Čakša vēlas rezidentus piesaistīt darbam reģionos ar spēcīgu motivācijas programmu, nevis piespiedu kārtā

Vērtējot šogad martā valdībā pieņemtos un daudz diskusiju izraisījušās izmaiņas rezidentu sadales un finansēšanas noteikumos, kas paredz, jaunos ārstus aktīvāk virzīt darbam reģionos, jaunā veselības ministre Anda Čakša atzīst, ka rezidentus darba reģionos vēlas piesaistīt ar spēcīgām motivācijas programmām, nevis piespiedu kārtā.

Čakša intervijā laikrakstam "Diena" sacīja, ka no tiem, kas šobrīd pabeidz studijas, ne visi tiek rezidentūrā. Atlikums patlaban ir kādi 20%, lai gan ir jāsaprot, kādā veidā tiks nodrošinātas rezidentūras vietas, ja reiz studiju vietas mēs kā valsts esam pasūtījuši.

"Attiecībā uz rezidentūras beidzējiem, protams, nepieciešama arī ļoti stingra motivācijas programma - ja cilvēks 13 gadu mācījies, ir visai neloģiski piedāvāt viņam darbu ar ļoti mazu iztiku, īpaši, ja tas ir kaut kur reģionā, kur viņam nav pat iespēju cita veida piestrādēm. Te ir nepieciešama ļoti cieša sadarbība ar pašvaldībām. Ir ļoti labi piemēri. Liepāja ir ļoti daudz darījusi, lai rezidentūras beidzēji dotos pie viņiem. Es zinu, ka Madonā ir īpaša programma, pašvaldības arī citur sāk aktivizēties, un es domāju, ka kaut ko panākt, cilvēkus aicinot pie sevis, var nevis ar pātagas mehānismu, bet tiešām pareiziem motivatoriem," stāstīja ministre.

Tomēr Čakša piebilda, ka par šiem jautājumiem ir jārunā ar abām lielajām augstskolām, kā arī jāatgriežas pie viena un tā paša jautājuma, proti, finansējuma.

"Šobrīd jau rezidentiem tas tā ir - ja dodas uz reģionu, ir lielāka samaksa. Jau šobrīd ir koeficients arī lauku ģimenes ārstiem - ņemot vērā, ka viņiem ir mazākas prakses, bet kapitācijas nauda atkarīga no tā, cik ģimenes ārstam ir pacientu. Ja mēs runājam par finansēšanas modeli, viena no svarīgajām lietām ir, ka mēs nodrošinām pieejamību visā Latvijas teritorijā," sacīja Čakša.

Viņa arī piebilda, ka ir zināms, kāds apdzīvotības blīvums ir dažos reģionos, tāpēc esot jāsaprot, kā tādās vietās vislabāk nodrošināt pakalpojumu pieejamību un Latvija nav tik turīga, lai uz desmit cilvēkiem būtu viens ārsts.

Jau ziņots, ka turpmāk gadījumos, kad pretendentiem uz rezidentūru būs vienādi sasniegumi pamatstudiju mācību procesā un līdzvērtīgi rezultāti, prioritārā kārtībā no valsts budžeta līdzekļiem finansētās rezidentūras vietās uzņems tos rezidentūras pretendentus, kuri noslēguši vienošanos ar ārstniecības iestādi vai pašvaldību ārpus Rīgas. Iepriekš gan VM vēlējās, lai līgums ar reģionālo slimnīcu kalpotu par galveno prioritāti, uzņemot pretendentus rezidentūrā.

Tāpat noteikumi paredz, ka personām, kuru apmācība rezidentūrā tiks finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, pēc rezidentūras beigšanas turpmākie trīs gadi jāstrādā iegūtajā ārstniecības specialitātē Latvijas teritorijā ārstniecības iestādē, ģimenes ārsta praksē, Veselības inspekcijā vai Slimību profilakses un kontroles centrā.

LETA