Bronhopulmonālā displāzija - elpceļu bojājumi priekšlaikus dzimušiem bērniņiem

Bronhopulmonāla displāzija jeb BPD ir elpceļu un plaušu bojājums, kas izraisa ilgstošas elpošanas grūtības. BPD visbiežāk skar bērniņus, kuri ir pasteigušies piedzimt priekšlaikus.

BPD visbiežāk rodas ļoti priekšlaikus dzimušiem mazuļiem, kuru elpošanas orgāni ir nenobrieduši, trūkst surfaktanta (viela plaušās, kas izklāj vissīkākās plaušu daļas un neļauj tām saplakt elpojot). Dzīvības glābšanai ir nepieciešams elpošanas aparāts (plaušu ventilācija) un skābeklis, bet bērniņa nenobriedums un nepieciešamā terapija var radīt arī tālejošas sekas.

Jūsu bērniņa ārsts noteiks, vai viņam ir BPD. Parasti uz to norāda tas, ka mazulim, kas dzimis ļoti agri, vēl arvien nepieciešams skābeklis vai elpošanas atbalsts, sasniedzot 36 gestācijas nedēļas.

BPD var būt dažādas smaguma pakāpes. Lielākai daļai mazuļu BPD ir viegla, tāpēc īpaša ārstēšana nav nepieciešama, ir svarīgi tikai samazināt iespējamos riskus, kas ir aprakstīti tālāk. Reizēm bērniņam ir jālieto zāles, viņš saņem fizioterapiju slimnīcā, bet reizēm ir nepieciešama atbalsta ierīču un zāļu lietošana arī mājās.

Kādas ierīces būs jālieto mājās?

1) Bērniņam var būt nepieciešams papildus skābeklis.

Skābekli var piegādāt caur deguna kanilēm vai masku. Jūsu bērniņa ārsts pastāstīs, kā jālieto skābeklis un kad jāmaina plūsmas ātrums.

Var būt reizes, kad bērnam vajag vairāk skābekli, piemēram, raudāšanas laikā, barošanas reizēs, miegā vai citās reizēs. Izrunājiet ar ārstu visus savus jautājumus.

Skābekli parasti glabā saspiestā formā vai šķidrā formā. Jums var būt nepieciešams mazāks, pārnēsājams konteiners lietošanai ārpus mājas. Rūpīgi izlasiet un ievērojiet skābekļa lietošanas drošības instrukcijas, un nekādā gadījumā nepieļaujiet atklātu liesmu skābekļa konteinera tuvumā.

2) Dažreiz mājās ir jāveic inhalācijas. Maziem bērniem lieto īpašu aparātu, kas no šķidruma (parasti tās ir zāles, kas atšķaidītas ar sāļu ūdeni) veido "miglu" vai "dūmus" un pēc ieelpošanas tie nonāk tieši elpceļos.

3) Dažiem bērniem ar BPD arī mājās ir nepieciešams monitors, lai novērotu, vai organismā ir pietiekams skābekļa daudzums. Jūsu bērniņa ārsts pastāstīs, kā novērtēt monitora rādītājus un kādam jābūt skābekļa daudzumam. Tas var individuāli nedaudz atšķirties.

4) Retāk mājās jālieto īpašas elpošanas atbalsta ierīces, kādas lietoja slimnīcā. Jūs īpaši apmācīs, kā lietot šādu ierīci.

Kā atpazīt elpošanas problēmas mājās?

Jau slimnīcā Jūs iepazīsiet sava bērna normālo elpošanu. Tādā veidā Jūs varēsiet novērtēt, vai rodas izmaiņas elpošanā.

Bērniem ar BPD var būt īpaši jutīgi elpceļi un tie var stipri reaģēt uz dažādām lietām. Dažreiz elpceļi var kļūt pārāk šauri, un bērnam kļūst grūti elpot.

Par apgrūtinātu elpošanu liecina:

• elpošanas ātrums - saskaitiet, cik reizes minūtē bērns ievelk elpu. Pārāk bieža elpošana (virs 60 reizēm minūtē) liecina par elpošanas grūtībām.

• ribstarpu ievilkšanās - bērnam elpojot, ievelkas āda starp ribām. Iespējams, ka Jūsu bērniņam ar BPD parasti nedaudz ievelkas ribstarpas elpojot, un pie elpošanas grūtībām šī ievilkšanās kļūst vairāk izteikta. Tas nozīmē, ka viņam pietrūkst skābeklis.

• deguna spārnu cilāšanās - rāda, ka bērnam ir stiprāk jāstrādā, lai ievilktu elpu.

• ādas un nagu krāsa - tiem jābūt rozīgiem. Zilgana vai bāla krāsa liecina par skābekļa trūkumu.

• elpošana ar pieskaņu (čīkstoša elpošana). Tas norāda, ka elpceļi ir kļuvuši pārāk šauri, un bērnam ir nekavējoties jāpalīdz.

Ja Jums rodas aizdomas, ka bērnam ir elpošanas grūtības, nekavējoties sazinieties ar ārstu un sekojiet norādījumiem.

Kādi ir sagaidāmie sarežģījumi bērniem ar BPD?

Jūsu bērniņam var būt visas, dažas vai neviena no šīm problēmām.

1) Lēnāka augšana.

Bērns ar BPD elpošanai patērē daudz enerģijas. Dažreiz var būt arī gastroezofagāls atvilnis un atgrūšana. Jūsu bērniņam var būt nepieciešams īpašs maisījums, lai saņemtu pietiekami daudz barības vielas un enerģiju.

2) Elpceļu infekcijas.

Bērnam ar BPD ir grūtāk cīnīties ar vīrusiem un baktērijām. Pieredze rāda, ka apmēram puse no mazuļiem pirmo divu dzīves gadu laikā atgriežas slimnīcā, lai ārstētu elpceļu infekciju.

• Gripa - priekšlaikus dzimušiem bērniem ir lielāks risks saslimt ar gripu, kas var noritēt smagāk nekā citiem, tāpēc pēc 6 mēnešu vecuma ir ieteicams vakcinēties pret gripu. Arī ģimenes locekļiem un tuviniekiem ieteicams vakcinēties pret gripu, lai mazulis neinficētos no viņiem.

• Respiratori sincitiālais vīruss (RSV) - priekšlaikus dzimušiem bērniem, īpaši ar hronisku plaušu slimību (arī tā sauc BPD), ir lielāks risks, ka RSV infekcija noritēs smagāk. Tāpēc profilaktiski tiek lietots palivizumab - monoklonālas antivielas pret respiratori sincitiālo vīrusu. Pētījumos ir pierādīts, ka šīs antivielas var novērst smagu RSV infekcijas norisi bērniem ar BPD, ar iedzimtu sirds slimību un priekšlaikus dzimušiem bērniem.

• Garais klepus - bērniņa vecākiem un citiem mājiniekiem jāpārliecinās pie ģimenes ārsta, vai nav pienācis laiks revakcinācijai pret garo klepu, lai pasargātu mazuli no iespējamas inficēšanās.

3) Sirds mazspēja

Sirds darbs ir saistīts ar asins plūsmu caur plaušām. Plaušu slimība (piemēram, BPD) var padarīt sirds darbu smagāku, tāpēc var būt nepieciešams lietot zāles un cieši kontrolēt uzņemtā šķidruma daudzumu, lai sirds darbu atvieglotu.

Dažreiz bērnam var izveidoties pārāk augsts spiediens plaušu asinsvados. Jūsu bērna kardiologs kopā ar pulmonologu (ārstu, kas īpaši specializējies elpceļu un plaušu slimību ārstēšanā) to īpaši novēros un nozīmēs nepieciešamo ārstēšanu.

4) Elektrolītu zudumi.

Zāles, kas palīdz atbrīvoties no liekā šķidruma, sauc par diurētiķiem (urīna izdali veicinoši līdzekļi). Līdz ar lieko šķidrumu izdalās arī sāļi (elektrolīti), un var zust to līdzsvars ķermenī.

Lai to kontrolētu, būs nepieciešamas regulāras analīzes, un bērniņam būs jālieto trūkstošie sāļi papildus ēdienam un/vai jāmaina diurētiķa deva.

5) Atšķirīga attīstība

Lai ātrāk pamanītu, ja Jūsu mazulis attīstās atšķirīgi, Jūs lūgs piedalīties īpašā novērošanas (follow-up) programmā. Jūsu bērniņam var būt nepieciešams dažādu speciālistu atbalsts, lai sasniegtu savu labāko rezultātu.

Kā samazināt riskus?

1) Padariet savu māju un mašīnu par nesmēķētāju zonu. Mājiniekiem ir jāpārtrauc smēķēt, bet tiem, kas to nespēj, jāsmēķē tikai ārpus mājokļa.

2) Parūpējieties par bērna apkārtējo vidi, lai izvairītos no putekļiem un citām kairinošām vielām.

3) Neapmeklējiet ļaužu pilnas vietas, piemēram, lielveikalus un bērnu laukumiņus. Apsveriet iespēju agri neapmeklēt bērnudārzu. Tas samazinās risku inficēties ar elpceļu infekcijām.

4) Mazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni, un lūdziet citiem cilvēkiem, kas pieskaras Jūsu mazulim, mazgāt rokas. Pastāstiet, ka Jūsu bērniņam vajag īpaši uzmanīties no vīrusiem un baktērijām, ko bieži pārnēsā ar rokām.

5) Pārrunājiet ar ārstu, kāda vakcinācija bērnam ir nepieciešama.

6) Apsveriet ikgadējo gripas vakcīnu sev, citiem ģimenes locekļiem un bērna aprūpētājiem. Tā var novērst Jūsu saslimšanu ar gripu un tādā veidā pasargāt Jūsu bērnu.

Informāciju sagatavoja Dr. Dace Sniedze, neonatoloģe.

Mājas lapā www.piedzimuagrāk.lv ir iespēja uzdot jautājumus speciālistiem - neonatologiem, kā arī atrast noderīgu informāciju tieši priekšlaicīgi dzimušu bērniņu vecākiem un līdzcilvēkiem.