Valsts kontrole mudina pilnveidot ģimenes ārstu darba novērtēšanas metodiku
Rīga, 26.janv., LETA. Ģimenes ārstu darba novērtēšanas metodika nedarbojas kā iecerēts, un to ir nepieciešams pilnveidot, secināts Valsts kontroles revīzijās.
Valsts kontrole norāda, ka par ģimenes ārstu darbības efektivitāti liecina ģimenes ārstu spēja un gatavība savā darbībā sniegt iespējami daudz pakalpojumu, kas pacientam pēc būtības rada labāku veselības aprūpes pieejamību un ļauj pacienta individuālās problēmas risināt pilnīgāk un vispusīgāk. Savukārt valsts ir ieinteresēta, lai pacientam nepieciešamie veselības aprūpes pakalpojumi pēc iespējas tiktu nodrošināti jau primārās veselības aprūpes līmenī, tā veicinot budžeta līdzekļu racionālu izmantošanu.
Lai paaugstinātu sniegtās aprūpes kvalitāti un vienlaikus ieviestu instrumentu ģimenes ārstu darba kvalitātes novērtēšanai un motivācijai, Veselības ministrija (VM) sadarbībā ar ģimenes ārstu asociācijām un ekspertiem izstrādāja ģimenes ārstu darba novērtēšanas metodiku, par metodikā noteikto prasību izpildi paredzot samaksu. Tomēr revīzijā secināts, ka šī metodika nedarbojas kā iecerēts, un to ir nepieciešams pilnveidot, jo netiek veicināta metodikas ieviešanas mērķa - pacientam pieejama kvalitatīva ģimenes ārsta aprūpe - sasniegšana.
Kopš šīs metodikas ieviešanas trīs gadu laikā ģimenes ārsti nav būtiski uzlabojuši gada darbības rādītājus kvalitātes kritēriju sasniegšanā, jo no 13 definētajiem kritērijiem ir sasniegti tikai seši, no tiem vairāki, pateicoties tam, ka VM ir samazinājusi prasības kritēriju sasniegšanai. Vairāki kritēriji, kuriem VM novērtēšanas metodikā ir paredzējusi svarīgu lomu, netiek sasniegti, turklāt ar katru gadu to izpilde pasliktinās. Piemēram, vēža skrīninga izmeklējumu veicināšanas uzdevumu izpildījuši tikai 16% ģimenes ārstu, savukārt pacientu apmeklētības kritēriju izpildījis tikai 31% ģimenes ārstu.
Pacientu profilaktiskās apskates, ko VM savos politikas plānošanas dokumentos ir definējusi kā būtisku pasākumu, lai veselības sistēma būtu vērsta nevis uz ielaistu slimību ārstēšanu, bet savlaicīgu slimību diagnostiku un slimību profilaksi, nav iekļautas ģimenes ārstu darba novērtēšanas kritēriju skaitā un par to veikšanu ģimenes ārstam nav paredzēta samaksa. Revīzijā konstatēts, ka profilaktiskā apskate veikta tikai 29% personu, kas reģistrējušās pie ģimenes ārstiem, turklāt no izlasē iekļautajiem 79 ģimenes ārstiem 15 ārsti saviem pacientiem profilaktisko apskati nav veikuši vispār.
Citās valstīs ģimenes ārstu darbības efektivitāti raksturo sarūkošs nosūtījumu skaits. Arī VM politikas plānošanas dokumentos ir norādīts, ka lielāko daļu iedzīvotāju veselības problēmu var atrisināt ģimenes ārsti, nosūtot pacientus pie speciālista tikai tad, ja ģimenes ārsts nespēj palīdzēt. Taču šāds kritērijs ģimenes ārstu darbības novērtēšanas metodikā iekļauts netika.
Revīzijā konstatēts, ka nosūtījumu skaits Latvijā līdz pat divām reizēm pārsniedz optimālo nosūtījumu skaitu Eiropas Savienībā (ES). ES maksimums ir 363 nosūtījumi uz 1000 reģistrētajiem pacientiem. Taču VM līdz šim brīdim nav atradusi pietiekami efektīvus instrumentus, lai mazinātu ģimenes ārstu nosūtījumu skaitu pie sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistiem, un nosūtījumu skaitam ir tendence pieaugt. Arī izveidotā ģimenes ārstu finansēšanas sistēma nemotivē ārstus izpildīt izvirzītos kvalitātes kritērijus un palielināt darba apjomu, sniedzot pakalpojumus savā praksē. Revīzijā konstatēts, ka plānotā piemaksa par ģimenes ārsta gada darbības novērtēšanu veido mazāk nekā 3% no kopējiem ģimenes ārsta ieņēmumiem.
Turklāt pie vienāda vai pat mazāka padarītā darba apjoma ģimenes ārstu prakses ar lielāku piereģistrēto pacientu skaitu saņem lielāku gada darbības novērtējuma maksājumu nekā ģimenes ārstu prakses ar mazāku piereģistrēto pacientu skaitu.
Revīzijā, izlases veidā veicot pārbaudes par 46 ģimenes ārstu saņemto finansējumu, konstatēts, ka dažādu fiksētu maksājumu veidā ģimenes ārstu prakses (Latvijā 62% ģimenes ārstu prakses ir ar reģistrēto pacientu skaitu no 1200 līdz 2000 pacientiem) no valsts budžeta saņem līdz pat 90% no to kopējiem ieņēmumiem, pārējo ieņēmumu daļu veido ieņēmumi par faktiski paveikto darbu ģimenes ārstu praksēs, tai skaitā ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājums tikai 1,5%.
