Biedrība aicina veidot tādu veselības nozares politiku, kas mazinātu farmācijas industrijas ietekmi
Biedrība "Veselības projekti Latvijai" aicina Veselības ministriju (VM) turpināt veidot un īstenot tādu veselības nozares politiku, kas mazinātu farmācijas industrijas ietekmi kopumā, tostarp tās lobēšanas ietekmi normatīvo aktu izstrādē, aģentūru LETA informēja biedrībā.
Biedrībā norāda, ka šogad pirmo reizi tika publiskoti dati par zāļu ražotāju maksājumiem ārstiem un ārstu profesionālajām organizācijām. Pētījumi rāda, ka sadarbība ar farmācijas industriju var ietekmēt gan ārstu zāļu izrakstīšanas paradumus, gan konkrētu zāļu iekļaušanu vadlīnijās - ieteikumos, kā ārstēt pacientus ar noteiktām diagnozēm. Šādos gadījumos zaudētājs no zāļu ražotāju un ārstu sadarbības ir pacients, uzsver organizācija.
Kā skaidro biedrībā, farmācijas kompāniju sniegtie labumi var būt gan apmaksāti ārzemju braucieni uz profesionālās ievirzes pasākumiem, gan maltītes, gan apmaksātas konsultācijas un lekcijas. Šāda veida atbalsts tiek praktizēts arī citur pasaulē, tostarp valstīs, kur ārsti ir vislabāk apmaksāto profesiju vidū.
Biedrība gan uzskata, ka šāda sadarbība var būt izdevīga ne tikai farmācijas industrijai un daļai ārstu, bet arī valsts institūcijām, tostarp VM, jo, ļaujot farmācijas kompānijām sniegt minētos labumus, ministrija var nedomāt par budžeta līdzekļu atvēlēšanu neatkarīgu informācijas avotu par zālēm veidošanai un uzturēšanai vai neliela, tomēr ikgadēja atbalsta nodrošināšanai ārstu tālākizglītībai. Tāpat, saņemot farmācijas kompāniju atbalstu, daļa vadošo Latvijas ārstu neiesaistās publiskās diskusijās par ārstu atalgojuma sistēmas pilnveidošanu.
Domājot par pašreizējo situāciju un iespējamiem tās risinājumiem, "Veselības projekti Latvijai" aicina VM ar normatīvā regulējuma palīdzību veicināt zāļu starptautiskā nepatentētā nosaukuma (SNN) izrakstīšanu ne tikai kompensējamo zāļu sistēmā, bet arī ārpus tās.
Lai arī valsts kompensēto medikamentu sistēmā starptautiskā nepatentētā nosaukuma izrakstīšana jaunajiem pacientiem ir obligāta jau vairākus gadus, biedrības veiktie pētījumi liecina, ka realitātē šai sistēmai ir vairāki šķēršļi, piemēram, pastāvošā prakse slimnīcu izrakstos rekomendēt konkrētu medikamenta nosaukumu, nevis starptautisko nepatentēto nosaukumu. Biedrība aicina pievērst uzmanību un veidot atbalsta mehānismus arī lētāko ģenērisko zāļu izsniegšanai aptiekās, jo pašreizējā regulējuma ietvaros aptiekas ir ieinteresētas tirgot dārgākus medikamentus, tā nodrošinot sev lielāku peļņu.
Lai mazinātu farmācijas industrijas ietekmi lēmumu pieņemšanas procesos VM, tās padotības iestādēs un kapitālsabiedrībās, biedrība aicina sakārtot procedūras interešu konflikta deklarēšanai, jo šobrīd, sadarbojoties ar ārstu profesionālajām asociācijām, Nacionālais veselības dienests neprasa deklarēt interešu konfliktus.
Jau ziņots, ka pērn visvairāk naudas no farmācijas industrijas saņēmusī medicīnas iestāde bija Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, liecina Latvijas Radio aprēķini, kas veikti, balstoties uz pieejamo informāciju Veselības inspekcijas mājaslapā.
Slimnīca pagājušajā gadā kopumā saņēmusi finansējumu aptuveni 132 000 eiro apmērā, izpētījis Latvijas Radio. Tiesa, farmācijas nozares uzņēmumi šo summu nav izmaksājuši vien slimnīcai, jo maksāts, piemēram, par ārstu braucieniem uz ārzemju kongresiem un dažādiem semināriem slimnīcā. Pie gandrīz tikpat liela atbalsta ticis Neiroloģijas attīstības fonds un Latvijas Endokrinologu asociācija.
LETA
2016.gada 31.oktobrī
