Čakša: PB Latvijas veselības aprūpes sistēmai ir noteikusi diagnozi, kas pirmajā mirklī nav patīkama
Pasaules Banka (PB) Latvijas veselības aprūpes sistēmai ir noteikusi diagnozi, kas pirmajā mirklī nav patīkama, tomēr tas nozīmē, ka ir nepieciešams mazāk domāt par ārstniecības iestādēm un vairāk - par pacientiem, konferencē "Veselības aprūpes sistēma: izaicinājumi un iespējas" žurnālistiem sacīja veselības ministre Anda Čakša.
Taujāta, vai kopš pēdējās PB ziņojuma versijas kaut kas ir mainījies, Čakša stāstīja, ka ir veikti vairāki labojumi, tomēr uzstādījums, ka veselības aprūpes pakalpojumi ir jāiepērk pareizajā vietā un laikā, ir saglabājies. Lai arī ne visi dati esot precīzi, svarīgākajām tendencēm ir iespējams sekot, uzskata ministre.
Vaicāta, vai viņa balstīsies uz PB ieteikumiem, ņemot vērā nozares iebildumus, Čakša sacīja, ka eksperti ir noteikuši diagnozi, kas pirmajā mirklī nav patīkama. Tomēr, pēc viņas domām, ir nepieciešams mainīt domāšanu, pārorientējoties no ārstniecības iestādēm uz pacientiem. Viņa norādīja, ka nav runa tikai par slimnīcu kartējumu, kas ir maza daļa no reformām, bet arī par sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tāpat nepieciešams saprast, kāpēc vienāda līmeņa slimnīcās ir dažādi ārstēšanas rezultāti un kā tos vienādot, un "uz to mēs iesim", sacīja ministre.
Kā pirmo reformas daļu ministre minēja reģionālo jeb stratēģiski svarīgo slimnīcu kartējumu, kas nepieciešams, lai saprastu, kurās vietās jāveic pirmās investīcijas.
Pēc ministres domām, PB veiktais pētījums nav nekas radikāli jauns, tomēr ļauj uz sistēmu paskatīties citādi.
Jau ziņots, ka PB kā galvenās reformas Latvijas veselības aprūpes sistēmai iesaka veiksmīgāku klīnisko vadlīniju izmantošanu, stratēģisku pakalpojumu iepirkšanu, kā arī aicina ieguldīt veselības aprūpes informācijas sistēmā.
Kā konferencē "Veselības aprūpes sistēma: izaicinājumi un iespējas" norādīja PB Stratēģiskās ietekmes izvērtēšanas fonda programmas menedžere un vecākā ekonomiste Alaka Holla, Latvijai jāveic uzlabojumi un investīcijas dažādās jomās, piemēram, cilvēkresursos, veselības aprūpes informācijas sistēmā, kā arī veiksmīgāk jāiepērk pakalpojumi no ārstniecības iestādēm un jārada klīniskās vadlīnijas par izplatītākajām slimībām.
LETA
2016.gada 29.novembrī
