Rīga, 26.sept., LETA. Lai mazinātu mirstības no miokarda infarkta un insulta, svarīgi, lai apkārtējie, kā arī pats cietušais mācētu ātri atpazīt saslimšanu simptomus un laikus sauktu palīgā mediķus, šodien kampaņas "Atmasko dzīvības laupītāju" atklāšanā sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Kā aģentūru LETA informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja, vieni no izplatītākajiem nāves cēloņiem Latvijā ir miokarda infarkts un insults, kuru veiksmīgai ārstēšanai ir svarīgi laikus saņemt medicīnisko palīdzību. Šī iemesla dēļ Veselības ministrija un SPKC kampaņā skaidros, kā atpazīt galvenos infarkta un insulta simptomus, kuru gadījumā nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, lai sekas nebūtu letālas.

Akūts miokarda infarkts Latvijā ik gadu paņem vairāk nekā 1000 iedzīvotāju dzīvības, bet insults divreiz vairāk - ap 2000 cilvēku dzīvību. Turklāt 20% infarkta un 15% insulta upuru pērn bijuši jaunāki par 64 gadiem, kas nozīmē, ka abas slimības izrādās nāvējošas arvien jaunākiem cilvēkiem.

Čakša šodien kampaņas atklāšanā norādīja, ka biedējošo rādītāju mazināšanai, kā arī iedzīvotāju sirds un asinsvadu veselības stāvokļa uzlabošanai, noteicošais ir profilakse, tomēr ne mazāk svarīgi, lai apkārtējie, kā arī pats cietušais mācētu ātri atpazīt saslimšanu simptomus un laikus sauktu palīgā mediķus.

Ministre uzsvēra, ka iedzīvotājiem jābūt vērīgiem pašiem pret sevi un līdzcilvēkiem. "Tā kā insults un infarkts cilvēku var skart jebkur - mājās, darbavietā, uz ielas -, aicinu nekad vienaldzīgi nepaiet garām sabiedriskā vietā nokritušam cilvēkam, nepārliecinoties vai nav nepieciešama palīdzība. Apkārtējo neuzmanība un vienaldzība ir dzīvības zagļu - insulta un infarkta - sabiedrotie," skaidroja Čakša.

Kā skaidroja SPKC Slimību profilakses nodaļas vadītāja vietniece Sanda Terela, kampaņas "Atmasko dzīvības laupītāju!" centrā būs divi vārdi - "sirds" un "ātri". "Šie vārdi ir pamatā divām formulām, kas viegli uztveramā veidā palīdzēs iegaumēt infarkta un insulta simptomus. Ik minūte, ik sekunde šo saslimšanu gadījumā var izrādīties liktenīga, tādēļ mācīsimies tās atmaskot," uzsver Terela.

Latvijas Universitātes Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta vadošais pētnieks Vilnis Dzērve-Tāluts skaidroja, ka smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, holesterīna un cukura (glikozes) līmenis asinīs, kā arī ķermeņa masas pieaugums ir dežurējošie infarkta riska faktori, kas ikvienam būtu jākontrolē.

Pēc Dzērves-Tāluta paustā, katrs no šiem faktoriem savā veidā veicina asinsvadu sieniņu izmaiņas, proti, asinsvadi kļūst neelastīgi un vairs nespēj pietiekami paplašināties katrā sirds sitiena reizē. Holesterīns jeb taukvielas to dara tiešā veidā, ieguļoties asinsvados un tos sašaurinot. Ja tas notiek sirds asinsvadā, sirdij nepietiek asiņu un skābekļa, uz ko tā reaģē ar sāpēm, kas ir noteicošais un biežākais miokarda infarkta simptoms. Pārējās pazīmes esot drīzāk pavadreakcijas, kuru kopums katram cilvēkam var atšķirties, taču reakcijai no apkārtējo puses jebkurā gadījumā jābūt zibenīgai - jāsauc neatliekamā palīdzība.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas klīnikas vadītājs Andrejs Millers sacīja, ka jādara visu, lai pēc insulta pacienti atgriežas mājās pie ģimenes bez neiroloģiskiem runas vai kustību traucējumiem. Viņš uzsver - jo ātrāk insults jeb smadzeņu asinsrites traucējums tiek diagnosticēts un slimnieks nogādāts pie mediķiem, jo lielāka iespēja veiksmīgi atveseļoties.

Millers norāda, ka ir gadījumi, kad insults tiek atstāts bez ievērības un pie tā simptomiem vecmāmiņai radi uzvāra nomierinošu zāļu tējiņu, taču profesionāla medicīniskā palīdzība jāsniedz ne vēlāk kā 4,5 stundu laikā pēc insulta sākuma. "Jo ātrāk rīkojamies, jo mazāk smadzeņu šūnu cilvēks zaudē," uzsver ārsts.