Bezmaksas telefonlīnijai arī pašnāvību riska skartajiem nākamā gada budžetā neesot atrasti 50 000 lati
Bezmaksas krīzes telefonlīnijas ieviešanai, kas būtu mērķēta arī uz pašnāvību riska grupas pārstāvjiem, nepieciešamie 50 000 lati nākamajā gadā varētu netikt piešķirti, norāda Veselības ministrijas (VM) parlamentārā sekretāre Liene Cipule.
Valdība ambulatorās aprūpes nodrošināšanai iecerējusi dot mazāku naudas summu, nekā prasīja Veselības ministrija (VM) - 8,8 miljonu latu vietā iecerēts piešķirt 1,4 miljonus latu, šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē sacīja Cipule. Līdz ar to nav iespējams piešķirt līdzekļus visām vajadzībām.
Taču 20 725 lati gan tiks atvēlēti iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošanai, tajā skaidrā mediju izglītošanai, aģentūrai LETA norādīja Cipule. Slimību profilakses un kontroles centra sabiedrības veselības analītiķis Toms Pulmanis komisijā pauda, ka ir jāveic apmācība mediju pārstāvjiem, kā ziņot par pašnāvībām. Informācija jāsniedz, lai neveicinātu atkārtotu pašnāvību risku - nevajag atspoguļot pašnāvību veidus un metodes un nevajag to pasniegt kā vieglu risinājumu vai izeju no problēmām.
Deputāts Boriss Cilēvičs interesējās gan par ieslodzīto, gan par jauniešu ar netradicionālu seksuālo orientāciju vēršanos pēc psiholoģiskās palīdzības. Biedrības "Skalbes" direktore Inese Ruka norādīja uz ieslodzīto ierobežotajām iespējām sazināties pa tālruni, taču organizācija saņem vēstules, kurās ieslodzītie stāsta par pašnāvības tieksmēm.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) referente Lelde Ločmele atbildēja, ka ir saņemti zvani pa uzticības tālruni 116111 no bērniem ar netradicionālu seksuālo orientāciju. Bērni ir gatavi par to runāt un saņemt atbalstu.
Parlamentārietis Dzintars Ābiķis (V) vēlējās uzzināt, vai augstais pašnāvību risks Latgalē nav saistīts ar lielo reliģijas lomu un cilvēku konservatīvismu. Pulmanis norādīja, ka reliģiskais konteksts neesot pētīts, taču cilvēku noslēgtība gan ir faktors, kas saasina psiholoģiskās problēmas.
Komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) interesējās, vai VBTAI krīzes intervences komanda devās arī risināt situāciju Jaunjelgavā. Ločmele atbildēja, ka VBTAI piedāvāja savu palīdzību, bet saņēma atteikumu. Viņai gan nebija precīzas informācijas, kas tieši - skola vai kāda no ģimenēm - ir atteikusies no palīdzības.
"Komisijas sēdē skaidri iezīmējās situācija - visaugstākais pašnāvību risks ir lauku reģionos dzīvojošu vīriešu vidū. Ņemot vērā, ka internets bieži nav pieejams, brīžos, kad cilvēks domā par pašnāvības izdarīšanu, iespējai saņemt palīdzību pa bezmaksas krīzes tālruni var būt izšķiroša nozīme. Tādēļ komisijas deputāti aicina Veselības ministriju pārdomāt nākamā gada budžeta prioritātes un rast iespēju finansēt bezmaksas krīzes tālruni emocionālā atbalsta sniegšanai," par Mūrnieces viedokli aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
Pašnāvība ir viena no nopietnākajām sabiedrības veselības problēmām mūsu valstī, piemēram, 2012.gadā izdarītas 443 pašnāvības jeb vidēji sešas pašnāvības piecu dienu laikā, savukārt par pašnāvību domājuši teju 5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem, deputātus informēja VM pārstāvis Pulmanis.
Pašreiz Latvijā darbojas divi uzticības tālruņi, un valsts finansē tikai bezmaksas tālruni bērniem un pusaudžiem, bet krīzes tālrunis pieaugušajiem, ko īsteno nevalstiskā organizācija "Skalbes", tikai daļēji ir bez maksas, un to finansē Rīgas dome, kaut palīdzība tiek sniegta visiem Latvijas iedzīvotājiem, sēdē informēja eksperti. Klātesošie bija vienisprātis, ka nepieciešams vienots bezmaksas krīzes tālrunis.
Foto: rakstā izmantots pēc Creative Commons licencēts attēls no vietnes www.flickr.com; autors Daniel Gottlischling
