Brūču ārstēšanas speciālisti iesnieguši ieteikumus VM vairāku miljonu latu ekonomijai
Brūču un izgulējumu asociācija iesnieguši Veselības Ministrijai (VM) rekomendācijas izgulējumu slimības profilaksei, kuru ieviešana varētu ieekonomēt miljoniem latu.
"Eiropā, Amerikā un Austrālijā izgulējumu ārstēšanai tiek tērēti 1-4% no valsts veselības aprūpes budžeta," stāsta Brūču un Izgulējumu asociācijas priekšsēdētājs Olafs Libermanis. "Latvijā tie varētu būt vairāki miljoni latu gadā. Šos izdevumus varētu samazināt, ja Veselības Ministrija medicīnas iestādēm noteiktu vienkāršas prasības, kas regulētu izgulējumu profilaksi un jau radušos izgulējumu aprūpi, lai vēl vairāk nepasliktinātu pacientu stāvokli. Virspusējus izgulējumus izārstēt ir desmit reizes lētāk kā dziļu. Vēl labāk būtu tos nepieļaut vispār".
"Izgulējumi bija un būs valstīs ar attīstītu medicīnu, pilnīgi izvairīties no tiem nevar" spriež Olafs Libermanis. "Tomēr, ja tas tā turpināsies, Latvijā varēsim runāt par izgulējumu epidēmiju. Mūsdienās, pateicoties augsta līmeņa tehnoloģijām un zinošiem ārstiem, mēs varam glābt dzīvības ļoti daudziem. Piemēram, pēc plaša infarkta vai smagām traumām. Taču tā kā aprūpe slimnīcās un mājās ir tālu no ideāla, daļa no viņiem nomirst vēlāk no izgulējumu radītas asins saindēšanās".
Ķirurgs ir pārliecināts, ka smago izgulējumu skaitu varētu samazināt, ja medicīnas darbiniekus apmācītu pareizi novērtēt riska grupas pacientus un ieviestu vienkāršus un lētus profilakses pasākumus. Ja izgulējumus, kas jau sākuši veidoties, laikā pamanītu un atslogotu, slimās vietas bieži sadzīst pašas, pat bez speciālas ārstēšanas.
Šā gada maijā aprit desmit gadi, kopš brūču speciālisti Mārtiņš Kapickis un Olafs Libermanis slimnīcā "Linezers" pirmo reizi veica izgulējumu operāciju, pielietojot līdz šim Latvijā neizmantotu metodi.
"Protams izgulējumi tika arī operēti pirms mums. Šajā jomā darbojās Artūrs Blaus, brāļi Jānis un Valdis Gīļi un daži citi. Taču, manuprāt, mēs bijām pirmie, kas Latvijā sāka pielietot uz pierādījumiem balstītu metodiku: radikālu bojāto audu izņemšanu un tūlītēju rekonstrukciju ar transplantātu" uzskata Olafs Libermanis. Viņš atklāj, ka pirmais pacients bija kāds 39 gadus vecs vīrietis no Rīgas rajona ar autoavārijā lauztu mugurkaulu un paralizētām kājām. Izgulējums bija jau vairākas reizes operēts citās slimnīcās un traucēja vīrietim pārvietoties ratiņkrēslā. Pēc operācijas kādā vizītē vīrieša sieva pat teikusi, ka reizēm jūtoties vīram nevajadzīga, jo brūce sadzijusi un vairs nav jāpārsien; vīrs atsācis braukt uz darbu ar auto un mazāk uzturas mājās.
Laura Ancāne,
SIA "Brūču klīnika"
