Atšķirībā no citiem vēža veidiem, dzemdes kakla vēzim ir skaidri zināms izraisītājs. Gandrīz 100% gadījumu dzemdes kakla vēzi izraisa cilvēka papilomas vīruss (CPV). Starptautiski šo vīrusu dēvē par human papillomavirus (HPV). Kaut arī Latvijā kopš 2010. gada meitenēm vecumā no 12–18 gadiem ir pieejama bezmaksas vakcīna pret cilvēka papilomas vīrusu, pagaidām vakcinētas ir mazāk nekā puse šīs vecuma grupas meiteņu. Lai informētu vecākus par cilvēka papilomas vīrusa infekciju un kliedētu dažādus ar vakcināciju saistītus mītus, uz sarunu tika aicināta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Bērnu vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska.

Kas ir cilvēka papilomas vīruss un cik tas ir izplatīts?

Cilvēka papilomas vīruss (CPV) ir vīruss, kas inficē ādas un gļotādu dziļākos slāņus, tai skiatā elpceļu un ģenitālā trakta ādu un gļotādu. Ir aptuveni 150 CPV tipi, un dzīves laikā gandrīz katrs no mums ir sastapies ar kādu no tiem. Cilvēka papilomas vīrusu iedala «augsta riska» un «zema riska» tipos, atkarībā no to saistības ar audzēju attīstību. Augsta riska tipi var veicināt izmaiņas dzemdes kakla, maksts, ārējo dzimumorgānu, taisnās zarnas, kā arī mutes un rīkles gļotādas šūnās, izraisot priekšvēža un pēc tam arī vēža attīstību. Bet, piemēram, kārpas rodas, ja esam sastapušies ar cilvēka papilomas vīrusa 6. un 11.tipu, kas pieskaitāmi pie zema riska tipiem. No visiem cilvēka papilomas vīrusa tipiem 13 tiek klasificēti kā kancerogēni. 

Kā var inficēties ar šo vīrusu un kā izpaužas infekcija?

Kaut arī sabiedrībā nereti var sastapties ar uzskatu, ka cilvēka papilomas vīruss ir seksuāli transmisīva slimība, ar šo vīrusu var inficēties arī sadzīves kontaktu un dzemdību laikā. Inficēšanās notiek galvenokārt āda-āda un āda-gļotāda kontakta ceļā. Jāpiebilst gan, ka dzimumkontakta laikā risks inficēties ar kādu no kancerogēnajiem tipiem ir lielāks nekā sadzīves kontaktu ceļā. 

Cilvēka papilomas vīruss var izpausties kā kārpas dažādās ķermeņa daļās, tai skaitā  kārpas uz dzimumorgāniem un elpceļos, taču ir arī tādi vīrusa tipi, kuri nav ārēji pamanāmi. Tas, ka mums nav nekādu izpausmju, nenozīmē, ka neesam cilvēka papilomas vīrusa inficēti. Tieši kancerogēnie vīrusa tipi visbiežāk vairākus gadus "klusi sēž" mūsu organismā, līdz rada pirmsvēža un vēža attstību.

Cik liela ir varbūtība, ka cilvēka papilomas vīruss izraisīs dzemdes kakla vēzi?

Vairums cilvēka papilomas vīrusa infekcijas ir pārejošas un neizraisa klīniskas sekas. Sastopoties ar jaunu infekciju, aptuveni 70% gadījumu mūsu organisms no tās atbrīvojas gada laikā un 90% gadījumu – divu gadu laikā. Tomēr dažkārt vīrusiem, īpaši kancerogēnajiem, izdodas "apmānīt" mūsu imūno sistēmu un  "ieperināties" mūsu šūnās uz ilgu laiku. Ilgstoša vīrusa uzturēšanās mūsu organismā un vairošanās visvairāk sastopama cilvēka papilomas vīrusa 16 un 18 tipiem. CPV16 ir atbildīgs par gandrīz 60% un CPV18 par vairāk nekā 15% visiem dzemdes kakla vēžiem Eiropā. Ne tik bieži, taču dzemdes kakla vēzi var izraisīt arī citi 11 augsta riska vīrusi.

Vai Latvijā pieejamā vakcīna var pasargāt no visiem CPV tipiem un pilnībā novērst dzemdes kakla vēža iespējamību?

Neviena vakcīna nepasargā no pilnīgi visiem cilvēka papilomas vīrusa tipiem. Kopumā pasaulē ir pieejamas trīs dažādas vakcīnas, kas pasargā no diviem, četriem un deviņiem izplatītākajiem dzemdes kakla vēzi izrasošajiem CPV tipiem. Latvijā meitenēm vecumā no 12–18 gadiem valsts apmaksā vakcīnu pret diviem biežākajiem dzemdes kakla vēzi izraisošajiem CPV tipiem – 16. un 18 tipu. Tas nozīmē, ka šobrīd Latvijā apmaksātā vakcīna par aptuveni 75% samazina iespējamību saslimt ar dzemdes kakla vēzi. Vairākās Eiropas valstīs, tai skaitā Igaunijā tiek apmaksāta vakcīna pret deviņiem CPV tipiem. Abas Eiropā lietotās vakcīnas ir pilnībā drošas, atšķiras tikai aptveres lauks. Deviņvalentā vakcīna par aptuveni 90% samazina iespējamību saslimt ar dzmdes kakla vēzi.

Vai vakcinēšanās pret cilvēka papilomas vīrusu ieteicama abiem dzimumiem?

Tā kā CPV ierosinātās slimības skar gan sievietes, gan arī vīriešus, vakcinēties var un vajag abiem dzimumiem. Dominējošais ieteikums vakcinēties pret CPV ir no deviņu līdz 26 gadu vecumam, tomēr dažādās valstīs ieteiktais vecums var atšķirties. Piemēram, Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) Amerikā oficiāli ir apstiprinājusi, ka vakcinācija ir efektīva sievietēm līdz 45 gadu vecumam. Ir pierādīts, ka sievietēm iespējamība inficēties ar CPV ar gadiem samazinās. Vīriešiem turpretī  infekcijas iespējamība ir stabila visas dzīves laikā. 

Kāpēc Latvijā vakcinācija tiek apmaksāta tikai meitenēm?

Tas ir vairāk naudas jautājums. Attīstītajās pasaules valstīs daudzviet pret cilvēka papilomas vīrusu jau vakcinē arī zēnus. Zēni un vīrieši arī ir šī vīrusa pārnēsātāji, turklāt vīruss var izraisīt ne tikai dzemdes kakla vēzi, bet arī taisnās zarnas, dzimumlocekļa un citu lokalizāciju audzējus, ar kuriem var saslimt arī zēni un vīrieši. Kopumā ir 20 valstis, kā, piemēram, Austrija, Zviedrija, ASV, Kanāda un Austrālija, kur valsts programmā vakcinē arī zēnus.

Cik droša ir šī vakcīna, un kādas var būt biežākās blaknes?

Vakcīna ir pilnībā droša. Tās drošību ir apstiprinājušas tādas oragnizācijas kā Pasaules Veselības organizācija (PVO), ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) un Eiropas Zāļu aģentūra (EMA). 

Vakcīna nesatur nedz vēža daļiņas, nedz paša vīrusa daļiņas. Tā atdarina dabīgā vīrusa struktūru, taču, tā kā nesatur vīrusa DNS, tāpēc nav ne mazākās iespējas, ka vakcīna izprovocēs saslimšanu ar CPV.

Pēc dabīgi pārslimotas infekcijas, antivielu koncentrācija organismā ir zema un nenoturīga, bet vakcinācija nodrošina spēcīgu un ilgstošu imunitāti.

Biežākā nevēlamā reakcija pēc CPV vakcīnas ir vieglas vai vidēji stipras īslaicīgas sāpes injekcijas vietā, tūlītēja lokāla dzēlīga sajūta un apsārtums injekcijas vietā. Citas biežāk ziņotās reakcijas – galvas sāpes, muskuļu sāpes, nogurums un neliels drudzis. 

Vakcinācijas pretinieki kā argumentu nevakcinēties min to, ka šī vakcīnas sastāvā ir veselībai kaitīgas vielas, piemēram alumumīnija sāļi, kas varot veicināt autoimūnas saslimšanas, un polisorbāts 80, kas, kā viņi apgalvo, var veicināt neauglību. Ko Jūs varētu atbildēt viņu argumentiem?

Kopš vakcīnas licenzēšanas 2006. gadā, ir savakcinētas vairāk nekā 270 miljoni CPV vakcīnu devas un bijuši vairāki drošības apkopojuma pasaulē ziņojumi, no kuriem nevienā nav apstiprinājies, ka vakcīna varētu būt nedroša. Parasti Pasaules Veselības organizācija, izvērtējot vakcīnas iedarbību, to atzīst par drošu, bet CPV vakcīna ir atzīsta par īpaši drošu (extremely safe).

Jau vairāk nekā 80 gadus alumīnija sāļus vakcīnās lieto, lai stimulētu organisma imūnsistēmu ātrākai antivielu veidošanai, un alumīnija koncentrācija, kas tiek uzņemta ar vakcīnu, uzskatāma par veselībai nekaitīgu. Alumīnijs dabīgā veidā tiek uzņemts arī ar mātes pienu, pārtiku un ūdeni, turklāt dabīgi uzņemtā alumīnija daudzums ievērojami pārsniedz ar vakcīnām saņemtā alumīnija daudzumu.

Arī polisorbāts 80, kas tiek pasniegts kā inde patiesībā ir viela, kas atrodama arī kosmētikas līdzekļos un pārtikā. Tas palīdz sastāvdaļām turēties kopā. Vakcīnās esošā polisorbāta 80 deva nav bīstama veselībai, un pētījumi to apstiprina.

2018. gadā ir publicēts sistemātisks apskats par 24 pētījumiem, kuros tika iesaistītas vairāk nekā 70 000 dalībnieces – netika konstatēts, ka vakcinēto sieviešu grupā būtu sastopamas kādas nopietnas blaknes, piemēram, mirstība, neauglība, spontānie aborti un citas. (Arbyn M, Xu L, Simoens C, Martin-Hirsch PPL. Prophylactic vaccination againsthuman papillomaviruses to prevent cervical cancer and its precursors. CochraneDatabaseof SystematicReviews 2018, Issue 5.)