Biznesam nav pieņemams aicinājums uzņemties solidāru atbildību par valdības nespēju samazināt Valsts budžeta izdevumus
Vakar, 10.decembrī, NTSP sēdē valdības pārstāvji diskutēja ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību par Valsts budžetu 2009.gadam un 9.decembrī MK apstiprināto Latvijas Ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu.
Darba devējiem ir iebildumi par plāna daļu "Fiskālā politika", kas attiecas uz ekonomikas konkurētspējas palielināšanu. Biznesam nav pieņemams aicinājums uzņemties solidāru atbildību par valdības nespēju samazināt Valsts budžeta izdevumus.
LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: "Valdības piedāvātie risinājumi nav uzņēmējdarbību stimulējoši, līdz ar to mēs ejam šobrīd pretējā virzienā, kā ES, kuras ekonomikas glābšanas plāna pamatā ir plānoti pasākumi, kas nodrošina konkurētspēju, izaugsmi un nodarbinātību. Latvijai, kā ES dalībvalstij ir jāturpina meklēt biznesam pieņemami risinājumi, sadarbībā ar partneriem."
Stabilizācijas plānā iekļautā ekonomikas konkurētspējas palielināšanas daļa būtu jāvirza vienlaicīgi ar panākto vienošanos ar SVF par aizdevuma saņemšanu, savlaicīgi iepazīstinot sabiedrību ar tā izlietošanas mērķiem un ieguvumiem. Pretējā gadījumā tiek radīti priekšnoteikumi spekulācijām sabiedriskajā telpā par turpmāku attīstību un iespējamiem jauniem nosacījumiem, "pārsteigumiem", kuri nokļūs sabiedriskajā telpā, atklājot plašākai publikai panāktās vienošanās saturu.
"Valdības piedāvātā ekonomikas stabilizācijas programmas fiskālās politikas sadaļas ieviešana panāks strauju inflācijas kritumu (gada otrajā pusē iespējama deflācija) būtiski samazinot ekonomisko aktivitāti, radot pastiprinātu spriedzi tautsaimniecībai nozīmīgu nozaru starpā", programmas pasākumus komentē LDDK Tautsaimniecības un finanšu eksperts Mārcis Dzelme.
LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle uzsver, ka "LDDK atbalsta IIN samazinājumu, bet valdības piedāvājumu uzskata par neadekvāti nelielu. IIN samazinājums par 5% būtu uzskatāms par samērīgu atslogu darba spēka izmaksu samazinājumam, kā arī darbaspēks saglabātu konkurētspēju Baltijas valstīs."
LDDK uzskata, ka ir iespējams piekāpties PVN pamatlikmes paaugstināšanai par 2% punktiem 2009.gadā, pie nosacījuma, ja tiek ņemts vērā augstāk minētais IIN samazinājums, kā arī PVN izmaiņas stājas spēkā ne agrāk, kā ar 2009.gada 1.jūliju.
LDDK redz kompromisa iespējas samazinātās PVN likmes paaugstināšanai no 5% un 10%, ja nenotiek tās atcelšana nevienai no jau esošajām preču un pakalpojumu grupām, kā arī tiek izskatīta iespēja samazināto likmi piemērot atsevišķām papildus pakalpojumu grupām.
Iebildumus LDDK izsaka arī par akcīzes nodokļa paaugstināšanu ar 2009.gadu tām preču grupām, kurām par šādu paaugstinājumu šogad jau ir lemts, jo tas neļauj plānot uzņēmējdarbību un tiek ignorēts kontrabandas akcīžu preču īpatsvars un tā potenciālais pieaugums strauji ceļot akcīzes nodokli. Problēmu pastiprina apstāklis, ka kontrolējošajām iestādēm, samazinot budžeta finansējumu, nākamgad būtiski samazināsies kontroles kapacitāte.
Valstij ir jāturpina nopietns darbs pie publiskās pārvaldes reformas, samazinot administratīvos izdevumus, tajā skaitā algu fondu par 15 %. Nav pieļaujams ka valdība uzliek par pienākumu samazināt mēnešalgas algas par 15%, jo šis samazinājums jāattiecina uz algu fonu. Pieņemama prakse būtu, ka lielās algas tiek samazinātas par vairāk procentiem, bet mazās netiek samazinātas vispār, lai veicinātu patēriņu un ekonomisko aktivitāti.
LDDK turpinās sarunas ar iesaistītajām pusēm par to kādi būs Latvijas ieguvumi no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) finansējuma, tā apmēra un izlietojuma mērķiem, jo tikai tad ir iespējams realizēt izmaiņas nodokļu politikā un veikt detalizētu plānu pilnveidi.
Par LDDK
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir lielākā darba devēju intereses pārstāvošā organizācija uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, izglītības, nodarbinātības, sociālās drošības, veselības aprūpes, darba tiesību un darba aizsardzības jomās. LDDK apvieno 47 Latvijas tautsaimniecībā ievērojamas darba devēju organizācijas - nozaru, reģionālās un profesionālās asociācijas un federācijas, kā arī uzņēmumus, kuros strādā virs 50 darbiniekiem. LDDK biedri nodarbina vairāk kā 35% no Latvijas darbaspēka.
LDDK ir sociālais partneris Saeimai, Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai nacionālā līmenī. LDDK veicina sociālā dialoga izveidi pašvaldībās ar trīspusējo konsultatīvo padomju starpniecību. LDDK ir pārstāvēta nacionāla līmeņa komisijās un padomēs, tai skaitā NTSP (Nacionālās trīspusējās sadarbības padome un tās apakšpadomes), tādējādi nodrošinot uzņēmēju viedokļa pārstāvniecību un līdzdalību LR normatīvo aktu izstrādē un pozīciju sagatavošanā ES.
Starptautiski LDDK ir pārstāvēta Starptautiskajā darba devēju organizācijā (IOE), Uzņēmējdarbības un rūpniecības konsultatīvajā padomē (BIAC) pie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Biznesa konfederācijā (BUSINESSEUROPE), kas ir nozīmīgākais Eiropas uzņēmēju interešu pārstāvis ES institūcijās. LDDK ir pārstāvēta Eiropas Ekonomiskajā un Sociālajā komitejā, kā arī astoņās Eiropas Komisijas konsultatīvajās komitejās un padomēs, un trijās ES aģentūrās.
Sīkāka informācija www.lddk.lv
