Bieža saaukstēšanās liecina par vāju imunitāti

Foto: Pixabay.com

Gandrīz ikviens no mums pārcieš vienu vai divas saaukstēšanās ik gadu. Pat pilnīgi vesels cilvēks laiku pa laikam inficējas ar kādu no apkārt esošajiem vīrusiem.

Vīrusi ir dīvainas sīkbūtnes, kas tiek uzskatītas par starpformu starp dzīvo un nedzīvo pasauli. Saslimšanu vīrusi izraisa, nokļūstot no slimā cilvēka (viņam šķaudot vai klepojot) veselajā. Infekcija organismā var nokļūt arī ar netīru (nemazgātu) roku starpniecību. Nonākuši jaunā "saimnieka" organismā, vīrusi iekļūst šūnās. Ja inficējas deguna dobuma gļotāda – sākas iesnas, ja elpceļu gļotāda – rodas elpceļu iekaisums, kas izraisa klepu. Ja infekcija iekļūst rīkles gļotādā, iekaist kakls un aukslēju mandeles. Taču vēl bez vietējām slimības izpausmēm saaukstēšanās raksturīga ar tā dēvētiem vispārīgiem simptomiem: paaugstināta ķermeņa temperatūra, drudzis, galvassāpes, nespēks, sāpes kaulos un muskuļos u.c.

Cilvēka organisms ir apveltīts ar unikālu, ļoti gudru un komplicētu aizsargmehānismu, kas rūpējas par veselības saglabāšanu un ātrāku atveseļošanos. Kopumā to sauc par imunitāti. Ja imunitāte darbojas labi, cilvēks neslimo vai slimo maz vai vieglā formā. Taču bērni un pusaudži slimo biežāk, jo imunitāte vēl nav pilnībā nobriedusi. Saaukstēšanās biežāk  apgrūtina cilvēkus, kas cieš no hroniskām kaitēm. Imunitātes kvalitāti negatīvi ietekmē arī stress, vienveidīgs un nepietiekams uzturs, miega trūkums, daži medikamenti. Atdzišana zemā temperatūrā tikai veicina, bet neizraisa saslimšanu.

Kā izvairīties no saslimšanām?
Neglābjami vilsies cilvēki, kas iedomājas, ka palīdzēs tikai ķiploku graušana vai C vitamīns. Potes (vakcinācija) palīdz tikai pret konkrēto slimības izraisītāju, bet tādu ir simtiem. Tādēļ vislabāk imunitāti ir stiprināt, pastāvīgi ievērojot veselīgu dzīvesveidu: uzturoties svaigā gaisā, lietojot veselīgu pārtiku, nodarbojoties ar sportu, veltot pietiekami daudz laika atpūtai un miegam. Par profilaktisku zāļu lietošanu jādomā, ja saaukstēšanās ir biežākas, slimība ieilgst vai attīstās sarežģījumi.

Imunitāti var stiprināt, lietojot enzīmus. Aptiekās nopērkamas zāles – augu un dzīvnieku  valsts izcelsmes enzīmu un rutīna kombinācija, kas padara cilvēku imūnsistēmu reaģētspējīgāku, dabiskā ceļā ietekmējot imūnšūnu vielmaiņu. Lietojot šīs zāles, vesela cilvēka imūnšūnu uzvedība nemainās, taču to spēja atbildēt uz specifisku signālvielu (citokīnu) izdalīšanu pieaug daudzkārtīgi. Uzlabojas asins cirkulācija sīkajos asinsvados, līdz ar to – arī imūnšūnu pārvietošanās uz iekaisušajiem audiem. Pateicoties enzīmiem, imūnšūnu spējas iznīcināt slimības izraisītājus un izmainītas šūnas arī pieaug vairākkārtīgi.

Nodrošinot savu organismu ar lielāku enzīmu daudzumu, mēs atvieglojam organismam piemītošās pašaizsardzības realizāciju. Tādēļ enzīmus varam lietot gan profilaktiski, gan arī tad, ja esam jau saslimuši un nepieciešama ārstēšanās.