Centrālā statistikas pārvalde uzsāk Latvijas iedzīvotāju veselības apsekojumu 

Cik veseli ir Latvijas iedzīvotāji? To noskaidros Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) uzsāktā apsekojumā par iedzīvotāju veselības stāvokli, to ietekmējošiem faktoriem (piemēram, smēķēšanu, fiziskajām aktivitātēm, alkohola lietošanu u.c.), kā arī par veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību. Aptaujā iegūtos anonimizētos datus valsts un pašvaldību iestādes varēs izmantot faktos balstītu lēmumu pieņemšanā par veselības nozares pakalpojumu uzlabošanu.   

“Aptauja sniedz iespēju iedzīvotājiem tieši ietekmēt turpmākos lēmumus veselības nozarē,” uzsver Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš, "iedzīvotāju veselības apsekojumā iegūstam unikālu informāciju, ko nav iespējams iegūt nevienā reģistrā vai datubāzē. Jo atsaucīgāki esam šai aptaujā, jo precīzāk varam saprast Latvijas veselības vajadzības. Iedzīvotāju veselības apsekojumā iegūtie dati kļūst par pamatu sabiedrības veselības, farmācijas un veselības aprūpes politikas lēmumiem – no ģimenes ārstu pieejamības un profilakses pasākumiem līdz slimnīcu pakalpojumu grozam un valsts atbalsta programmām. Katra Jūsu atbilde ir vērtīgs ieguldījums mūsu kopējā veselības nākotnē." 

Šāds iedzīvotāju veselības apsekojums notiek reizi piecos gados. Dati no iepriekšējās aptaujas, kas notika 2019. gadā, rāda, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju savu veselības stāvokli novērtēja kā labu vai viduvēju. Kopumā 41,4 % respondentu savu veselību raksturoja kā labu, savukārt 39,0% kā viduvēju un 10,0% kā sliktu. Dzimumu griezumā vīrieši biežāk nekā sievietes norādīja, ka viņu veselības stāvolis ir labs (attiecīgi 45,0% un 38,5%), savukārt sievietes biežāk to novērtēja kā viduvēju (40,8% salīdzinājumā ar 36,6% vīriešu). Reģionu griezumā raugoties, 2019. gadā vislabāk savu veselības stāvokli novērtēja Zemgales un Pierīgas iedzīvotāji – attiecīgi 12,0% un 10,2% respondentu to raksturoja kā „ļoti labu”. Savukārt salīdzinoši zemāks pozitīvā pašnovērtējuma īpatsvars bija Vidzemē un Kurzemē, kur attiecīgi tikai 5,6% un 5,8% iedzīvotāju norādīja uz „ļoti labu” veselības stāvokli. Ko parādīs dati pēc 2025. gadā veiktā veselības apsekojuma?  

Kā notiks aptauja? 

“Mūsu veselībai, mūsu nākotnei. Iesaisties!” – ar šādu pamudinājumu CSP vērsīsies pie aptuveni 10 000 pastāvīgajiem iedzīvotājiem visā Latvijā. Aptaujas izlase veidota pēc nejaušības principa, un tajā piedalīties uzrunās iedzīvotājus no 15 gadu vecuma.   

CSP aicina iedzīvotājus pievērst uzmanību, vai e-adresē, e-pastā vai mājas pastkastītē ir saņemts uzaicinājums piedalīties aptaujā. Apsekojums notiks divos posmos: no 1. līdz 31. augustam respondenti aicināti anketu aizpildīt tiešsaistē sev ērtā laikā un vietā. Ja anketu noteiktajā laikā neaizpilda tiešsaistē, tad no šī gada septembra līdz nākamā gada janvārim ar izlasē iekļautajiem iedzīvotājiem sazināsies CSP intervētāji un piedāvās aptauju veikt telefonintervijas vai klātienes intervijas veidā.  

Latvijas iedzīvotāju veselības apsekojums notiks sešus mēnešus – no šī gada 1. augusta līdz nākamā gada 31. janvārim. Datus publiskos 2026. gada beigās. Lūdz būt atsaucīgiem, jo katra kvalitatīva atbilde tālāk veido datus valstisku lēmumu pieņemšanai veselības nozarē. 

Kādu informāciju iedzīvotājiem lūgs sniegt? 

Respondenti aptaujā aicināti sniegt informāciju par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, medikamentu lietošanu un konsultāciju biežumu ar ģimenes ārstu vai ārstu speciālistu. 2019. gada apsekojuma rezultāti rāda, ka 64,7% vīriešu un 82,3% sieviešu ar savu ģimenes ārstu veselības dēļ kontaktējās 12 mēnešu periodā, savukārt 33,6% vīriešu un 17,2% sieviešu pēdējo reizi ar ģimenes ārstu bija konsultējušies senāk nekā 12 mēnešu laikā. Savukārt ārstu speciālistu 12 mēnešu periodā apmeklēja 55,9% iedzīvotāju, taču vairāk nekā gadu pie ārsta speciālista nevērsās 40,3% iedzīvotāju. 

Viens no nozīmīgiem faktoriem, kas ietekmē veselības stāvokli, ir smēķēšanas un alkoholisko dzērienu lietošanas paradumi, fiziskās aktivitātes ikdienā, ķermeņa masas indekss un uzturs. Šādu tematu jautājumus uzdos respondentiem arī šajā apsekojumā. Vai zinājāt, ka ikdienas smēķētāju skaits no gada uz gadu sarūk? 2003. gadā Latvijā katru dienu smēķēja 32,7% iedzīvotāju, tomēr jau 2008. gadā ikdienas smēķētāju īpatsvars kopumā saruka līdz 28,1%. Lejupejoša tendence saglabājās arī 2014. gadā, kad katru dienu smēķēja 24,6%. Savukārt 2019. gada apsekojuma rezultāti rāda, ka ikdienas smēķētāju skaits saruka vēl līdz 22,6%.    

2019. gadā veiktā apsekojuma dati liecina, ka ar nomāktības un depresijas sajūtu kādā brīdī saskārušies 19,3%, savukārt šādas sajūtas nemaz nav bijušas 80,7%. Miega traucējumus piedzīvojuši 38,2%, savukārt 61,8% nav saskārušies ar šādu problēmu. Jautājumiem par psihisko veselību un emocionālo labsajūtu, koncentrēšanās spējām būs liela nozīme arī šī gada veselības apsekojumā.   

Aptauja aptvers arī jautājumus par zobu un smaganu veselību, fizisko un sensoro spēju vērtējumu ikdienā, sāpju intensitāti, slimnīcu pakalpojumu izmantošanu, kā arī asinsspiediena, cukura un holesterīna mērījumu biežumu. Iedzīvotājus aptaujās arī par fiziskās piepūles līmeni darbā un brīvajā laikā, lai iegūtu pēc iespējas pilnīgāku priekšstatu par iedzīvotāju veselības stāvokli. 

Apsekojumā iegūtie dati kalpos par pamatu tādiem būtiskiem lēmumiem kā slimnīcu tīkla attīstība, ģimenes ārstu pieejamības uzlabošana un profilakses pasākumu plānošana. Tie ļaus precīzāk izprast veselības aprūpes vajadzības dažādās sociāli demogrāfiskajās un reģionālajās grupās, piemēram, senioriem, jauniešiem, cilvēkiem ar hroniskām slimībām vai psihiskās veselības problēmu riskiem. Datus izmantos arī zinātnieki un medicīnas izglītības iestādes slimību izplatības pētīšanai un sabiedrības paradumu izvērtēšanai ilgtermiņā. 

Datu aizsardzība un drošība 

CSP nodrošina iegūto datu konfidencialitāti un stingri sargā tos. Intervētāji un CSP darbinieki nedrīkst izpaust ierobežotas pieejamības informāciju, savukārt anketēšanas platformas atbilst visiem informācijas drošības standartiem. Iegūtie dati tiks anonimizēti un apkopotā veidā izmantoti tikai oficiālās statistiskas nodrošināšanas mērķiem.  

Šaubu gadījumā iedzīvotāji CSP intervētāja identitāti vienmēr var pārbaudīt CSP tīmekļvietnē vai zvanot uz bezmaksas tālruni 80008811. 

Latvijas iedzīvotāju veselības apsekojums tiek finansēts no valsts budžeta un Eiropas Savienības līdzekļiem.