Cilvēki ar invaliditāti politiķiem uzsver vēlmi pēc cienīgiem pabalstiem, pieejamas vides un iespējas strādāt
Rīga, 12.sept., LETA. Cilvēki ar invaliditāti uzskata, ka valsts viņus ilgstoši atstājusi novārtā, un viņu galvenās vēlmes ir cilvēka dzīves cienīgi pabalsti, pieejama vide, kā arī iespēja strādāt un mācīties, izriet no šodien diskusijā "Izvēlamies labklājības ministru!" paustā.
Diskusijā Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija "Sustento" vēlējās dot iespēju cilvēkiem ar invaliditāti iztaujāt par sev svarīgiem jautājumiem politiķus, kurus viņu partijas redz labklājības ministra krēslā. Diskusija piedalījās 11 partiju pārstāvji. No vēlēšanās sevi pieteikušajiem politiskajiem spēkiem diskusijā nepiedalījās "Rīcības partija", "Latvijas centriskās partija", "Latviešu nacionālisti", "Par alternatīvu" un "Latvijas Krievu savienība".
Uz diskusiju bija ieradušies cilvēki ar invaliditāti un viņu pārstāvji, kuri norādīja uz virkni problēmu, tostarp skaidroja, ka pārāk ilgstoši novārtā atstāti sociālā nodrošinājuma jautājumi. Tas nedrīkst tā turpināties, jo cilvēkiem ar invaliditāti risinājumi nepieciešami tagad, sacīja invalīdu un viņu atbalstītāju biedrības "Notici sev" pārstāve, kura uzstāja, ka tiek gaidīti rezultāti, nevis solījumi.
Diskusijas dalībnieku, tostarp politiķu vidū, visbiežāk tika pieminēti tādi jautājumi kā vides pieejamība, īpaši akcentējot Rīgu, kurā, pēc klātesošo paustā, cilvēkiem ar invaliditāti brīvi pārvietoties nav iespējams.
Tāpat plaši tika runāts par nodarbinātības jautājumiem, tostarp subsidētajām darba vietām, kuras, pēc dalībnieku paustā, nedarbojas tā, kā vajadzētu, proti, subsidētās darba vietas tiekot nodrošinātas tikai neilgu periodu, pēc kura cilvēks ar invaliditāti nevis paliek uzņēmumā, bet viņa vietā tiekot ņemts cits cilvēks ar invaliditāti.
"Sustento" vadītāja Gunta Anča arī norādīja, ka cilvēki ar pirmās grupas invaliditāti jeb tie, kuriem darbaspējas zudums ir no 80% līdz 100%, nekad nestrādās, ja valsts nesniegs viņiem vajadzīgo atbalstu - nemainīs sabiedrības priekšstatu, nepalīdzēs uzņēmumiem, nepiemēros mazākus nodokļus, nepalīdzēs nodrošināt īsāku darbalaiku, adekvātu finansiālo nodrošinājumu un citus šiem cilvēkiem nozīmīgus atbalsta pasākumus.
Turklāt "Sustento" valdes locekle Iveta Neimane aicināja politiķus domāt arī par patlaban zemajiem pabalstiem cilvēkiem ar ļoti smagu invaliditāti jeb cilvēkiem, kuri nekad nevarēs strādāt. Ar patlaban nodrošināto valsts finansiālo atbalstu ir grūti nodrošināt pat pamatvajadzības, sacīja Neimane.
Politiķu piedāvātie risinājumi, lai uzlabotu cilvēku ar invaliditāti dzīvi, bija ļoti dažādi, tostarp vairākkārtīgi tika pausts, ka nepieciešams mainīt sabiedrības viedokli. Piemēram, "Jaunās konservatīvās partijas" pārstāvis, students Nauris Gūtmanis norādīja, ka īpaši svarīgi mainīt uzņēmumu domāšanu, jo nereti šiem cilvēkiem savas spējas un varēšana jāpierāda dubultā tikai viņu invaliditātes dēļ.
Arī partijas "KPV LV" pārstāvis, ārsts Roberts Spručs uzsvēra, cik būtiski ir mainīt sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar invaliditāti, padarot šo cilvēku dzīves uzlabošanu par visas sabiedrības jautājumu.
Vienlaikus diskusijā daudz tika runāts par to, ka nepieciešams celt pabalstus cilvēkiem ar invaliditāti, un arī šajā jautājumā politiķu domas ļoti atšķīrās. Zaļo un zemnieku savienības pārstāve, Saeimas deputāte Aija Barča piekrīt, ka nepieciešams vēl vairāk kāpināt atbalstu, tomēr piebilda, ka ir ļoti sarežģīti panākt vienošanos par sociālā nodrošinājuma pabalsta celšanu.
Arī labklājības ministrs Jānis Reirs, kurš pārstāvēja partiju apvienību "Jaunā Vienotība", atzina, ka jebkura pabalsta celšana kaut nedaudz ir liels finansiāls ieguldījums. Vienlaikus viņš norādīja, ka tuvākajā laikā iecerēts pārskatīt minimālo ienākumu līmeni, kas arī varētu būt ieguvums cilvēkiem ar invaliditāti.
Savukārt partiju apvienības "Attīstībai/Par!" pārstāve, pētniece Māra Laizāne uzsvēra, ka sociālā palīdzība būtu jānosaka konkrētā apmērā no minimālās algas. Nedrīkst būt situācija, ka pie kopējā dzīves līmeņa uzlabošanās un inflācijas, pabalsti cilvēkiem ar invaliditāti netiek pārskatīti, sacīja Laizāne.
Savukārt partijas "Progresīvie" politiķis, Latvijas Samariešu apvienības darbinieks Viesturs Kleinbergs uzskata, ka pabalstiem būtu jābūt piesaistītiem vidējai ienākumu mediānai, kas nozīmē, ka lielākos un mazākos ienākumus atmet, un tad no šī vidējā ienākumu apmēra uz cilvēku mājsaimniecība rēķina arī pabalstu apmēru.
Vienlaikus Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālās drošības un veselības aizsardzības eksperts Pēteris Leiškalns, kurš pārstāvēja Nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", sacīja, ka svarīgi paaugstināt sociālā nodrošinājuma bāzi, kā arī nodalīt minimālo pensiju no sociālā nodrošinājuma pabalsta. Leiškalns uzskata, ka, lai uzlabotu situāciju, jāmaina pensiju sistēma kopumā.
Apvienības "LSDSP/KDS/GKL" pārstāvis, Baldones novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Požarnovs norādīja, ka cita starpā nepieciešams arī domāt par vides pieejamību valstī, kā arī pabalstu ziņā svarīgi domāt par tiem cilvēkiem ar invaliditāti, kuri nevar un nekad nevarēs strādāt.
Līdzīgi arī partijas "Saskaņa" politiķe, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova norādīja, ka ir virkne dažādu likumu, kuros nepieciešams veikt izmaiņas, lai nodrošinātu cilvēkiem ar invaliditāti atbilstošāku vidi un dzīves apstākļu.
"No sirds Latvijai" pārstāve, sociālā darbiniece Iveta Purne norādīja, ka, pēc viņas domām, patlaban netiek sniegta aptveroša un skaidra informācija par to, ko cilvēki ar invaliditāti un kādā veidā var iegūt. Purne uzskata, ka nepieciešams "koordinējošs spēks", kurš apkopo cilvēkam informāciju par dažādo pieejamo atbalstu.
Savukārt Latvijas Reģionu apvienības pārstāve, juriste Ieva Brante sacīja, ka ļoti svarīgi cilvēkiem ar invaliditāti mazināt birokrātijas apmēru, kā arī nodrošināt, lai pakalpojums ir pieejams ikvienam. Tāpat Brante piebilda, ka aiz jebkura darba būtu jāslēpjas cilvēcībai, ne tikai datiem un finansējumam.
