Biedrība: Finansējuma samazinājums reģionālajām slimnīcām var nozīmēt arī darbinieku skaita samazinājumu
Valsts finansējuma samazinājums reģionālajām slimnīcām var nozīmēt arī darbinieku skaita samazinājumu, LTV "Rīta panorāmā" apgalvoja Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.
Kalējs stāstīja, ka finansējuma zaudēšana pamatā ietekmēs slimnīcu spēju apkalpot pacientus, taču tas var arī radīt nepieciešamību samazināt darbinieku skaitu reģionālajās slimnīcās.
Finansējuma ziņā vissmagāk cietīšot Jēkabpils slimnīca, kurai pašlaik ir noņemti vairāk nekā 200 000 eiro.
Kalējs piekrita, ka daudzi pacienti no reģioniem bieži grib ārstēties Rīgā, taču viņš uzskata, ka rindu problēma galvaspilsētā būtu jārisina ar kopējās naudas summas palielināšanu, nevis uz reģionālo pacientu rēķina.
Slimnīcas arī neapmierina finansējuma sadales aprēķināšanas mehānisms, jo tajā tiek ņemti vērā tikai dati par gada deviņiem mēnešiem.
Latvijas reģionu slimnīcas ir saņēmušas šī gada līgumus par ambulatoro pakalpojumu sniegšanu Latvijas reģionu iedzīvotājiem. Salīdzinot ar pagājušo gadu, līgumu apjoms ir ievērojami mazāks, kas nozīmē būtisku apgrūtinājumu reģionu iedzīvotājiem saņemt ambulatoros pakalpojumus, kā arī rindu pagarināšanos, norādīja Kalējs.
Savukārt premjers Māris Kučinskis (ZZS) taisnojās, ka izmaiņas finansējumā esot "ne aiz labas dzīves, bet gan dēļ naudas trūkuma".
Premjers uzsvēra, ka primāri par visu pušu interešu samērošanu šajā gadījumā ir atbildīgs veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), kuram, "ja viņš grib strādāt un ar panākumiem", ir jāatrod kompromiss. Kučinskis vairākkārt uzsvēra, ka risinājumi ir jārod tieši ministram, kuram jāpieņem lēmumi, bet premjers spiedienu uz ministru neizdarīšot.
Kučinskis gan jau ir runājis ar Belēviču par valdības rīcības plānu, īpaši pievēršoties jautājumam par reformām, kuras var īstenot bez finanšu līdzekļu piešķiršanas.
LETA