Čakša: Nākamā gada budžets veselības nozarei ir redzams kā valdības prioritāte
Rīga, 23.nov., LETA. Esmu gandarīta, ka nākamā gada budžets veselības nozarei ir redzams kā valdības prioritāte, uzsver veselības ministre Anda Čakša.
Šodien Saeimas ārkārtas sēdē apstiprināja likumu "Par valsts budžetu 2018.gadam", kas paredz papildu finansējumu veselības aprūpes nozarei, tādējādi būtiski uzlabojot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.
Veselības ministre norādīja, ka papildus pieejamais finansējums ļaus risināt jautājumus par veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, tostarp mazināt pacientu personīgos izdevumus veselības aprūpei, panākt efektīvāku slimību profilaksi, mazināt sabiedrības veselības riskus un turpināt reformas stacionārajā sektorā, kā arī sākt ceļu uz konkurētspējīgu ārstniecības personu darba samaksas nodrošinājumu.
Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM), 2018.gada finansējums veselības nozarei sasniegs 1,01 miljardus eiro un tas būs lielākais veselības nozares palielinājums pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Papildu pieejamais finansējums tiks ieguldīts veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai, kā arī ārstniecības personu atalgojuma konkurētspējas palielināšanai.
Finansējums onkoloģijai 2018.gadā palielināsies par 15,3 milj. eiro. Finansējuma pieaugums nodrošinās onkoloģisko pacientu ambulatoro ārstēšanas pakalpojumu - izmeklējumu, ārsta konsultāciju un ārstēšanas pieejamības pieaugumu.
Pēc ministrijas paustā, nākamgad plānots no valsts budžeta līdzekļiem apmaksāt Pozitronu emisijas tomogrāfija/datortomogrāfija (PET/DT) izmeklējumus personām ar aizdomām par ļaundabīgu audzēju - krūts vēzis, bronhu, plaušu vēzis, resnās un taisnās zarnas vēzis un melanoma, ja par izmeklējuma nepieciešamību tiks saņemts ārstu konsīlija lēmums. PET/DT ir modernākā metode izmaiņu precizēšanai vēža diagnostikā, un, izmantojot šo metodi, iespējams biežāk konstatēt saslimstību ar vēzi 1. un 2.stadijā.
Plānota arī staru terapijas un ķīmijterapijas efektivitātes uzlabošana, jo esošās aparatūras tehniskie resursi ir izsmelti, to bieži nākas remontēt un pacientiem nevar tikt nodrošināta kvalitatīva un nepārtraukta ārstēšana. Ar speciālu automatizētu šķaidīšanas sistēmu ieviešot parenterāli lietojamo ķīmijterapijas zāļu sagatavošanu Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, kur ķīmijterapiju saņem vairāk nekā 75% valsts onkoloģisko saslimšanu pacientu, tiks samazinātas darbaspēka izmaksas, uzlabota ārstniecības personāla un pacientu drošība, kā arī novērsti medikamentu zudumi, kas rodas to manuālas šķaidīšanas procesā, tādējādi palielinot iespējas zāles saņemt lielākam skaitam pacientu.
Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai paredzēts novirzīt papildu 29 miljonus eiro. Tādējādi tiks palielināts valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjoms nodrošinot pieejamību papildus 380 000 pacientiem salīdzinājumā ar 2017.gadu. Plānots, ka tas ļaus samazināt ambulatoro izmeklējumu un terapijas gaidīšanas rindu garumu.
Vienlaikus dienas stacionārā sniegtajiem pakalpojumiem gaidīšanas rindu garuma samazinājums pēc papildu finansējuma piešķiršanas, salīdzinot ar 2017.gada sākumu, nākamgad plānots par 40% jeb 162,8 dienām (no 407 uz 244,2), savukārt ambulatoro rehabilitācijas rindu garums saruks par 200 dienām (no 502 līdz 302).
VM informēja, ka papildu finansējums nākamajā gadā ļaus arī atvērt 11 diabēta apmācību kabinetus universitātes slimnīcās un reģionālajās slimnīcās. Tāpat paredzēts uzlabot bērnu ar cukura diabētu veselības aprūpi, nodrošinot viņiem insulīna ievades komplektu. Šim mērķim nākamā gada budžeta projektā papildus piešķirti 710 000 eiro.
Tāpat piešķirtais finansējums ļaus uzsākt jaunu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, piemēram, apmaksāt aknu transplantācijas operācijas pieaugušajiem, kuru līdz šim valsts apmaksāja aknu transplantāciju tikai bērniem līdz 18 gadu vecumam, un aortālā vārstuļa transkatetrālo implantāciju.
Ministrijā norāda, ka uzlabojumi gaidāmi infekciju slimību ārstēšanas jomā - plānots par aptuveni 200 palielināt C hepatīta pacientu skaitu, kuriem tiek nodrošināta medikamentozā ārstēšana, kā arī par 200 pacientiem palielināt HIV/AIDS pacientu skaitu, kuriem tiks nodrošināta valsts apmaksāta ārstēšana, uzsākot slimības ārstēšanu agrīnākā stadijā.
Vienlaikus 2018.gadā paredzēts palielināt valsts apmaksāto endoprotezēšanas operāciju skaitu par 981 operāciju, tādējādi rinda uz pakalpojumu tiks samazināta par 5%, tāpat tiks nodrošināts zāļu kompensācijas apjoma palielinājums no 75% uz 100% Krona slimības, čūlainā kolīta un psoriāzes pacientiem. Turklāt papildu līdzekļi piecu miljonu apmērā tiks novirzīti reto slimību diagnostikai un ārstēšanai. Miljonu eiro paredzēts novirzīt arī īpašas programmas izveidei pieaugušo pacientu reto slimību medikamentozajai ārstēšanai, bet reto slimību medikamentozajai ārstēšanai bērniem - trīs miljonus eiro, tādējādi nodrošinot valsts apmaksātu ārstēšanu arī tādos gadījumos, kas līdz šim nebija iespējami.
Ministrija atgādina, ka primārās veselības aprūpē paredzēts palielināt ģimenes ārstiem kapitācijas naudu par 28% no 1,25 eiro līdz 1,60 eiro par vienu reģistrētu pacientu, kopējos ģimenes ārstu prakses ieņēmumus palielinot par 553 eiro mēnesī. Savukārt zobārstniecības pakalpojumu pieejamības uzlabošanai bērniem papildus 3,7 miljonus eiro. Finansējums ļaus nodrošināt bērnu zobārstniecības tarifa pieaugumu par 32%.
Tāpat nākamgad paredzēts palielināt ārstu un funkcionālo speciālistu vidējā darba samaksu no 859 eiro līdz 1125 eiro mēnesī, ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistentiem no 537 eiro līdz 675 eiro mēnesī, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - no 400 eiro līdz 450 eiro mēnesī. Vēl lielāks darba samaksas palielinājums plānots ārstniecības personām stacionārajā sektorā, ņemot vērā obligātās piemaksas par diennakts darba režīmu nodrošināšanu, kā arī normālā pagarinātā darba laika pakāpenisku atcelšanu. Līdz ar to stacionārajās iestādēs ārstniecības personu atalgojums palielināsies vēl vairāk.
