C hepatīts ir infekcijas slimība, kas nopietni bojā aknu darbību un kuras rezultātā var attīstīties aknu ciroze, aknu mazspēja un vēzis. Tā ir viena no izplatītākajām un smagākajām vīrushepatītu formām. Nereti cilvēki var nemaz nenojaust, ka ir inficējušies ar šo vīrusu, jo aknu darbības bojājumi var attīstīties vairāku gadu garumā. Vairumā C hepatīta gadījumu slimība pārtop hroniskā formā.

Kaut arī C hepatīts ir ļoti nopietna saslimšana, mūsdienu medicīna ļauj slimības norisi kontrolēt, tādējādi  ļaujot ar vīrusu inficētajiem cilvēkiem dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Simptomi

Akūta C hepatīta agrīnā stadijā vairāk nekā 65% inficēto neizjūt nekādas slimības pazīmes. Slimībai progresējot (divu līdz 26 nedēļu laikā pēc inficēšanās), var sākt izpausties vīrusa simptomi, kas parasti turpinās no divām līdz 12 nedēļām.

• Sāpes vēdera augšējā daļā, biežāk labajā pusē;
• Tumšs urīns;
• Bezkrāsaini izkārnījumi;
• Ādas un acu baltumu dzelte;
• Slikta dūša un vemšana, kuņģa darbības traucējumi;
• Nogurums;
• Ķermeņa temperatūras paaugstināšanās un drebuļi;
• Sāpes muskuļos un locītavās;
• Apetītes zudums;
• Garastāvokļa svārstības.

Slimības hroniskajā stadijā pacienti nereti gadiem ilgi dzīvo bez jebkādiem simptomiem, tāpēc šo C hepatīta formu mēdz dēvēt arī par "kluso nāvi". Hroniskā hepatīta pazīmes parasti sāk izpausties aknu iekaisuma attīstības stadijā. Neārstējot slimību, tā var progresēt aknu cirozes, aknu mazspējas un vēža formā, kā arī beigties pat ar letālu iznākumu. Hroniskais C hepatīts izpaužas ar līdzīgiem simptomiem kā akūtā hepatīta stadijā, kā arī papildus var novērot svara zudumu, niezi, vēdera uzpūšanos, kāju pietūkumu. Tāpat iespējama vemšana ar asinīm, viegla zilumu veidošanās un asiņošana.

Šādi simptomi saistīti ar to, ka aknas vairs nespēj pildīt savas galvenās funkcijas – attīrīt asinis no kaitīgām vielām, palīdzēt cīņā ar infekcijām, pārstrādāt dažādus medikamentus, sintezēt organismam nepieciešamās olbaltumvielas, nodrošināt asins recēšanas procesu, kā arī uzņemt vitamīnus, minerālvielas, cukuru un taukus.

Novērojot simptomus, kas liek domāt par C hepatītu, nekavējoties jāvēršas pie ārsta, jo, atklājot slimību agrīnā stadijā, to iespējams efektīvi ārstēt.

Cēloņi

Galvenokārt inficēšanās ar vīrusu notiek ar asinīm un dzimumkontakta ceļā, taču biežāk sastopama inficēšanās hematogēnā veidā (ar asinīm). Īpaši liels risks inficēties ar vīrusu ir zobārstniecības klīnikās, skaistumkopšanas, manikīra, pīrsinga vai tetovējumu salonos, izmantojot slikti sterilizētus instrumentus. Tāpat riska grupā ir cilvēki ar narkotisko vielu atkarību, ievadot narkotikas invazīvā ceļā, inficēto cilvēku dzīvesbiedri, cilvēki ar autoimūnām saslimšanām.

Ārstēšana un profilakse

Parasti C hepatītu ārstē, kombinējot dažādus pretvīrusu preparātus. Ārsts nozīmē medikamentu kursu, kuru izejot, veic izmeklējumus uz C hepatīta vīrusa esamību asinīs. Ja  vīruss asinīs saglabājies, jāiziet atkārtots ārstēšanās kurss. Jāpiebilst, ka medikamenti var izraisīt arī blakusparādības – sliktu dūšu, vemšanu, paaugstinātu temperatūru, nogurumu un depresiju. Simptomi parasti izpaužas medikamentu lietošanas pirmo nedēļu laikā, bet pēc tam kļūst mazāk izteikti. Ja tiek novērotas ļoti nopietnas blakusparādības, par to obligāti jāziņo ārstam, kurš izlems par konkrētā medikamenta izslēgšanu no ārstēšanās kursa vai tā iedarbības pavājināšanu. 

Slimības laikā ir būtiski ievērot arī veselīgu dzīvesveidu – nedrīkst lietot alkoholu un citas narkotiskās vielas, kas var paātrināt aknu slimību, tai skaitā C hepatīta, attīstību. Tāpat jāievēro veselīgs uzturs un pēc iespējas biežāk jānodarbojas ar fiziskām aktivitātēm.

Lai izvairītos no inficēšanās ar vīrusu, nepieciešams kārtīgi sterilizēt medicīniskos un kosmetoloģiskos instrumentus, kas tiek izmantoti invazīvām procedūrām un injekcijām, jāievēro personīgā higiēna un noteikti jāizsargājas, stājoties gadījuma dzimumkontaktos.