem norādīja Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS), lai gan skolu infrastruktūras un pieejamības uzlabošanā ieguldīti lieli finanšu līdzekļi, izskan viedokļi un invalīdus pārstāvošas biedrības norāda, ka ir skolas, kurās nav liftu. Viņa retoriski jautāja, vai nevajadzētu jautāt IZM, uz kurām skolām "šie miljoni ir aizceļojuši".
Viņa arī uzskata, ka, līdz brīdim, kamēr augstskolās topošos pedagogus nemācīs strādāt ar cilvēkiem ar speciālām vajadzībām, tikmēr neizdosies neko panākt. Tāpat arī šo topošo speciālistu praksēm vajadzētu būt daudz nopietnākām, piemetināja Barča.
Noslēdzot diskusiju "Sustento" vadītāja Anča aicināja ministrijas atcerēties, ka arī nevalstiskajām organizācijām (NVO) ir liels potenciāls. Un iespējams, tā vietā, lai tērētu līdzekļus kādas konkrētas ieceres īstenošanai, ir jāpaskatās, ko jau paveikušas NVO. "Man bieži ir sajūta, ka nauda ir, bet nav saprašanas, kā to darīt," rezumēja Anča.
LETA
